Kāzu plānošana
Kāzu apraksti un bildes
Kāzas 28.07.2007.: atslābināties un izbaudīt :)
Man bija raksturīgas klasiskas vīriešu bailes - sabojāt lieliskas attiecības. Tāpēc ilgi pretojos kāzām un apprecējāmies tikai šovasar - mūsu attiecību desmitajā gadā. Šobrīd esmu priecīga par pieņemto lēmumu - mūsu ikdiena ir tāda pati ka agrāk - tikai labāka :).
Gatavošanās procesā smēlos iedvesmu šajā portālā - tāpēc piedāvāju arī savu kāzu aprakstu topošajām un esošajām sieviņām :).
Nedēļa pirms kāzām paiet vienā skriešanā. Papildus uz pēdējo brīdi atliktajiem darbiņiem, noņemamies ar mammu, kura nelaimīgā kārtā pārrāvusi ceļa saites un nu ir operējama. Operācijā noskaidro, ka situācija ir sliktāka nekā sākumā likās un būs veic vēl viena operācija – nākamajā nedēļā pēc kāzām. Apciemoju brālēnu, kuru operē citā slimnīcā. Deju skolotāja piezvana un atceļ deju nodarbību, jo nokļuvusi avārijā. Pēkšņi izskatās, ka ļaudīm apkārt atgadās visādas ķibeles. Darbi ir tik daudz, ka laiku taupām uz ēšanas un miega rēķina. Uztraukuma nav vispār. Valsi mēģinām mana brāļa dzīvoklī, kurš laimīgā kārtā pagaidām nav apmēbelēts.
Dienā pirms kāzām atvedam manu mammu pie sevis uz mājām, tad es Haraldu (Haralds = mans vīrs) aizvedu pie mana tēta un savācu matos liekamās rozītes. Mamma palīdz piesiet galda kartes pie mini šokolādītēm. Mamma gandrīz nespēj paiet. Iznomātie ratiņi izrādās smieklīgi mazi un neder… Nolemjam, ka viņa vizināsies limuzīnā un centīsies uzvesties statiski. Es saiņoju dāvanas un paveicu citus sīkumus. Parunāju ar sirsniņu pa telefonu. Mans tētis viņam ir izkurinājis pirtiņu un kārtīgi pabarojis :). Laimīgais Haralds. Gulēt aizeju ap trijiem naktī. Esmu tik pārgurusi, ka aizmiegu uzreiz un sapņus neredzu.
7:30 zvana modinātājs. Friziere uz mājām nāk 8, lai paspētu nokrāsot manas mammas matus un mūs abas safrizēt. Friziere atnāk jau 7:45. Uzleju dāmām kafiju.
Make-up meitene nāk uz 9. Viņa ir apmaldījusies. Frizūras sagatavei - astītēm plīvojot dodos viņai pretī. Uz ielas pamanu apjukuša izskata sievieti un mēģinu vilināt viņu sev līdzi. Noskaidroju, ka dāma kopš nesena laika ir mana kaimiņiene un ar make-up nenodarbojas. Meitene atrodas. Viss beidzas labi.
Kamēr frizējamies un krāsojamies, pamazām ierodas pārējās izpirkuma dalībnieces – vedējmāte, vairākas draudzenes, fotogrāfs. Vedējmāte gatavo uzkodas, draudzenes norunā pēdējās izpirkuma nianses. Gandrīz aizmirstam par ledusskapī noglabātajā rozītēm matiem. Telefona zvans vēsta, ka līgavainis ar atbalsta komandu tuvojas bāzes vietai. Drudžaini ģērbjos. Fotogrāfs bildē korsetes savilkšanas atbildīgo brīdi. Paspējām …. pēdējā brīdī.
Haralds ir informēts par izpirkuma faktu, tomēr detaļas nezin. Tik vien esam vienojušies, ka serenādi viņš nedziedās. Izpirkuma forma – pārbaudījumi ceļā pēc līgavas.
Tikmēr Inga izlīmējusi ar pēdām kāpņu telpu. Dažas pēdas ir arī uz sienām un margām. Haraldam jānoiet pa pēdām uz katru pēdu solot ko labu darīt.
