.jpg)
.png)
Attiecības
Dažādas tēmas
Problema
Sakiet ko man darīt? Īsuma pastāstīšu savu problēmu: ar tagadējo vīru esam tikai sarakstījušies un augustā esam nolēmuši salaulāties baznīcā. Sākot sastādīt viesu sarakstu apstājos pie viena cilvēka, mana vīra māsas, lieta tāda, ka viņa visu laiku cenšas mani pazemot, noniecināt, tas jau sākās kopš aizgāju dzīvot pie vīra. Kad mēs sarakstījāmies, tad viņa vispar sanaidoja visus pret mums, kaut gan bija izskaidrojuši situāciju, ka nevaram atļauties taisīt lielas svinības, tās būs vēlāk. Tagad, kad esam nolemuši laulāties nezinu, ko ar viņu lai dara, aicināt vai neaicināt. Pati es ļoti negribētu aicināt, bet tā tomēr ir vīra māsa. Bet, kad viņa tur būs es slikti jutīsos, visu laiku būs jādomā, ka viņa tkal ko riebīgu pasaka. Viņa pat manu radu priekšā mani pazemo, ta ka neesmu tāda ziņā pasargāta. Kadas ir jūsu domas un ko jūs mana vieta darītu?
Un ko vīrs par šo lietu saka? Viņš nevar māsu "nolikt pie vietas"?
Es neaicinātu laikam (ja vīrs mani atbalstītu). Kāda jēga - pieklājības pēc, vai - tā pieņemts? Kam no tā būs labums?
Vīs neko nesaka, negribot kašķēties. Nevar gan, jātiek man pašai galā.
Nu it kā mes par to esam runājuši un viņš ar piekrīt, lai neaicina.
Tad jau problēmas nemaz nav, ja vīrs piekrīt- neaicini:)
p.s. un tomēr uzskatu, ka Tavam vīrietim IR tevi jāaizstāv (vismaz šādā situācijā)....
No vienas puses it kā jā. :)
Njā, mēs par to daudz esam runājuši, bet viņs laikam baidās no viņas, jo ir riktīga briesmone.
Nu ja vīrs neko nevar (vai NEGRIB) darīt, neaicini un viss. Nav taču tev jāpacieš kādas histēriķes izlēcieni savā kāzu dienā. Es arī neaicināšu vienu savu vecomammu, kura gadiem nav likusies par mani zinis, un tagad kad uzradusies (ne jau tāpēc ka sailgojusies :D) drīzāk pateiks kaut ko nievājošu, nekā no sirds apsveiks. Un nav te vietas sirdsapziņas pārmetumiem, teikšu kā ir - Ja tev par mani nospļauties, tad man arī! Skarbi - bet jābūt mazliet egoistei un jāuzaudzē bieza āda, ja gribi būt laimīga.
Taisnība jau jums būs, paldies!
Man bija gluži tāda pati situācija.Vīra māsu negribējām redzēt. Vīrs savam brālim pateica, ka viņš ir ielūgts uz kāzām, bet sieva nē. Tā arī bija. Brālis bija viens pats.
ir jānosaka katram cilvēkam robežas, kuras viņš nedrīkst pārkāpt.
Esi ar stingrāku raksturu, nepieļauj sevis pazemošanu!
Visus taču viņa nepazemo! Tad rodas jautājums, kpc citi tādu situāciju nepieļauj, bet Tu pieļauj!
un vispār jebkurā gadījumā - es neaicinātu personu, kas man ir nevēlama. Protams, par to sākotnēji apspriežoties ar vīru.
Tur jau tā lieta, ka es neļauju sevi pazemot un man ir pamatīgas nesaskaņas ar viņu. Es jau neesmu vienīgā ar ko0 viņa tā izrīkojas, vienīgais es esmu vienīgā, kas saka ko pretī. :) Viņa nesaprot, tik stulbu cilvēku es sastpu pirmo reizi mūžā.
Noteikti neaicini!!! Tie ir Tavi svētki un Tava laimīgākā diena!! Neļauj taču šo dienu bojāt kādam cilvēkam, lai kas arī šīs cilvēks būtu!!! Vai tad Tev vajadzīga ļauna acs, negatīvas emocijas no citu cilvēku puses.. noteikti, ka nē!!! Nāc pie prāta!
Ooo, jā, man ir līdzīga problēma radu lokā - izlasot Tavu pēdējo komentāru, sapratu, ka arī es par šo sievieti varu teikt tāpat: neko stulbāku un ļaunāku vēl neesmu piedzīvojusi...
