Mans toreiz vēl ne vīrs neilgi pirms mūsu 2. iepazīšanās gadadienas man pajautāja gredzena izmēru. Es protams, to sapratu kā mājienu, piegāju tam visam ar prātu un sapratu, ka vēlos, lai viņš būtu mans vīrs ne tikai ar sirdi, bet arī ar prātu. Gaidīju, bet sagaidīju kastīti... ar auskariem :D Tas bija oktobrī. Pirms jaunā gada viņš man palūdza iedot viņam kādu savu gredzenu, lai viņam būtu, ko ņemt līdzi uz juvelierveikalu... Pēc tam nesagaidīju ne Valentīndienā, ne vēl dažus mēnešus :D Protams, izrādījās, ka viņam nepatīk lielas kāzas ar dzerstiņiem un skaļu ballīti, nenormāli lieli izdevumi, kas izkūp dažu stundu laikā vienkārši nebūtībā utt utt. Tālāk protams visādas melnās domas, ka viņš vēl nevar man dot zelta kalnus, uzturēt mani un trīs bērnus, kā vēlētos to stabilitāti, lai būtu gatavs precēties. Pavasarī norunājām precēties vasarā, bet viņš gribēja divatā pa kluso. Jūnijā saņēmu skaistu bildinājumu uz celīša ar gredzenu un apprecējāmies beigās septembrī kopā ar vecākiem. Tik un tā bija gan skaisti, gan viss emociju spektrs, gan prieka asaras. Esam laimīgi :) un tas ir galvenais!

būtu interesanti uzzināt, kā tagad tēmas autorei ir attīstījušās attiecības un vai vīrs nenožēlo, ka tik ilgi lika gaidīt šo burvīgo brīdi

Meitenes, lūk ļoti zīmīgs citāts no intervijas ar kāzu rīkotāju un vadītāju Solvitu Balodi:
"Vīrieši noteikti domā savādāk nekā sievietes. Sievietei ģimene rada stabilitātes un vienotības sajūtu. Vīrietim viss ir vienkāršāk, viņš domā, ka kāzas dod tikai gredzenu pirkstā un papīru kabatā, un ka sadzīvē jau nekas no tā nemainās. Viņš var dzīvot kopā ar sievieti 10 gadus un par to pat nedomāt, tajā pašā laikā sievietei šajā situācijā ir apnicis katru reizi ar kādu iepazīstoties teikt - šis ir mans draugs (nieka 10 gadus); viņa nejūtas kā īstā ģimenē. Sievietei vajag pilnību, un brīdī, kad šī apziņa un vēlme būt vienotiem tiek apliecināta arī formāli draugu un radu klātbūtnē, tad vēderā ir taureņi, un gaiss dzirksteļo. Kad citu cilvēku blakus vairs nevari iedomāties, tad sapnis jāpiepilda un ir laiks precēties."

Protams, ka visi vīrieši nav vienādi, un ir daudzi, kuri domā savādāk. Katrā ziņā žēl, ja vīrietis dažādu iemeslu precēties nav gatavs pat tad, kad kopā pavadīti daudzi gadi. Tas tomēr nav godīgi pret sievieti, kurai ir vajadzīga šī stabilitāte, ĢIMENES sajūta, vīrs, nevis draugs, jo patiesībā "draugs" pēc savas nozīmes ir nevis mīļotais cilvēks, bet labs paziņa, domubiedrs, ar ko kopā pavadīt savu brīvo laiku. Man ir daudz labu draugu (klasiskajā "drauga" nozīmē, protams :) )visapkārt, bet vīrs man būs tikai viens! Un to es novēlu katrai, kura vēlas to pašu!

Nesen pievienojos šim forumam... patiess prieks ir par meiteni, kas 10 gadus ir gaidījusi un sagaidījusi to dienu. Es arī ar draugu esmu kopā jau 3 gadu. bet bildinājumu es neesmu saņēmusi. Cik mēģinājam izrunāties, nekas nesanāca. Negrib precēties un viss...

Es esmu moderna... atbalstu arī situāciju, kad meitene pati bildina vīrieti... tā arī norādot - tā kā jau tik ilgi esam kopā un nevarēju sagaidīt no Tevis...

lelle & krix apsveicu Jūs abas! ;)

Piemērs:
Mana paziņa ar savu draugu kopābija gandrīz 10 gadus, tad beidzot apprecējās, nevarēja palikt stāvoklī un izšķīrās. Tagad ir kopa ar citu vīrieti...ir meitiņa - laimīgi :)

mīļš paldies, meitenes, par jaukajiem vārdiem un apsveikumiem!!! :) tagad tik jāsāk gatavoties :))) sāku jau lēnām ievākt info par visu - ufff būs ko nopūlēties :)) bet smaids pa visu seju :))

;-)) smaidu, jo man tiešām prieks par Jums un no sirds apsveicu !

Apsveicu! Un ceru, ka jusm būs pasakainas kāzas un viss pārējais, kam nu laulībā jābūt

krix - prieks par Tevi un dalos tajā! Labi saprotu, kā ir ilgi gaidīt ;)

īstenībā tie paši vīriešu aizpriedumi un bailes no laulībām kā tādām. Tas arī bija viss lielais iemesls...

jā, atceros gan! :) nu re kā viss ir nokārtojies mums! :) priecājos par Tevi! :)

:)) Priecājos par Tevi! Nu un vai tagad esi sapratusi, kāpēc Tavs topošais tik ilgi riktējās? :D

.

super!!! :)

sveikas, meitenes! Pirms pusgada šī diskusija noslēdzās ar domu, ka es paziņošu, ka arī es piebiedrošos jums, lai plānotu savas kāzas :) tad nu beidzot tas ir noticis :) vasarā svinēsim savus svētkus :) vienkārši domāju, ka jāuzraksta, jo pēc iepriekšējām sarakstēm redzēju, ka ne es te tāda viena, kurai otra pusīte ilgi domā :) tad nu varu teikt, ka gaidīšana tomēr ir noslēgusies un pēc n-tajiem gadiem kopdzīves stūrējam laulības ostā :)
uff tagad jāsāk tikai plānot kāzas :)

Veiksmi "bīdot" visu pamazām! Patiešām svarīgākais ir divu cilvēku attiecības, mīlestība, kopā būšana utt. Ticu, ka Jums izdosies pārvarēt nedrošību un šaubas kopā.
p.s. neaizmirsti šeit paziņot par jaunumiem, kad tie būs ;)

prieks, ka veel kaadai aatri notikusi bildinaashana ;))
kaut gan - iemesli var buut visdazaadaakie, vai nu paaraak jauni, nenobriedushi, negatavi lauliibaam, vai kas... gruuti teikt taa viennoziimiigi.

Mani bildināja 18 dienas pēc mūsu iepazīšanās, apprecējāmies gadu pēc bildinājuma... Kad jautāju vīriņam, kapēc tik ātri bildināja - atbilde bija, sapratu, ka tādu meiteni kā Tu garām nevēlos laist un citam kādam atdot ne tik... :)
Man jau arī liekas, ka vīrietis ilgi velkot garumā laulības tomēr kaut kur iekšā patur iespēju un šaubas ka šī sieviete viņam nav īstā un vienīgā...