Es ņemšu vīra uzvardu. Man dikti nepatīk kad liek kopā abus uzvārdus
Dēlam man arī vīra uzvārds, tā kā man pat nekādu šaubu nav. Manam
vārdam tas ļoti piestāv :)

Man ļoti vienkārš lēmums, ņemšu vīra uzvārdu, neko nekombinēšu, jo man savējais nepatīk tāpēc, ka tam ar mani nav nekāda sakara, ne mammas puses dzimtas, ne tēva puses dzimtas uzvārds, tāpēc negribu saglabāt.

Ņemšu vīra uzvārdu.
Vēlos, lai visai ģimenei ir vienots uzvārds. Biju to nolēmusi jau pirms bildinājuma.
Pieļauju - ja topošā vīra uzvārds man dikti nepatiku, tad apsvērtu šo domu, bet tā kā patīk tad - ilgi nedomāju.

Es arī ņemšu vīra uzvārdu, man pat nebija šaubu :)

Palikšu savā uzvārdā. Iesniegums jau uzrakstīts, bet es vēl šaubos.
Tāda sajūta, it kā uzvārda nepieņemšana padara laulību mazāk "īstu".

Pat biju pie numerologa par šo jautājumu, arī tas nepalīdzēja, jo atbilde bija - vari ņemt, vari neņemt, tas tev neko nemainīs (protams, arī sīkāk tika paskaidrots, kas un kāpēc).

Taņa&Atis, offtopic, bet jums ir tik superīga profila bildīte! Pilnīgi nevaru nesmaidīt, uz to skatoties! :))

ņemšu vīra uzvārdu;
tas tā dabīgi šķiet - lai ir pa īstam:)
caur svītru rakstītie man nepatīk;
un palikt savā negribu - kad būs bērns, man šķiet jocīgi, ka katram vecākam savs uzvārds - tad vienmēr rodas jautājums - vai bērns ir kopīgs....
nu kaut kā tā - lai ir īsta ģimene:))

Ketta, es jau arī tā domāju, bet vienkārši "neredzu" sevi ar šo uzvārdu.
Nez, ko darīt...

gan jau nav tik ļauns tas uzvārds:)
un tavam topošajam vīrma nav kas sakāms šajā situācijā - mēs abi pat neaspriedām isti šo jautājumu - abiem bija pašsaprotams, ka būsim vienā uzvārdā
ko tavs vīrietis saka, ka tu neņem viņa uzvārdu?

Pārgāju vīra uzvārdā. Vēl ilgi pirms faktiskajām kāzām domājām par laulībām. Man negribējās pāriet vīra uzvārdā. Patika savs, jo unikāls un rets. Piedāvāju vīram variantu, kad viņš, lai pāriet manējā, par ko gan viņš sajūsmā nebija. Bet pēc gadiem, kad jau gatavojāmies realajām kāzām, pāriešana vīra uzvārdā šķita pavisam dabiska un loģiska. Es pat sagaidīt nevarēju to brīdi. Jo tas tomēr ir īpaši, jauna ģimene, jauni pienākumi un jauns statuss. Man tagad ļoti patīk mans jaunais uzvārds un es lepojos ar to. Un man jau šķiet, ka vīrietim tas arī nozīmē vairāk nekā tikai uzvārda nomaiņa.
Esmu pret svītriņuzvārdiem.

Liels paldies :)

Es arī pāriešu vīra uzvārdā. Tas kaut kā pašsaprotami šķiet, ka ģimenei ir viens uzvārds :)

Man bija viennozīmīgi- ņemšu vīra uzvārdu. Tas man dod piederības/kopības sajūtu.

Gabriella

Patlaban tas NAV tavs uzvārds, tādēļ "neredzi".

Man ar ir tāda dilemma. Laikam likšu caur svītriņu. Saliekot manu vārdu un vīra uzvārdu neizklausās pēc manis. Liekas ka ja pieņemšu viņa uzvārdu būšu pavisam cits cilvēks - un to es negribu. Tāpēc likšu caur svītriņu, lai ar bērniem nav problēmu un esam viena ģimene.

ņemšu vīra uzvārdu. ar savu man nav nekādu ciešo jūtu, savukārt esot vīra uzvārdā, liekas, ka jutīšos vairāk ar viņu saistīta ;)

Īstenībā man ir grūti apzināties, ka man būs cits uzvārds, liekas ka zaudēšu savu identitāti... bet varbūt tas piedod savu šarmu - kāzas un uzvārda maiņa kā jaunas dzīves sākums... uzvārds palīdz asociēt, ka neesmu vairs es viena, bet tagad ir ģimene un es pie kaut kā piederu...:)

Par cik, man ir ļoti latvisks un rets uzvārds, kas pamazām izzūd, atškiribā no topošā vīriņa uzvārda, nolēmām, ka viņš pieņems manu :)
Savulaik daudz par to esu domājusi un protams, ka manas domas ir ietekmējis mans meitas uzvārds, bet uzskatu, ka nevajag baidīties palikt savā uzvārdā vai papildus savam pieņemt vīra uzvārdu!!

ik pa laikam esmu aizdomaajusies pa sho teemu , bet es paarieshu toposhaa viira uzvaardaa, jo nu Latvijaa nedziivosim un man ir braalis , kas muusu uzvaardu taalaak nodos ......

Sākumā domājām izveidot no abiem uzvārdiem kopīgu, taču izmaksas, kas būtu par visu dokumentu maiņu, būtu milzīgas, tamdēļ savu topošo pierunāju, ka es likšu viņa uzvārdu klāt savam caur svītriņu. Ja nepārdomāšu, tad bērniem arī būs abi uzvārdi caur svītriņu.

bērniem gan neliek abus uzvārdus caur svītriņu:)