Gads nav nekas! Ja vien tiešām neteica, ka neauglība un viss.
Man pāri, kas tagad gaida mazos arī pie tā strādāja kādu gadu, pusotru. Katrai bija savas ķibeles - bet tad vienkārši tas notika. Pats no sevis. Cita atslāba, cita ticēja, ka ļoti darbojās abu dzertie vitamīni - kas nu kurai. Bet nu visas staigā apaļas un laimīgas!
Viss izdosies!

turpiniet censties, noteikti izdosies :) zinu gadījumu, kad cilvēki vairākus gadus cenšas tikt pie mazulīša, bet nesekmīgi. Nolemj- labi, dzīvosim bez bērniem, ja tie mums nav lemti, bet tad vismaz apprecamies... un dažus mēnešus pēc kāzām pieteicās mazulis... tādēļ nevajag atmest cerības- viss noteikti izdosies :)

Meitenes, negribu graut jūsu optimismu, bet tikai ar cerēšanu viss vien nelīdzēs.
Mēs ar vīru jau 2.5 gadus vēlamies bērnu, bet nekā un arī ārsti neko tolkam nevar pateikt. Par AVA klīniku esmu pati dzirdējusi labas atsauksmes un drīzākajā laikā arī paši turp dosimies, lai noskaidrotu līdz galam, kas ir par iemeslu, ka tik ilgi nepiesakās bērns.

Pilnīgi Tev piekrītu. Mēs esam pieteikušies uz nākamo pirmdienu. Tādēļ gribēju kādu info uzzināt jau iepriekš.

meitenes, jūs tikko tik apprecējāties... ir tāds teiciens "Dievs nav mazais bērns", viņš skatās kurā brīdī pie mums sūtīt mazos enģeļus :) protams, vajag iet un ārstēties (vismaz savam sirdsmieram), taču ticēt brīnumam vienalga vajag turpināt ;)

susii - atbildēju privāti

Mēs cenšamies par to nedomāt, bet kaut kā zogas tās domas... Nu, bet cerēsim, ka tiksim pie mazā:)

tas, kad mēs tiko esam precējušies, tas nenozīmē, kad mēs pirms tam nedzīvojām kopā!un nebūtu mēģinājuši jau tikt pie mazulīša!

Domas jau iezogas vienmēr, pat nepiedomājot īpaši:)
Galvenais ir laikus pārbaudīties, lai:
1) atklātu laikus problēmu un varētu to risināt
2) lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā un vaina ir tikai darīšanā:)

es jau nerunaju par to, ka nedzivojat pirms tam kopa un nemeginajat tikt pie mazulisa. Vienkarsi, ka jau rakstiju, zinu parus (pat vairakus, ja ta labi padoma:)), kas ari pirms kazam centas un centas, bet nesanaca, bet pec kazam viss nostajas pats savas vietas un sobrid dala jau aukle, dala pavisam driz aukles mazulisus :) Mans merkis nav parliecinat, ka nevajag iet uz AVA klīniku- tieši pretēji, vajag, ja uzskatāt to par nepieciešamu-, vienkārši gribēju pastāstīt, ka reizēm notiek arī tā, ka pēc kāzām viss kaut kā loģiski atrisinās... protams, ne visiem, tādēļ meklēt cēloni un cīnīties ar to ir apsveicami :)

Lai Jums izdodas meitenes! Es arī neticu visādiem teicieniem: "kad būs lemts" utt... Tas viss tomēr, manuprāt, ar veselību saistīts. Var jau, protams, cerētu uz brīnumu, bet tas līdz kādam noteiktam vecumam. Ja nevēlas apstāties pie viena bērniņa, tad tomēr gadiem ir nozīme. Un izskatās, ka mēs te esam vairākums pēc 25 tāpēc jo ātrāk visu atrisina, jo labāk. Man arī ginekoloģe saka, ka ir laiks sākt domāt par bērniņiem. Pēc kāzām tad sāksim domāt par šo lietu. Nezinu tikai vai draugs jau ir gatavs bērnam, jo pats vēl ļoti bērnišķīgs :o(

Tad Tavam vīram būs viegli saprasties ar bērnu, ja pats vēl bērnišķīgs:)

Tā varētu būt :o)

Mēs ar pēc kāzām sāksim domāt, pārstāšu lietot kontr.līdz., jāpaiet 2 mēnešiem un tad redzēsim kā sanāks. it kā jau veselības problēmas nekādas nev, bet paredzēt jau neko nevar cik ātri tas stārķis atlido, bet gribētos jau nākamajā pavasarī - vasarā apaļai pa pasauli ripināties :D

Man atkal ginekoloģe saka, ka vislabāk ir uzreiz mēģināt pēc hormonālā riņķa izņemšanas. Nezinu, ar tabletēm varbūt savādāk.

Še tev - man jau ar tas riņķis ira, bet ieteica pēc diviem mēnešiem, lai cikls nostabilējas!
Ko te var saprastman liekas cik ārstu tik viedokļu, domāju, ka būs jāapmeklē vēl kāds ārtsts ...

Atbildēju privāti

Visu mūžu ticēt brīnumam??? Un ja nu brīnums neatnāk? :(

Ir jāiet, jākonsultējas-medicīna mūsdienās ir tikusi tālu...

ai, meitenes, katrai jau organisms savādāks, bet pēc tās orālās kontracepcijas pārtraukšanas var visādi brīnumi lekt ārā! Man pagāja pusotrs gads, kamēr tagad pēdējie 3 cikli ir normāli un regulāri, pirms tam kas tik nebija! Pat ārsi netika gudri un jau visādas nopietnas kaites sāka piešūt, kamēr viss pēkšņi pats no sevis normalizējās, tfu, tfu, tfu.... un tagad lai arī līdz kāzām vēl 2 mēneši, kā būs tā būs - man nekas nebūtu pretī, ja es jau būtu 2 :) un ar to jau arī - reti kam uzreiz sanāk. Bet nu orālo es toč laikam nekad vairs nelietošu....

tas ir traki, ko tie hormoni sadara ar sievietes veseliibu, saakot jau ar svara probleemaam un beidzot ar galiigi izjauktu ciklu, kas nu nekaadi nepaliidz beebju jautajumaa. nezinu. no vienas puses - jaiet un jaameegina sakaartot sava veseliiba, no otras - jatic. Lai gan taam, kuras tic jau kaadus 3 gadus, es mierinaajumam varu pateikt, ka loti labi juus saprotu, vienaa briidii vairs nav speeka... un tad piezogas lielaas pasaules skumjas...
ticēsim un cerēsim:))