Mans vedējtēvs teica, ka tam ka pazūd nav lielas nozīmes un laulības dzīvē tas nekaitē. viņš pazaudēja 1,5 gadus pēc laulībām jūrmalā purinot no bērna smiltis. iekrita smiltīs un... visi meklēja meklēja, bet neatrada. Ar sievu abi kopā 20 laimīgus gadus. (sieva gan viņu šad tad pavelk uz zoba - sak, kur lik un abi pasmejas).
Ja tik ļoti sāp uz kāzu jubileju uzdāviniet viens otram vai tikai tu vīram jaunus gredzenus/ nu.

Mierinājumam varu bilst, ka mans tēvs laulības gredzenu tā īsti nekad nav nēsājis, bet laimīgāku un saskanīgāku pāri par saviem vecākiem faktiski neesmu sastapusi.
Mans vīrs arī nelabprāt nēsā laulību gredzenu, sevišķi mājās, kur viņš ir čaklāks tīrīšanas un sakopšanas darbu darītājs par mani, jo gredzens viņaprāt traucē šos darbus veikt. Tā kā es labprāt turpinu dzīvot ilūzijā, ka trauki nomazgājas paši :D, tad nākas man šo gredzena nevalkāšanas faktu sagremot.
Un, kā teica sicilia, vienmēr taču pastāv iespēja nopirkt vai izgatavot jaunus gredzenus.

Manam vīram arī nevisai patīk nēsāt gredzenu nav pieradis...kā arī gredzens viņam ir par lielu. Mājās gredzenu noliek plauktā, bet tad kad ejam arā viņš top uzliek.
Mans tētis vusu laiku staigā bez laulības gredzena, jo strādāj celtniecībā un gredzenu ar visu pirkstu. Vecāki laulībā dzīvo jau 26 gadus.

Viens ir kad nenēsā, otrs, kad pazaudē. Tās ir divas atšķirīgas lietas. Man pašai patīk, kad vīrietim ir laulības gredzens uz pirksta. Nezinu kādēļ, bet patīk.

Lisa27

Nu pazuda. Kam negadās. Es ietu un nopirktu citu (ja gribas gredzenu). Ir tāds ticējums, ja pazaudē gredzenu, tad nav kopā palikšana. Toties te meitenes jau minēja piemērus, kas apstrīd šo ticējumu. Mans krusttēvs arī pazaudēja gredzenu, bet kopā nodzīvoja uiiii cik ilgi. Ja dzīvē neveicas vai ir kašķis, tad nav vainīgs gredzens bet paši cilvēki. Arī tev novēlu pie pirmām grūtībām meklēt vainu sevī, nevis vīra pazaudētā gredzenā. Lai ar tevi notiek tas, kam tu tici.

Pēc kāzām vīrs saslima, strauji kritās svars, un pazaudēja gredzenu, pats ĻOTi pārdzīvoja, bet man tikai smiekli (par gredzena pazušanu,protams). Aizgājām un nopirkām jaunu, pavasarī dārza cimdos atradu, un atkal smiekli. Nekādas māņticības.

Nepagāja ne gads pēc kāzām, kad arī es savu gredzenu pazaudēju ņemoties ar zirgiem... Domāju, ka nekad neatradīšu skaidās, salmos, sienā, sūdos vai dubļos... ļoti pārdzīvoju, bet negribēju padoties, pat noīrēju metāla detektoru, ar ko veselu dienu nēsājos pa teritoriju... bet nekā, beigās piesolīju atlīdzību, lai arī cietiem būtu motivācija, man palīdzēt, jau pēc nedēļas gredzens dubļos atradās...

