Kāzu plānošana
Kāzu apraksti un bildes
Projekts "Kāzas.lv"
Kāzām gatavojāmies lēnā garā nedaudz ilgāk par gadu, bet tikai pēdējos divos mēnešos gatavošanās uzņēma patiesi aktīvu tempu. Sākotnēji šķita – vēl tik daudz laika, vēl mēnesis… Un pavisam pēkšņi izrādījās, ka klāt jau pēdējā pirmskāzu diena!
No rīta aizvedām mantas – alkoholu, visu nepieciešamo atrakcijām, dāvanas utt. - uz svinību vietu Jaunpils pilī, pārrunājām atlikušos sīkumus ar vedējiem, tad devāmies atceļā uz Rīgu, konstatējot, ka pirmskāzu satraukums pamazām sasniedz apogeju – tāda sajūta, it kā vilciens, kurā tu esi iekāpis, lēnā garā līdz šim pukšķinājis uz priekšu, bet nu piepeši uzņēmis tādu ātrumu, ka no tā vairs nav iespējams izlēkt, un neatturami rauj tevi nezināmā virzienā.
Mājās vēl pēdējie darbi – un tad jau klāt brīdis, kad vīram jāpako mašīnā kāzu uzvalks, kāzu ceļojuma somas un jādodas uz laukiem, kur atšķirtībā no manis tik pavadīta pēdējā nakts pirms kāzām. Es savukārt dodos uz skaistumkopšanas salonu veikt vēl pēdējās procedūras.
Vakarā kārtējo reizi buros cauri kāzu forumiem internetā, pārbaudu laika ziņu mājas lapas, kuras katra sola kaut ko citu, kamēr ap pusnakti tomēr saprotu, ka laiks likties gulēt. Iedzeru nervu zāles, tomēr vēl vismaz stundu mētājos pa palagiem – te karsti, te auksti, sirds dauzās…
Acīmredzot tomēr esmu iemigusi, jo septiņos no rīta mani uzrauj modinātājs. Parasti ap šo laiku esmu vēl miega pilna, bet šoreiz acis uzreiz platas, vienīgā doma – tā diena ir klāt! Skats uz logu – pelēks un nomācies. Kamēr mazgāju matus, draudīgais pelēkums aiz loga sācis arī līt, turklāt riebīgi blīvi un necaurskatāmi… Garastāvoklis zem nulles, bet nav laika sēdēt un skumt. Pusdeviņos jau klāt friziere ar milzu koferi. Kamēr uz manas galvas top visai sarežģīts veidojums, ierodas arī fotogrāfe un grima meistare. Trīs meitenes tādā kā visas pasaules sievietes vienojošā pirmskāzu eiforijā rūpīgi iepurina mani kleitā, pēc tam skaistumkopšanas darbi turpinās jau uz diviem gaņģiem – kamēr friziere ar lokšķērēm cirto pakausi, grima meistare ar otām un krāsām apstrādā manu seju.
Frizūras izveide manu spītīgo matu dēļ aizņem vairāk, nekā cerēto stundu, tāpēc sāku nervozēt. Toties līdz ar fotogrāfa ierašanos ir noskaidrojies laiks! – aiz loga spirgts vējš dzenā mākoņus, un atbrīvo zilu debesu gabalus!
Lejasstāvā jau pulcējas viltotās līgavas, ko māte sarunājusi izpirkšanas procedūrai. Tur nu plīvo palagi un no aizkariem sameistaroti plīvuri, tiek mainīti matu dekori, visi smejas un runā cits caur citu, kamēr es, līgava, viena pati nervozi skraidu pa augšstāvu.
Viltoto līgavu trio visā krāšņumā.:)
Ik pa brīdim pienāk īsziņas no vedējmātes, ziņojot, kur vedēji ar līgavaini pašlaik atrodas. Beidzot pienāk ziņa, ka šie ir pie ziedu salona un gatavi braukt man pakaļ. Āāā! - pie vārtiem jau piebrauc izpušķotais milzu kraislers! Sāku saprast vārda „panika” nozīmi. Saposti vedēji un līgavainis ceremoniāli zvana pie durvīm, es slēpjos aiz aizkara, lai mani nepamanītu priekšlaikus. Tad lejā iet ņigu ņegu – ienāk vedējtēvs ar apsveicināšanās runu par nelaimīgo līgavaini, kam jaunava sirdi salauzusi un aizbēgusi, atstājot tikai kurpīti. Sagaidīt izpeld māte, tincinot līgavaini, vai šis maz zinot, pēc kā te ieradies, vai tikai pēc kurpes vien pazīstot? Prasa pēc mana vārda un apraksta. Tas tiek dots, poētisks, cik nu satraukumā var sadzejot. Nav gana. Liek vilkt no maisiņa burtus un saukt mīļvārdiņos, kas sākas ar šo burtu. Vēl nav gana. Tagad tiek uzdoti precizējoši jautājumi – ārprāts, viņa taču prasa galīgi ne tos jautājumus, par kuriem tika runāts!
