Pastāstīšu arī es par savu vecmeitu ballīti...

Sākumā vispār apšaubām, ka vai vajag kaut kādas ballītes. Bet vedēji teica, ka mums par to nav jālauž galva, to organizē draugi un atpūsties vajag. Tad mēs izrunājām lietas, kādas gan negribētu: prezervatīvu tirgošana, striptīzi, pērkamas sievietes vai puiši, nepiedienīga uzvedība un atrakcijas utt., var sakot nekādu vilgarismu. Gribējas mīļi tikties ar savām draudzenītiem, sirsnīgi pavadīt laiku...
Tad nozīmējam datumu – sestdiena 26.07. Tad man paziņoja, ka tikos un tikos man jābūt pie savas māsas sporta kostīmā. Cik pēc tam sapratu, meitenes bija ieplānojušas doties kaut kur uz gaisa trasi, kur pa virvēm staigā vai kaut kā tā. Teikšu godīgi, baigi negribējās noslogot sevi fiziski, jo tagad tāpat skriešana kā vāverei – darbiņā daudz, kas jāizdara līdz atvaļinājumam, kāzu organizēšana pilnā sparā (ārprāts, cik daudz vēl jāizdara!), vēl visādas problēmiņas parādījās... Tāpēc palūdzu vedējmāti, vai nav iespējas neko fiziski nedarīt. Tad meitenes pamainīja plānus, un teica, ka fizisku aktivitāšu nebūs :)
Tad pienāca tā diena... Kad piegāju pie dzīvokļa, kur dzīvo māsa, pilnīgi acis palika slapjas no aizkustinājuma – viss izrotāts ar baloniem un uzraksts „Ieeja tikai meitenēm!” Atveras durvīs, un mani sagaidīja meitenes ar skaļu kaukšanu un bučām! Man palika mute vaļā!!! – visās spilgtos kabarē dejotāju kostīmos, kleitās, ar spilgtu grimu, bantes uz kakla, strausa spalvas, tīkliņzeķes, augstpapēžu kurpes, aksesuāri – vienreizēji!!! Tad apģērba arī mani. Jāāā tādā tēlā es pa savu mūžu vēl neesmu bijusi! Meitenes parūpējas arī par uzkodu galdu un šampanieti – tad smējāmies, fotografējamies, dzeram šampanieti, lejām sagatavotās blašķēs alkoholu līdzi, pušām balonus, tad bija vecmeitas zvērests, kuru vajadzēja apliecināt ar parakstu un bučas nospiedumu un lentas uzlikšana ar uzrakstu „Vēl ir laiks pārdomāt!”.
Un tad mēs izgājām ārā, devāmies uz sabiedriskā transporta pieturu, lai brauktu uz centru, tad uz vilcienu un uz Jūrmalu. Ak Dievs, cik tas bija interesanti, īpaši ņemot vērā, ka pēdēju reizi ar sabiedrisko transportu ir braukts ļooooti sen, pat nezinu, cik tagad trolejbusa biļete maksā un kur jāpērk! Apkārtēju cilvēku reakcija bija dažāda – kas pasmaidīja, kas pajautāja, kas notiek, kāds skatījās ar nosodījumu, bet pārsvarā cilvēki, kā arī pienākas mūsu mentalitātei, tēloja, ka nepiever uzmanību.
Vilcienā pa ceļam uz Jūrmalu meitenes sarīkoja man pārbaudījumu, cik labi es pazinu savu topošo. No 50 jautājumiem bija atbildēti 33. Īstenībā, man ir tāda sajūta, ka pusi mans mīļais sameloja :D Bet arī daudzas lietas man bija pārsteigums uzzināt.
Mūsu gājiens Jūrmala bija, protams, Majoros no stacijas līdz jūrai un atpakaļ. Cilvēku tur bija viekārši jūra! Meitenes teica, ka līdz ar to, ka man bija arī nepareizas atbildes, vajadzēs pelnīt naudu piedāvājot cilvēkiem nofotografēties mūsu kompānijā pa 0.50Ls + telefons līgavas telefongrāmatā. Bet nu nekā man negribējās pašai pie cilvēkiem piesieties (nu kaut kā nezinu, man liekas tāda tā kā uzbažīšanās un vēl naudas izspiešana). Bet cilvēki paši jautāja nofotografēties, tad meitenes lūdza naudiņu līgavas pūram, vai ratiņiem (viens vīrietis piedāvāja atdot jaunus ratiņus un galdiņu :D ), bērniem ļoti patika ar mums fotografēties, kas deva 0.50, kas latiņu, viens taksists iedeva 2, bija daudz uzmanības, joku, laimes vēlējumu, bet trāpījās arī ar dzīvi neapmierinātas tantiņas, kuras ar saviem čūsku šņācieniem mēģināja mums sabojāt garastāvokli, bet nekā! Bija arī daudz jauno cilvēku alkohola reibumā, ar vieniem pie jūras gan gandrīz konflikts aizgāja, jo saka runāt kaut kādas rupjības un vispār uzvedas, kā lopi. Mēs, protams, pieklājīgi viņus palūdzam, pat blakus kompānija jau sāka mūs tā kā aizstāvēt. Var sakot, negaidot kautiņu, devāmies tālāk. :D Pa ceļam vajadzēja uzrakstīt uz papīra visus savus bijušos, tad saplest un tos papīra gabaliņus ielikt tukšajā kolas pudelītē.
