Piekrītu njauu - nākotni nevar paredzēt, var nodzīvot 10 gadus kopā, apprecēties, un pēc gada laulība var izjukt.. un likās ka tik labi esi pazinis to otru cilvēku. Protams pie attiecībām visu mūžu jāstrādā, bet otra cilvēka galvā tāpat neielīdīsi un ar varu nepiespiedīsi. Tāpēc nedomāju ka ir kādi priekšnoteikumi, kas jāņem vērā lai zinātu, ka laulība būs uz mūžu.

Mans vīrs ir ļoti, ļoti greizsirdīgs. Tā ir īpašība, ko es nevaru ietekmēt vai mainīt un ar to arī nespēju līdz galam samierināties. Jo greizsirdības uzplaiksnījumu brīžos tiešām iet maigi sakot "karsti" un ir sāpīgi dzirdēt dažādus pārmetumus, ka pasmaidu ne tur, kur vajag utt. bet vai tāpēc jāšķirās?
Katrs jau esam savādāki un katram ir savas sliktās un labās īpašības. Jautājums ir tikai vai spējam pēc strīdiem izrunāties un saprast problēmu un mēģināt sevi ierobežot savās sliktajās īpašībās.

grūti jau pārtaisīt otru cilvēku, pēc savas šnites, varētu teikt, ka lielākoties nevienu! :)

Nav jau nekur teikts, ka jāprecās tikai tādā gadījumā, ja 100% uz visiem jautājumiem atbilde būs jā. Vienkārši tām meitenēm, kuras šaubās precēties vai nē, vajadzētu par šīm lietām padomāt. Un ja lielākoties ir jāatbild nē, tad šie "nē" var izrādīties iespējamie šķiršanās iemesli un ar kāzām vēl nevajadzētu steigties.

Man arī nav 100%, bet ja mēs ar mīļoto strīdamies, tad tieši par tām lietām, uz kurām mana atbilde ir nē.

ar savu vīru bijām kopā 4,5 gadus...precējušies esam jau gadu...neko nenožēloju, kaut gan atbildot uz jautājumiem nav 100 % tikai jā...bet esmu laimīga!!! ko nu?

man gan šķiet, ka jādomā labi vēl pirms teikt ''jā'' vārdu, kad mīļotais bildina... jo, manuprāt, kad kāzas jau "uz deguna", tad par vēlu šaubīties...jo nepazīstu nevienu meiteni, kas būtu pārdomājusi pēdējā brīdī...

neviens jau neliek skriet ar pieri sienā!
bet jābūt tomēr reālākām... var jau precēties 100% pārliecībā, abpusējā mīlestības pārpilnībā un dzīvot harmonijā- un zvērests tad ir no sirds un patiess... bet pēc, piem., 5iem vai 10mit, vai 20mit gadiem visādi var gadīties... baznīca jau nedod garantiju "kopā līdz mūža galam", viss atkarīgs no pašiem :)

Un tavuprāt šķirties ir viegli? Izklaide? Un kur tad paliek laulību zvērests, ko dodam viens otram? Tikai tukšas runas? Un ja laulības tiek noslēgtas baznīcā? Atkal tikai izlikšanās Dieva priekšā? Tādēļ labāk savu laiku nopietni visu pārdomāt un dzīvot laimīgi, nekā visu sasteigt un vēlāk gauži raudāt. Lai tā romantika paliek. Es ar pieri sienā neskrienu.

Pilnīgi Tev piekrītu :o) Varbūt šāda attieksme nav pārāk romantiska, toties tā ir reālistiska un izkliedē jebkādas šaubas. Laikam jau manas domas ir iespaidojušas arī tās daudzās šķirtās ģimenes visapkārt, ieskaitot manu vecāku. Tomēr tāda ir dzīves īstenība, ka ne vienmēr izdodas to skaisto sapni izsapņot līdz galam. Dažkārt īstais princis tomēr izrādās tas, kuru satiek 40 vai pat 50 gados...

Palasiju komentārus un sāk vien likties, ka Apprecēties ir līdzināms ar nāves spriedumu.... VAINU MANI IZGLĀBS VAI PA......! :) nav jau tik traki, jebkurā brīdī varēsi Izšķirties, lai cik slikti tas izklausītos un varbūt tieši otrās laulības būs tās īstās.
Mīli, uzticies,spēj arī tu pielāgoties, esi laimīga? Precies!
Mans viedoklis, bet galīgi sevi nošaustīt ar nemitīgām šaubām... tas nekam neder, vis prieks pazūd.
Lai veicas! :)

Ja Tu to vēl nezināji, tad šajā mājaslapā līgavas un sievas dalās ar savu pieredzi. Un zini- pieredze, domas un viedokļi mēdz būt atšķirīgi. :) Tā kā Tava kritika ir pilnīgi nevietā. ;)

kas tas vispār par sviestu! ka nav ko dariit, tad vispaar neraksti neko!

