Jocīgi, bet jau kādu laiku mans vīriņš datora un TV pults ziņā kļuvis andrīz par eņģelīti.
Par datoru: nav vairs sēdējis pie datora, spēlējot spēlītes (pirms kāda gada vēl šad tad piesēdās. Protams, nebija tā, ka naktīm sēdētu vai pavadītu brīvdienas pie datora, bet tomēr, man kopīgi gribējās paskatīties kādu filmu vai vienkārši parunāt).
Par TV pulti: ja pirms kāzām vēl reizēm sanāca pakašķēties par to, ko vakarā pa TV skatīsimies, tad tagad atrodam kompromisus daudz ātrāk. es kaut kā ar jokiem centos - piem., uztaisīju sarakstiņu, kuras pogas TV pultī ir atļautas, kad abi esam mājās. Protams, viņš par to pasmējās. :) vienkārši nevajag visu ar niknumu izkarot.
Nezinu - liekas, ka ne tikai šajā lietā, bet arī citās pēc kāzām mums (īpaši vīriņam) vienam pret otru (īpaši vīriņam) attieksme mainījusies - liekas vairāk respekts, maigums, rūpes.

Mums kaut kā domas šajā jomā sakrīt.. un kašķu nav bijis :)

Mums par TV nav problēma, bet gan par datoru. Kā atnāk mājas no darba, paēd un ceļš ved pie datora, kur pavada vairākas stundas, citreiz pat visas brīvdienas. Esmu jau vairākas reizes teikusi, lai nedaudz piebremzē, bet bez rezultāta. Cenšos par to neuztraukties, bet dažreiz tas ir neizturami.

Njā, katram jau savi netikumi, neviens nav tik ideāls, lai būtu pelnījis ideālu, un saskaņa rodas tad, ja spēj sadzīvot ar otra mīnusiem. Var jau būt ka no malas viegli pamācīt, bet vismaz es parasti, kad kārtējo reizi ieraugu vannas istabā zeķes nomestas BLAKUS netīrās veļas kastei :D , vienkārši paceļu un iemetu kastē un viss! Sekundes jautājums, un nekasos par to, jo labi zinu, cik pati esmu kaprīza, egistiska, greizsirdīga utt... Vienvārdsakot - dažreiz brīnos, kur viņam pacietība ar mani sadzīvot. plus vēl - drēbes (arī manas) parasti mazgāt liek viņš, un izkarina arī. Par TV - nesatraucos, jo kāds prieks skatīties reklāmas?, kad liekas ka jau būs beigušās, un viņš vēl neslēdz atpakaļ, stingri pasaku - minčukiņ, LŪDZU ieslēdz atpakaļ filmu. Bet gadās ka tā slēgājot atrodam ko interesantāku ko skatīties. Tā ka nebojājat nervus par sīkumiem, dzīvē jau tāpat pietiek svarīgāku lietu par ko satraukties.

Manam vīram ir cita vaia - viņš nevar nekad dziesmu lidz galam noklausīties, jātēlo viņam visu laiku DJ :D

es esmu nestandarts - esmu tā, kas spaida pulti un nevar mierā nosēdēt reklāmās :D

:) Vari mēģināt iztukšot pulti no baterijām :D Bet ja nopietni, tad laikam vien ir jāpieņem šis ieradums.... Šajā ziņā mans mīļums tikai izslēdz skaņu reklāmai un pa to laiku var aprunāties par dažnedažādām tēmām.... :)

Mjā... tieši tāpēc mums ir 2 TV! ;DDD

jā, laikam īstā mīlestība spēj izkausēt jebkuras sirdis un māca mūs pieņemt visu tādu, kāds tas ir...