Mans vīrs gredzenu pazaudēja pavisam smieklīgā veidā - nakts vidū gāja sagaidīt draugu pagalmā, kurš bija atbraucis ciemos, un jokojoties meta ar sniega piku. Purinot rokas, gredzens noslīdēja un...kaut kur nokrita. MEklējām ar kabatas lukturīšiem, protams, ka tajānaktī, ne arī nākamās dienas rītā neatradām. Vīrs sniegā izkaisīja pāris kilogramus sāls, iztgrābstīja ar rokām gandrīz visu pagalmu - nekā. Nākamajā dienā noīrēja metāla meklētāju un visu dienu blandījās pa pagalmu. Atrada vien tad, kad, metot mieru, devās uz dzīvokli - pie pašas kanalizācija akas vāka, kas pagalma vidū.
Mēs vēl savā starpā runājām - būtu mums gredzeni, kuri iegādāti kāda veikalā, varētu atjaunot, kaut, protams, sajūta nebūtu tā pati. Bet mums bija īpaši pasūtīti gredzeni, dārgi un ārkārtīgi skaisti - kur tādu lai pasūta otrreiz? UN ja nu nesanāk vairs tāds, kā bija?
bet nu mums paveicās un vīrs atrada gredzenu, kaut arī viņš darbā gredzenu no drošības apsvērumiem nedrīkst vilkt, arī mājās šad un tad velk to nost, jo traucējot.

Draugs pazaudēja gredzenu izklaidējoties ezerā ar ūdensslēpēm. Gredzena nokrišana gan tika pamanīta, tas iekrita ūdenī stāvot uz laipas (ūdens dziļums kādi 3-4 metri). Nākamajā dienā tika nolīgts ūdenslīdējs un gredzens veiksmīgi tika atrasts:)

Es vienreiz, barojot putnus, pazaudēju ļoti skaistu sudraba gredzenu, tāpēc, vadoties no šīs pieredzes, kad pirkām gredzenus kāzām, skatījos, lai manējais ir mazliet ciešāks kā varbūt vajadzētu...
parasti jau iesaka laulību gredzenus pirkt vaļīgākus, jo pirkstiem apkārtmērs ar gadiem mainoties, bet... man bailes pazaudēt īpašo gredzenu laikam bija lielākas... :)
bet autorei varu teikt, ka par to nav jēgas uztraukties... gredzenu var nopirkt citu... un savienība, ko jūs noslēdzāt savā kāzu dienā, nav atkarīga ne no gredzena, ne kāju bantes :)) tā ir debesu svētīta un tāpēc mūžīga!

Mana topošā vīramāte ar savu gredzenu pazaudēja. nu neko - uztaisīja vietā jaunu. Sudrabkāzas jau sagaidījuši un, man no malas skatoties, šķiet ka mīl viens otru kā pirmajā dienā. Tā ka es ar laikam būšu no tām, kas teiks, ka tas vēl neko nenozīmē. ja lemts dzīvi kopā nodzīvot, tad tā arī būs, ja ne - tad ne. Ne jau nu tur gredzens to noteiks ;)

Gredzens ir tikai lieta. Jā simbols, jā nozīmīgs, bet tā ir tikai lieta. Nevajag lietām tik ļoti pieķerties. Uztaisīet jaunu gredzenu un viss būs kārtībā. Dzīvē ne tā vien gadīsies!

Mani vecāki pāris gadus laulību gredzenus vispār nenēsāja, jo tētim peldoties jūrā, gredzens pazuda, bet mammai savējais kļuva par lielu. Uz sudraba kāzām, mamma no sava zelta pie juveliera uztaisīja abiem jaunus gredzentiņus. Viss kārtībā. Dzīvo laimīgā laulībā. :)

Savukārt man gan sarugtinājums, pirms aptuveni nedēļas nopirkām gredzenus, savējo atsevišķi citur pirku, tapēc tas jau mājās stāv un gaida lielo dienu. Toties topošajam vīram citā dienā un veikalā iegādājāmies gredzenu. Un to pēc apmēram pusstundas lielveikalā"Galerija Centrs"man nozaga(kopā ar maku, kur tas bija ielikts). Tāda sāpe mums gadījās :(
Bet tas nesabojās mūsu gatavošanos kāzām, meklēsim topošajam vīriņam citu gredzenu. Un es ticu, ka viss būs labi. :)

Paldies par jūsu pārdomām. Es vēljoprojām nespēju noticēt, bet redz, ka brīnumi dzīvē notiek, iestājās pavasaris, sniegs nokusa, un mēs atradām vīra laulības gredzenu,tāds saviļņojums pārņēma mūs abus.
Un Jamaica, pilnīgi noteikti, jums abiem viss būs labi, lai veicas!!! :)

Toties topošajam vīram citā dienā un veikalā iegādājāmies gredzenu. Un to pēc apmēram pusstundas lielveikalā"Galerija Centrs"man nozaga(kopā ar maku, kur tas bija ielikts). Tāda sāpe mums gadījās :(
------------
Taa nav laba ziime!

