Izsalkušam viesim nekas kaklā nestrēgst :) Respektīvi, galvenais, ka vispār būs kaut kas uzkožams, nevis viesiem jāgaida līdz vakariņu galdam.
Mums bija dažādi smalkāki groziņi no kārtainās mīklas, kā arī zemenes (pasūtījām tuvējā kafejnīcā); esmu bijusi kāzās, kur bija gan sāļie, gan saldie mafini un arī groziņi ar krēma pildījumu. Izskatās smalkāk un garšas daudzveidīgākas, bet, protams, uzreiz sanāk dārgāk, nekā pīrāgi (it sevišķi, ja pareizina ar 50 un vairāk cilvēkiem).

Es par uzkodaam biju piemirsusi. Liidz ar to man ir jautaajums - uzreiz peec bazniicas ir jaadod uzkodas un shampis? Tad ir jaasarunaa ar maaciitaaju kaadu galdinju pie bazniicas, vai kaa? Kaa juus plaanojiet? :)
Es esmu tikai vienaas kaazaas bijusi, un tas bija tik sen, ka vairs neatceros.. :)

Tāla ceļa braucējiem arī nesprūst :)
Man kāzās bija tāds tradicionāls un nedaudz sentimentāls uzkodu galds-mūsu pašu mājas sarkanvīns, vīra tēva ceptie pīādziņi un manas omītes leģendārie žagariņi, žagariņus pasniedzām mežģīņu salvešu tūtiņās, lai vieglāk paņemt. Lielais žagariņu grozs izēdās dažu minūšu laikā:) Vēl klāt bija pasūtīti kliņģeri ar augļiem un marmelādi, bet tos tā kārtīgi sāka ēst tikai otrajā dienā.

Mums bija sarunāts galds pie baznīcas vai sliktā laikā-tējas namiņā blakus tai, bet kaut kas samiksējās komunikācijā un galds beigās bija saklāts mācītājmājā.
Mani vēl uztrauca glāzes vīnam, jo riebjas plastmasas trauki, bet čakarēties ar īrēšanu negribējās. Beigās cenuklubā kaut kādā superakcijā bija 12 stikla glāzes par kādiem 3 eiro, nu tagad mums ir kaudze ar glāzēm, kas gaida nākošo lielo balli:)

Parasti ir tā, ka gatavojoties kāzām, labi, ja sanāk paēst no rīta brokastis, kāzas pēcpusdienā, tad pēc ceremonijas visi jau izsalkuši un sākas neapmierinātība.
Citreiz rīko kaut kur brauciena vidū vai viesus sūta uz viesu namu un tur ir klāts uzkodu galds, lai gaidot jaunlaulātos, remdē izsalkumu.
Es nosliecos par labu pirmajam cienastam pie baznīcas, jo pieļauju iespēju, ka ieradīsies kādi kolēģi vai citi paziņas uz baznīcu, kuri netiks aicināti uz vakara svinēšanu. Lai arī viņiem pateiktos par sveikšanu, arī mācītāju un citus baznīcas cilvēkus uzcienātu, esam nolēmuši rīkoties šādi.

Paldies, meitenes par viedokli par cienastu!

Par konkrētu galda vietu vel nav zināms. Vērtēsim šīs iespējas, skatoties vietu, parunājot ar mācītāju. Nezinu, kā viņš uz to skatīsies.
Vēl pastāv iespēja, ka rīkosim galdu turpat, netālu esošajā muzejā. Par to vēl domāsim, bet zinu, ka vajag.

Varu teikt no personīgās pieredzes gan kā viesis, gan kā līgava - pīrāgi ļoti labi iet iekšā un nekur nesprūst;) Sākumā bijām domājuši par saldo un sāļo kliņģeri, bet sapratām, ka liela ķēpāšanās ar griešanu un dalīšanu, tādēļ nolēmām par labu mazajiem pīrādziņiem. Bija kādi 4 veidi - ar sieru, gaļu, spinātiem un sieru un gaļu. Visus salikām grozos, kas ļoti atviegloja pasniegšanu, jo ar visiem groziem likām uz galda vai arī kautrīgāku viesu gadījumā var padalīt nesot apkārt. Mums bija uzkošana gan pie baznīcas, gan vēl vienā vietā, tādēļ bija ļoti ērti ar groziem.
Vienīgais ieteikums - konfektes gan nav labākā uzkoda pie šampanieša - divās kāzās, kurās esmu bijusi tika dotas konfektes pie baznīcas - īsti neiet klāt.

Mums pēc ceremonijas pie baznīcas arī bija pīrādziņi un saldais (zemenes, ar bezē un zefīru), kas aizgāja uz urrāā un visiem patika :)
pievienoju bildīti :)

Mums bija gan pīrādzīņi (ar gaļu un sieru), gan arī groziņi ar siera un gaļas salātiem. Dzērienos šampanietis, bērnu šampanietis un ūdens.
Viesi laikam bija diezgan izsalkuši, jo ātri vien viss pazuda :)

Tā kā mums ceremonija notika brīvā dabā, mūsu uzkodu galds bija tur pat mūsu skaisti izrotātajā estrādē un saksafona pavadībā, uz galda bija šampanietis, bērnu šampanietis un ūdens plus vēl dažādu salātu groziņi, lašmaizītes un pīrādziņi divu veidu... Visi ēda ar gardu muti un bija ļoti apmierināti, jo tā bija arī paša svarīgākā notikuma atzīmēšana ka esam sieva un vīrs plus arī viesi pirms garā ceļa varēja nedaudz iekost un padzerties...
Neatbalstu uzkodas pie viesu mājām, jo manuprāt man kā viesim gribas ātrāk pie lielā galda un tur kārtīgi iekost nevis vēl pirms tam ēst pīrāgus ka tulīt dos karbonādes :D Bet katram sava gaume :)

Uzkodu vajadzība viesu namā atkarīga no dienas grafika - mūsu gadījumā šampanietis un dažas uzkodas bija ap 14, tad viesi ieradās svinību vietā ap 16, bet pie vakariņu galda bija plānots sēsties 19. Teorētiski starp 14 un 19 var iztikt bez ēšanas, bet praktiski, ņemot vērā, ka viesu namā bija pieejami arī dzērieni, tomēr nodrošinājām uzkodas, lai nesanāk niekoties ar kokteiļiem tukšā dūšā :)