Nu es vispār esmu mazs mežonīts, bet kaut kā vīrs mani pieņēma, kāda esmu un es cenšos pieņemt viņa pedantiskumu:D Mazliet pieslīpējamies pašlaik un pat izdodas:) Laikam pie vainas mūsu lielā mīlestība vienam pret otru:)

"Skaisti ir mīlēt tāpat vien..." :) Mans mīļums izkausēja manu salto sirdi tieši ar to, ka mīlēja mani tieši tādu kāda esmu, neskatoties uz visiem maniem stulbajiem izgājieniem. Un man pagāja laiciņš kamēr iemācījos viņu mīlēt tādu kāds viņš ir, tāpat, ar beznosacījuma mīlestību. un kamēr mācījos to iemīlējos viņā līdz ausīm un tagad mēs laulāsimies, lai arī atlikušo dzīvi mīlētu viens otru.

īstenībā, ja tā nopietni par vīriešu trūkumiem, tad ir jāiemācās tos pieņemt tādus, kādi tie ir. Bija un ir joprojām dažas lietas nu jau manā vīrā, kas mani kādu laiku tracināja. Bet pēc tam, kad tā patiešām to pieņēmu, ka tas tā ir un tur neko nevar grozīt, paliku vienkārši laimīga. un tagad par visiem šiem trūkumiem (jeb precīzāk vīra "izgājieniem") vienkārši pasmejos - nu tas ir mans vīrs...!

jā, "alu cilvēks" bij' labs! izskaidroja ļoti daudz ko! tikai žēl, ka es to izrādi biju redzējusi tad, kad man nebija nopietnu attiecību un tikai pasmejos no visas sirds par to visu. :)

*bet īstenībā arī mēs neesam nevainojamas, tāpēc dažie mūsu vīriešu paradumi ir vienkārši jāpieņem, savādāk miera mājās nebūs. :)

izlasīju jautājumu un uzreiz atcerējos izrādi "alu cilvēks". Tieši šī problēma tika apspēlēta. Nu un viņu skaidrojums šāds: vīrietis ir mednieks, tāpēc viņš nogalina kanālus (ar katru pults pogas spiedienu)... turpretī sievietes jau no laika gala bijušas vācējas , tāpēc viņas pārslēdz kanālu, ievāc informāciju, un tikai tad pārslēdz nākamo kanālu. Tā lūk, tas viss jau no alu cilvēku laikiem...

1.nelikt TV gulamistaba.gulamistaba ir domata kam citam.
2.pulti nem sava parraudziba.
vispar tava situacija atgadina man sevi-ari es medzu skatities 3 kanalus vienlaicigi.
un vislabak jau butu,ka virietis atrastu kadu nodarbosanos-kvai pastaigas abie kopa pec darba,lai saldaks miegs:)

es, savukārt, domāju, ka TV guļamistabā ir ienaidnieks Nr.1!!! un man tāds prieks, ka mūsu dzīvoklītī pagaidām TV nav vispār. =D aizbraucot pie vecākiem mēs parasti guļam tajā istabā, kur tā "brīnumkaste" ir... un tad ir tā, ka vīriņš grib skatīties savus bojevikus, jo mājās filmas parasti izvēlos es, ko uz datora skatīties, bet man gribās ar viņu parunāties vai pamaigoties zem pūkainās sedziņas, bet visa viņa uzmanība pievērsta TV. tad jau tikai ar sievišķo viltību var viņu atraut no tām filmām :)

Viens mierinājums. Mums ir ĪSTI vīrieši.:)))

hahahahahah :)) Un es, muļķīte visu laiku domāju, ka manējais šajā ziņā ir unikāls! :))))

Mīļā, Tu neesi viena, manējai dara tieši to pašu un beigās aizmieeg pirmais un neko nav redzējis ne pats , ne es! Un 13. gadu kopdzīves laikā nekas nav mainījies, nekādas metodes nelīdz, un palicis tikai vēl kaitinošāk. Risinājums ar 2 televizoriem varētu būt labs, bet daļējs, jo tad jāguļ arī atsevišķi, ja grib to kasti tieši guļamistabā!

pavisam vienkāršs atrisinājums - iegādāties vēl vienu televizoru un, ja nesakrīt domas par to, ko skatīties, tad vismaz katram ir savs :D