Zinu, ka it kā nav laba zīme! Bet uzskatu, ka zemapziņa var visu! Ja ieciklējas uz to, ka slikta zīme, tad arī notiks, kas slikts. Galvenais, domāt pozitīvi. Tad arī viss būs labi, es tam ticu :)

Mums gadijās pavisam nelāgi, vīrs pazaudēja laulības gredzenu pēc divām dienām kad apprecējāmies... peldējāmies ezerā, un kad viņš iznāca no ūdens, gredzena vairs nebija... sajūtas arī bija ļoti nepatīkamas.... bet nākamajā dienā mēs jau nopirkām citu gredzenu, tādu pašu, tikai izmēru mazāku....

Nu kāda tur slikta zīme! Netici tādām muļķībām! Vienmēr atradīsies kāda ar dzīvi neapmierināta tante, kas iepilinās darvas karoti. Ko tad tagad - neprecēties? Kā būs tā būs, likteni neizmainīsi.

Ne pa tēmu, bet tomēr... Man darba kolēģīte taisīs torti ar taureņiem (jo tas ir mūsu kāzu simbols), viena cita kolēģe dūdo man ausīs : "Vai cik būs skaisti, vai cik jauki..!" Bet aiz muguras: "Nevar uz tortes likt taureņus, aizlidos katrs uz savu pusi un izšķirsies!" Pārsmējos, kad man to izstāstija :D Tad jau arī baloži aizlido, rozes novīst, sveces izdeg utt..

Jā, tavā gadijumā sajūtas noteikti nepatīkamas, un lieki izdevumi... Bet ticiet man, dzīvē būs daudz nopietnākas lietas, par ko nāksies pārdzīvot, nervus bendēt un galvu lauzīt.

Forši un patiesi uzrakstīji. Iesmeju par visām slikto zīmju un māņticību piesaucējām. Pirms kāzām ne to vien dabūju dzirdēt - gan par citas krāsas lenti manā kāzu kleitā, gan par pērļu auskariem.
Mums gredzeni vispār jāpārtaisa, principā jāpārkausē vai pat jāpērk veikalā jauni, jo ļoti nepaveicās ar juvelieri - gredzeni ir izgatavoti nekvalitatīvi un pavirši. Arī esmu saņēmusi pāris komentārus - kā nu tagad tā, ka būs citi gredzeni, ne tie ko kāzu dienā viens otram uzvilka. Bet tie ir tikai gredzeni. Jā, ļoti nozīmīga un simboliska lieta, tomēr tikai lieta.

Paldies Tev par uzmundrinošo tekstu! Patiešām tas mani vēl vairāk uzmundrināja :)
Man jau netikai martap(šeit komentāros) to teica, bet vēl nācās dzirdēt par to slikto zīmi utt
It kā zinot to, ka tās ir muļķības, cilvēks tāpat sāk nedaudz satraukties.
Pasmaidīju par tiem tauriņiem :)
Tiešām nevajag klausīties tādās negatīvās runās. Viss būs labi.
Velreiz paldies, bubītis un janette. Tas bija uzmundrinoši. :)

Tiešām nepārdzīvo. Pirms kāzām ne to vien visi saka. Kleita nevar būt divdaļīga, tas nevar šitas. (klieta man beigās bija viendaļīga, jo visas man kliedza un kliedza, bet nu nepatika man tas)
Turklāt ticējumi ir pretrunīgi. Vieni saka - lietus kāzu dienā - visu mūžu asaras un grūta dzive. Otri saka - laime un daudz naudas. Man kāzās lija. Ome no rīta negribēja man ļaut ģērbties, kliedza ka kāzas jāatceļ, jo es visu mūžu raudāšu. Citi teica - forši, ka lietus, būs laba dzīve un Dieva svētība. Nospļauties uz to visu... citādi jāsajūk prātā