ES savā laikā šaubījos. Man vajadzēja palikt vienai un apdomāt pus gadu. Negribēju izskriet pie vīra, tikai paļaujoties uz jūtām. Skriet pie pirmā svilpiena. Un vēlāk gauži raudāt par dzīves kļūdu. Tas tomēr ir nopietns lēmums. Ar vienu smadzeņu puslodi gribēju, ar otru šaubījos. Man tomēr vajadzēs dzīvot ar šo cilvēku visu mūžu. Un tur jau man vajadzēja atbildēt sev uz tiem pašiem jautājumiem. Es tikai sadalīju lapiņu divās daļās. Vienā pusē uzrakstīju viņa labās īpašības, bet otrā, sliktās. Ar labajām es sadzīvošu, bet vai es spēšu sadzīvot ar viņa sliktajām īpašībām? Vai zinot tos pirms kāzām, es spēšu pieņemt tās arī pēc kāzām? Vai negribēsies viņu "pārtaisīt" pēc savas patikas?

protams, vienmēr ir izņēmumi... kā jau visur un visam. un tāpat arī motivācijas, kāpēc precās ir dažādas- redz, vienas precās, jo ir kopā ar cilvēku, kuru mīl, ar kuru vēlas dibināt ģimeni, laist pasaulē bērnus no šī cilvēka... kādas citas precas, jo negrib palikt vienas... vēl kādas- naudas dēļ... bet, domāju, viņas visas ir pārliecinātas, jo zina KĀPĒC to dara... kuras tad ir tās, kuras šaubās? es nesaprotu?
man liekas, tās nav šaubas, tā tik tāda pafilosofēšana pašai ar sevi :)

Tik viennozīmīgi to pateikt nevar. Bija tikko vēl diskusija, kuras tēma bija - kā būt pārleicinātai, vai kaut kā tā. Nu un vieni no pēdējiem komentāriem bija tieši no meitenēm, kuras laulāties taisās vai jau to izdarījušas, jo pieradums, jo bailes palikt vienai, jo tas, jo šis, bet ne tas, ko nosauci par pašsaprotamu. DIEMŽĒL!

"Tu labāk būtu padalījusies ar savu pieredzi un pastāstījusi kāpēc cilvēkiem ir jāprecās un kādos gadījumos to nevajadzētu darīt."

tur jau tā lieta, ka netaisos nevienu mācīt un teikt- ja uz to un to atbildēsi ar JĀ, tad precies... ja būs kāds NĒ- padomā labi...

tās ir blēņas! :D ja abi to vēlas- uz priekšu! es tikai ceru, ka Tavu teoriju salasījušās neviena nesāks šaubīties vai aizdomāties... tie kritēriji ir tik subjektīvi :) un tajā pašā laikā n e k ā d i... cieņa, mīlestība, kopromisi... nedomāju, ka mūsdienās ir vēl sievietes, kas dzīvotu kopā ar vīrieti, kurš viņu neciena, nemīl, nekad nepiekāpjas, neuzklasa, neapmierina gultā... un vēl taisītos precēties ar tādu :)) tas taču tik pašsaprotami :)

Kāda tur vēl pamatskolas "pārbaudes metode" vai zīlēšana. :D Beidz! Tas tak ikvienam ir zināms, ka laimīgas laulības pamatā ir mīlestība, saticība un cieņa. Tu labāk būtu padalījusies ar savu pieredzi un pastāstījusi kāpēc cilvēkiem ir jāprecās un kādos gadījumos to nevajadzētu darīt.

pamatskolas laikos arī es noteikti būtu ticējusi tavai "pārbaudes metodei"... :) zīlēšanas un tamlīdzīgas blēņas bija topā :D

Un dažām meitenēm ir arī daudz svarīgāki jautājumi:

-cik Viņš pelna?
-cik Viņam ir īpašumi?
-cik kvalitatīva ir Viņa sperma?
-cik labi ir Viņa gēni?
-vai Viņš ir izskatīgs un kopts?
-vai viņš ir slavens un ietekmīgs?

:D jociņš- spociņš

Protams dzīvē ir daudz dažādas situācijas, kad piesakās bērniņš vai kāzas notiek citu iemeslu dēļ. Bet vai piespiedu laulība ir laimīga, cik ilgi tādi pāri turās kopā? Gadās visādi, bet te na jau par to iet runa.

Ir vienkārši gadījumi, kad meitenei iestājas pirmskāzu stress un viņa sāk šaubīties, tad viņai vienkārši vajadzētu atbildēt uz šīem jautajumiem un rast īsto atbildi. :) Ja uz daudziem jautājumiem atbilde ir nē, tad tie nākotnē ir iespējamie šķiršanās iemesli.