Te man vajadzējo nododt zvērestu par klusēšanu - neko nevienam nedrīkstēsu teikt, kas notika šajā vakarā (ps, nenoturejos un dažas detaļas vīriņam pēc tam izstāstīju:))

Pirmais uzdevums - sarakstī īpašības uz banāniem, kādam jābūt vīrietim, lai es viņu precētu (mans vīrs tāds ir:)) Pēc tam bija jāiet pie vīriešu dzimtas pārstāvjiem, jāliek izvēlēties banāns un jāsaka : "ja tu būsi tāds...(īpašība uz banāna), tad drīzumā apprecēsies":)

Redz kā man gāja:)

Tālāk, man bija iedota izcenojumu lapiņa, kurā bija rakstīti dažādi iespējamie pirkumi, ko puiši varētu nopirkt, lai sanāktu man tā klieta, jo nevar taču precēties tādā. Bija "kaislīgie"prezervatīvi, "mīļie"prezervatīvi, "saldā skūpsta"konfektes, "buču" konfektes, un, piemēram, topošās līgavas pacelšana un iemūžināšana foto"))

Mana noplenītā bilance:) Sēžu ar savām lēdijām Apsaras tējas namiņā un nemaz nenojaušu, aks vēl mani sagaida...

Parādās divi puiši, kam mani jāatrunā no precībām:) Tā kā mans iepriekšēais uzvārds bija Māra Cīrule, tad viens no puišiem, un tiešām tas nav joks un viņš nav mans radinieks, bija Māris Cīrulis! Tad nu viņš centās iegalvot man, lai precos ar viņu, nebūs problēmu ar formalitātēm un vispāt tač ļoti saskanīgi...:))

Puisim bija jāzimēra man asinspiediens, vai tiešām sirds nepukst straujāk viņa dēļ:) Varu apgalvot droši - asinspiediens bija normāls:)))

man bija jānokrāso spilgi sarkanas lūpas un jāsabučo vīra "prototips":) visur, kur es to vēlos:)) pēc tam nenoņēmu nost to sarkano lūpukrāsu un pat nenojautu, cik spilgtas mans lūpas bildēs izskatās

Beidzot jaunu skaistu kleitu biju sev nopelnījusi, bet veco atdevām puišiem, lai izdodas atrast savas līgavas:))

Tika izsniegts diploms, ka biju labākā vecmeita:) un tagad ar godu varu pieņemt sievas titulu:)

Vajadzēja arī meditēt, lai iegūtu mūžīgu sirdsmieru un nekašķētos ar vīru. Un tas tiešām strādā:)
Tāda bija mana ballīte, mīļa un sirsnīga:) manas drauzdenes tiešām bija izdomājušas interesantus uzdevumus, un es lieliski atpūtos:) bet atstāt vecmeitas godu nebija žēl:)

jauki!
pati tika rozīga!

Tā lillīgi-rozīgā kleita ir laba :)
pat nevar īsti saprast no kuriem laikiem - 70-tajiem? 80-tajiem? :))

ak, es tiešām nezinu:))meitenes nez no kādiem krājumiem bija dabūjušas:))

ļoti interesants apraksts un bildēs ieraudzīju savu klasesbiedru Didzi! :)

woow, loti interesanti! Malaci draudzenes!