Nedomāju, ka mēs - komentētājas - varēsim Tev dot objektīvu ieteikumu, ja nu vienīgi morāli atbalstīt... Katras radu būšanas ir tik niansētas, ka vienotas receptes ir neveiksmīgi meklēt.
Krieviem tāds labs teiciens: každaja semja ne bez uroda.
Pēc savas pieredzes varu teikt, ka, paldies Dievam, manā gadījumā šīs sievietes naids un pazemošana ir kā kaķa lāsti, kas debesīs nekāpj.
Mācies sadzīvot - varbūt tāds ir mans ieteikums. Jo naids ir tas, ko šī sieviete "gaida" no Tevis. Esi apķērīga un radoša - PĀRSTEIDZ VIŅU! :)
Es domaju ta pat ka deMiss jo nevar tacu visu laiku naidoties! Varbut var atrast kadu veidu lai Jus salabtu! Ta tomer nav nekada draudzene tavam viram...bet masa. Tu zini man bija trakak pret mani (aiz muguras)slikti domaja ne tikai vira masa, bet ari mamma..Un no sakuma domaju ka viss ta bus visu laiku, bet tad domaju ka ta nedrikst but jo man tomer jarespekte ka tie ir tuvakie cilveki manam milumam un nolemu rikoties.Aicinaju vinus ciemos un vispar rikojos ta itka itka es neko nezinu ( protams bija gruti)bet tagad mums ir loti labas attiecibas..:)Uzskatu ka paciesites ir to verts!!! Un milums laimigs.
Paldies visiem par padomiem. :)
labs ieteikums salabt, bet.... ne vienmēr tas var izdoties. Jo pat ja ej ar atvērtu sirdi pretīm, šāda tipa cilvēkiem ir tieksme tajā iegānīt.....
mans vīratēvs no šito dzimtas. Ar likās zeme atveries. neaicināt nevar... tad nemaz kāzas nevar rīkot. bet aicinot, var sanākt lielas ziepes. Labi, ka viņš visu kāzu laiku bija aizņemts ar kantes sišanu manām draudzenēm un vedējmātei:D bija aizmirsis, ka jākašķējas. tik otrajā dienā pamodās un sāka pūsties, bet tad viņam neviens uzmanību nepievērsa un viss beidzās labi:)
varbūt..... šo kašķīgo māsu var sapazīstināt ar kādu vai varfbūt viņa jau pazīst kādu, kas viņu aptakalētu un novērstu viņas domu no kašķa?
Man ir lidziga problema. Dzivojam ar toposha vira brali un vinja draudzeni jau ilgu laiku un ikdiena mus noeda... Vnk nevaram ciest viens otru, bralji vel neko, attiecibas ir ok. Tagad man shaubas, vai aicinat kazas abus vai tikai ligavainja brali. Brali jau obligati, tur es neko netaisos nemaz iebilst, bet vel vinja - tas jau par daudz, jo mani vinja reali tracina un es vinju. Ikdiena jau pietiek ar vinjas skatieniem, kur nu vel tik ipashaja diena, negribas lai kkas aptumshotu sho brinishkigo mirkli.. Bet ligavainis saka ka itka nesmuki aicinat vinju vienu, kaut dz.dienas vinja ta ari daram visu laiku un ta ari promas nekur kopa neejam...
Mēs par laimi vairs nedzīvojam vienā vietā ar to briesmoni, ta ka ikdienas pazemojumi atkrīt, bet man bail, ka viņa būs pa visu šo laiku "sakačājusies" un tad mūsus kāzās ies vaļā. Salabt ar viņu nav iespējams, jo vienu brīdi viņa liekas normāla, es pat noticu, ka viss būs ok, bet nākamajā brīdi, jau iet vaļā manis slikto īpašību meklēšana un izcelšana (viņasprāt).
man ir līdzīgi... agrāk ar topošā vīra māsu bijām labākās draudzenes, bet tad visi sākām dzīvot zem viena jumta un attiecības pilnīgi mainījās! man tika izteiktas dažādas piezīmes, kas pat nebija taisnība. draugs gan mani aizstāvēja un to arī darīs! mēs arī domājām ko darīt kāzās un beigās viņa būs tikai pieklājības pēc, jo vismaz nekādus pigorus neizstrādās, tas nu gan par laimi!
kad draugam prasīju, vai viņam nebūs žēl, ja viņa attiecības ar māsu pasliktināsies, jo tomēr māsa ir māsa un sieva ir sieva - abas ir rada, tad viņš atbildēja, ka nebūšot gan žēl! kā iemeslu minot to, ka māsai ir nešpetns raksturs, kas aizvien vairāk parādās!