Ar vedējtēva un bērnības drauga Kaspara palīdzību viņš neticami ātri tiek galā ar uzdevumu. Mājās viņu sagaida ābols, kurš sadurstīts ar sērkociņiem. Divi no sērkociņiem ir aizlauzti. Haraldam un palīgiem uz katru sērkociņu jāslavē līgavaini līdz izvelk aizlauztu eksemplāru. Nākamais pārbaudījums. Mana mamma rokās tur ziedu. Uz katras ziedlapiņas uzrakstīti ar mani vai manu ģimeni saistīti skaitļi. Mana un mammas dzimšanas dienas, mūsu iepazīšanās datums tiek atšifrēts viegli. Grūtāk iet ar asins grupu (mulsina „-„ zīme), mana brāļa Riharda kājas izmēru un mēnešiem kopš iepazīšanās (111.5). Meitenes solās par nelielu atlīdzību sniegt uzvedinošus mājienus. Galu galā visi skaitļi ir atšifrēti. Pēdējais pārbaudījums. Haraldam aizsien acis un ar taustes palīdzību liek uzminēt manu pēdu. Esam četras. Visām viens un tas pats pēdas izmērs. Viņš kādu laiku šaubās starp mani un draudzeni. Viņai kut un viņa valdās. Meitenes tur manus daudzos apakšsvārkus, kas, ņemot vērā kleitas kuplumu nav viegls uzdevums. Viņš uzmin pareizi!!! Nemaz nedomāju, ka tas ir iespējams.
Skūpsti, ziedi (neticami skaists pušķis), uzkodas, šampis un dodamies uz dzimtsarakstu nodaļu. Vairāki cilvēki pievienojas mums limuzīnā. Turpceļā limuzīns ir pārpildīts kā mikroautobuss sastrēguma stundā. Visi ir omulīgi un jokojas.
Satiekam pārējos viesus pie dzimtsarakstu nodaļas, aprunājamies, iepazīstinām tos, kuri vēl nav pazīstami. Ceremonija ir īsa un kodolīga. Tieši tāda, lai nepaspētu nobīties. Ceremonijas laikā ik pa brīdim pametu acis uz Haraldu. Viņš stāv dikti nopietns. Vēlāk mana draudzene stāsta, ka visu ceremonijas laiku esam viens otru pamīšus uzlūkojuši. Atbildīgajā brīdī atskan skaļš un noteikts Haralda „Jā”. Mijam gredzenus, parakstāmies, ceremonija ir galā.
Ziemas dārzā saņemam ziedus, bučas un fotografējamies. Uz brīdi jūtamies kā ceļvedī atzīmēts apskates objekts – tik daudz bildēties gribētāji ir apkārt.
Izejot no dzimtsarakstu nodaļas mūs sagaida daudzi jo daudzi ziepju burbuļi. Ar milzu entuziasmu pūš gan liels, gan mazs. Priecājos, ka ziepju burbuļu tik daudz – pa pudelītei katram viesim. Visi tā aizrāvušies, ka atgriežamies sākuma pozīcijā un šķērsojam ziepju burbuļu mākoni vēlreiz.
Dodamies pastaigā pa Bastejkalnu. Ēdam pīrādziņus un baudām šampanieti. Tūristi ar lielu interesi vēro kā mīļotais nes mani pāri tiltiņam un kā mēs saslēdzam atslēdziņu. Mazā māsīcas meitiņa izklaidējas nesot improvizētu šleipi – manu plecu lakatu. Mūs lutina gan saule, gan neliels lietus. Speciāli iepirktais lielais baltais lietussargs palicis limuzīnā. Izlīdzamies ar multi funkcionālu lakatu – šleipi – lietusmēteli.
Vedēji izziņo viesiem nākamo tikšanās vietu – Berģu gājēju tilts pār Pleskavas šoseju. Esam ieintriģēti.
Uzkāpjam tiltā. Vedēji iedod mums plakātu ar mūsu vārdiem un sirdīm. Plakātu aiz visiem četriem stūriem piesienam pie margām. Ilgi mājam garam braucošajiem auto. Auto sirsnīgi taurē. Mums prieks. Plakātu redzējām karājoties vēl svētdienas vakarā.