Pēkšņi atnāk īsziņa no mana mīļotā – „Sauļuk, esmu autā - cik zinu, iesiet uz striptīzklubu Dolls” Paliku nelielā šokā – mēs taču runājām, ka ne ka tāda, un runa pat ne par to, ka mans topošais neļauj, bet tāda, ka es negribu staigāt pa tādām iestādēm. Man to nevajag!!! Man ir mīļotais cilvēks, kurš arī mani mīl, mēs esam ļoti greizsirdīgi viens pret otru, cenšamies nedod nevienu iemeslu greizsirdībai, arī es, uzzinot, ka viņš ies uz striptīzklubu, būtu, maigi sakot, sarūgtināta. Un tas brīnišķīgajā pirmskāzu laikā! Pamēģināju paskaidrot savus argumentus draudzenēm, protams, mierīgas debates mums ne īpaši sanāca. Puse mani saprata, puse apvainojas. Meitenes man teica, ka tur nebūs nekādu puišu, striptīza vai kaut kā tāda, mums ir rezervēta atsevišķa telpa un organizēta īpaša programma īpaši man. Un uz Dolls ejam, jo tur ir sakari, lai to visu dabūtu par „paldies”. Tas pats bija teikts arī manam draugam, kuram tajā lakā bija arī vecpuišu ballīte. Tad viņš man zvanīja un teica, lai uzticos vedējmātei...
Bet mums jau gaidīja mašīna braukt atpakaļ uz Rīgu! Skaļa mūzika, fotoaparātu zibspuldzes, jautrība un smiekli! Ātra pietura pie Dzintaru tilta – metu pudelīti ar bijušo vārdiem upē un palaidu gaisā balonu ar savu vēlēšanos – Gribu būt laimīga! (Lai piedod mani Zemīte, parasti nepiesarņoju dabu, nu bet šoreiz atļavos)
Braucam tālāk! Jautrība sit augstu vilni! – garāmbraucošas mašīnas un motocikli signalizē un māj ar rokām. Atbraucam līdz Dolls – kaut kāda ķibele ar mūsu rezervāciju, tā ir, bet kopējā zālē... Nedaudz pasēdējam, uz dejotājam es pat neskatījos, ieraugot dzērienkartes cenas, vēlme kaut ko iedzert arī pazuda (tomēr uzskatu, ka ir racionālākie veidi un vietas, kur var tādu naudu tērēt). Var sakot, nolēmām tomēr doties kaut kur citur, bet pirms tam meitenes man uztaisīs dāvanu, kuru var tikai atsevišķā telpā. Kā man sirds sažņaudzas, goda vārds, baidījos, ka būs kaut kādi vīrieši... Mūs pavadīja atsevišķā istabiņā, kur draudzenes uzdāvināja man mana vīrieša sapni – brīnišķīgu mežģiņu sarkano veļu (viņam bija viens jautājums, kāda ir vismīļākā veļas krāsa, uz kuru tika atbildēts klasiski – sarkana :D ). Bija arī vēl viens nosacījums – tagad to piemērīt un uztaisīt bildes, kuras pēc gada uzdāvinās manam vīram. Es atteicos... un vienkārši apraudājos.
Tālāk mēs pavadījām vienu meiteni uz pēdēju vilcienu uz Jelgavu, devāmies kaut ko apēst uz picēriju un sagaidīt mūsu vīriešus.. Ujjjj cik es biju laimīga, kad beidzot viņi atnāca! Noilgojos!!!! Viņi atnāca ar karogu, uz kura ir uzrakstīti mūsu vārdi, tagad mums ir ģimenes karogs!
Sākam fotografēties picērijā, tad personāls tīneidžeru vecumā sāka mums taisīt ciet objektīvus, dzīt ārā un palaist muti – te nedrīkst fotogrāfēt un vispār ejiet prom. Tad mūsu brašā kompānija nostājas pozā – kādā sakarā mūs dzīs projām, ne mēs kaut ko saplēsām, sabojājam, taisām nekārtības, traucējām citiem apmeklētājiem un vēl nepieklājīgi izrunāties. Personāls savus uzvārdus nenosauca, telefonus nekādus nedeva, vadības, protams, viņiem arī nav, bet izsauca apsardzi. Ehhh žēl, ka mūsu milzumrēķins jau bija apmaksāts! Parunājām ar apsardzi, paskaidrojām situāciju, pasmejamies un tā kā picas bija apēstas, dzērieni izdzerti, devāmies tālāk. It kā gribējās vēl kaut kur aiziet – kaut kur padejot. Un te izskan priekšlikums – „Ejam uz Dolls!”. Viss, mana izturība beidzas – vai tiešām Rīgā vienīga vieta, kur var aiziet, tas ir striptīzklubs?! Pateicam draugiem, ka ja kādam ir slēpta vēlēšanās staigāt pa tādām vietām – lai iet, bet neiesaistot mūs. Braucot uz mājām, riktīgi izraudājos mīļotā kreklā...
Nākamajā dienā, ja godīgi, jūtos super draņķīgi – nu negribējās man savā ballīte pat dzirdēt par kaut kādām nepiedienīgām lietām... Neesmu, protams, nekāda puritāne, bet tomēr... Un žēl bija, ka meitenes tā gatavojas, organizēja, bet velti.. Bet pēc tam sāku domāt – bet tās nesaskaņas ir taču tādi sīkumi! – pasākums savā kopumā izdevies, bija super jautri, mums ir milzumdaudz skaistu fotogrāfiju, meitenes bija tik foršas un mīļas, pat iedomāties nevarēju, ka viņas kaut ko tādu izdomas, un galu galā vienalga sanāca, ka es gribēju! :) Un mums, kā pārim, vēl reiz apstiprinājās, ka domājām līdzīgi – mans topošais arī atteicas no piedāvājuma fotografēties taurenītī un apakšbiksēs ;)
Bildes būs vēlāk!!!