Nu tiek izvestas neīstās līgavas. Varu tikai minēt, kas tur notiek, vienai pēc otras tiek uzlaikota liktenīgā kurpīte (paveca tenisčība). Neder, neder! Paceļot plīvurus, līgavainim atklājas nepavisam ne gaidītās sejas. Dārd smiekli, visi atkal runā reizē. Beidzot māte: „Nu, tad mums ir vēl viena” un kāpj uz augšstāvu pēc manis. Pie viņas rokas kāpju lejā, ceļi trīc, galvenais – nepaklupt uz kleitas malas. Beidzot ieraugu līgavaini. Viņš izskatās lieliski, kaut gan manāmi satraucies. Tieku pievesta viņam, vainīgi smaidu, uzlaiko kurpi, tagad esot īstā! Sniedz rozīšu pušķi, vai es būšot viņa līgava? Nu jā taču!
Izbraucam cauri Rīgai un – še tev! – uz Brīvības ielas iekuļamies sastrēgumā. Mašīnas virzās uz priekšu gliemeža gaitā, man sākas panikas lēkme Nr.2.Kad beidzot izkuļamies līdz Rīgas robežai, līdz laulību ceremonijas sākumam atlikušas 10 minūtes! Braucam tomēr tik ātri, ka nepaspēju pilnībā aptvert notiekošo, kad jau tālumā pavīd Krimuldas baznīcas tornis. Kad mašīna iegriežas tikai jaunajiem pāriem paredzētajā piebraucamajā ceļā, stress par gaidāmo pēkšņi trāpa mani kā milzu āmurs. Tad sāk skanēt baznīcas zvani, un mēs ejam. Mazais ceļa gabaliņš līdz baznīcas durvīm liekas bezgalīgs.
Tālāk ceļš ved uz Brīvdabas muzeju. Mūs sagaida apaļīgs bērītis un izpušķota „droška”, aizklidzinām ar paprāvu līkumu cauri mežam gar ezera krastu un senajām zvejnieku sētām, tad - līdz smēdei, kur jau gaida vedēji. Smēdē kalējs bez garām runām liek ķerties pie darba – vīram liek kalt pakavu. Jau pusgatavā pakavā tiek iekalti seši caurumi – kas apzīmējot sešus bērnus. Puiši novilkuši žaketes, līgavainis cilā veseri (vēlāk izrādīsies, ka iedzīvojies tulznā), vedējtēvs pumpē plēšas atspēries, mēs ar vedējmāti un šoferis visiem pa vidu.
Glīti.
Atsvadzinoši ir tas, ka nav klasiskā pricešu kleita.
Laimīgi jums ;)
kleita ir super! Stils ieturēts perfekts un tik romantisks apraksts....
Ceļā šķērsojam Lielo Juglu, kur vedēji mums sagatavojuši pāris pārsteigumus. Ielidinām ūdenī ar melnu dziju notītus akmeņus – tās esot bēdas – un pāri kreisajam plecam iemetam upē sauju sīknaudas, tās – asaras. Vīram rodas iedvesma, un viņš pārnes mani pāri pustiltam, manām garajām piedurknēm plīvojot un visām garāmbraucošajām mašīnām signalizējot!
Laiks uz svinību vietu - Jaunpils pili.
Ceļš nez kā izrādās garāks, nekā plānots, vēl iekuļamies arī sastrēgumā, un atkal stress sit augstu vilni. Kad beidzot pieripojam pie pils kaltajiem vārtiem, zemessargs negrib mūs laist iekšā, notiek skaidrošanās. Kad atveras vārti un dodamies augšup pa bruģēto ceļu, mūs sagaida pārsteigums – no tālienes pamanītais viesu pulciņš izritinājis kaut kādu lenti un tālāk mūs nelaidīšot! Vedēji atpērkas ar šokolādes kasti un vīna pudeli, un beidzot tiekam garām, kur netālu no ieejas pils pagalmā mūs sagaida divi viduslaiku drānās tērpušies pils „pārstāvji”.
Mūs ved cauri meijām greznotajam pagalmam muzeja zālē, kur mūs sagaida Pils kundze. Klona grīda nokaisīta rožu ziedlapiņām, svečturos deg sveces, mūs apsēdina koka krēslos, apsveicinās un „viduslaiku kāzu ceremonija” var sākties.
PERFEKTI! Superiiga kleita un rotas.