Kāzu plānošana
Kāzu apraksti un bildes
21. jūnijs - diena, kad sākas vasara
ir 2008. gada 21. jūnijs, agra pirmspusdiena. Pa operas skvēru pastaigājas jauna sieviete līgavas kleitā, viņai seko vīrietis ar fotoaparātu. Kāds taksometra šoferis uzsauc: "Meitenīt, jūs esat īsta? Mēs ar kolēģi saderējām, viņš saka, ka jūs kleitu reklamējat!" "Īsta, īsta! Es šodien precos!" skan atbilde...
Mūsu kāzu diena pienāca ātri. Lai arī bildinājums izskanēja tieši pirms gada, reāli gatavoties sākām martā vai aprīlī. Sākotnēji bijām domājuši svinēt plašākā pulkā un ārpus Rīgas, tomēr beigu beigās izlēmām par labu vienas dienas svinībām, turklāt viss notika Rīgā - galvaspilsētu pametām tikai tad, kad iestājās 22. jūnijs - kāzu nakti pavadījām kādā Jūrmalas viesnīcā.
Kāzu rītā cēlāmies ļoti agri, turklāt iepriekšējā vakarā arī bijām gājuši gulēt ļoti vēlu - īsi pirms 5.00 gājām gulēt, bet pie friziera abiem bija jābūt jau 8.30...
Vispirms frizētavu pameta tobrīd vēl līgavainis, kuram bija jāatgriežas mājās, lai saģērbtos, pa ceļam vēl izpildot pēdējos sagatavošanās punktus. Pēc tam projām devās arī vedēju pāris, atstājot mani vienu frizieres un vizāžistes tvērienos. Īsi pirms 11.00 ieradās fotogrāfs, kurš uzreiz ķērās pie darba, iemūžinot mirkļus, kā friziere saliek pēdējos punktus uz "i". Un tad jau bija pienācis laiks doties uz autostāvvietu, kur mani gaidīja mamma, kas veda uz izpirkšanas vietu, kas mūsu gadījumā bija "neitrāla" teritorija - radu dzīvoklis. Pa ceļam izveicām "vientuļās" līgavas fotosesiju, iegūstot ļoti labus rezultātus :)
ir īstais... :) Mulsi smaidi, skūpsti, atvadas no ģimenes... un varam doties, kur vedēji ieplānojuši... Tā kā mums bija vienas dienas kāzas, tad šo dienu izmantojām maksimāli intensīvi un piepildīti - laulības ceremonija bija 15.30, taču mazajā ceļojumā devāmies vēl pirms kļuvām par vīru un sievu - vedēji mūs veda uz AB dambi pie galerijas "Noass", kur Daugavā laidām ziedu vītnes sirds formā (neprasiet, neatceros, ar kādu domu tas tika darīts), vēl mūs gaidīja Melngalvju namā un arī Mencendorfa namā...
Pie Melngalvju nama mūs nesagatavotus pārsteidza "profesionālie" vārtu licēji. Divi slāvu puiši, kā redzams, visai sportiski tērpušies, ļoti raiti izlēca mums priekšā un sadevās rokās. Vispirms viens puisis noskaita dzejoli (krievu valodā), pēc tam otrs, tad pirmais puisis sāka stāstīt kaut kādu stāstu ar dziļu un pamācošu morāli (diemžēl es to nedzirdēju, jo manu prātu tajā mirklī jau aizņēma doma par to, cik viņi par šādu nodarbi varētu gribēt, kā arī par to, ka puiši tomēr varēja nedaudz uzposties... :D) Tā kā mēs bijām ar tukšām rokām, turklāt puiši kā izpirkumu negribēja ņemt cepumus vai limonādi, kas vedējiem bija, tad viņi atvadījās, sakostiem zobiem novēlot laimes. Savukārt mēs laimīgi tikām iekšā Melngalvju namā, kur mūs jau gaidīja...
Jūs drīkstat noskūpstīt līgavu! Laulības reģistrācija notika Vidzemes priekšpilsētas dzimtsarakstu nodaļā, tā kā negribējām pantiņus un tautasdziesmas, ceremonija bija zibensātra! Miervaldis Jenčs visu norunāja tik fiksi, ka manas domas pēkšņi kļuva skaļas. "Kā? Viss? Tik vienkārši?" es padomāju, un tā kā tajā brīdī visi sāka smieties, sapratu, ka to esmu pateikusi balsī. Viss bija lieliski - tieši tā, kā gribējām :)
Vēlāk mūsu ceļi veda uz viesnīcas Gūtenbergs jumta terasi, kur mūs un vedējus, kā arī fotogrāfu gaidīja vieglas uzkodas, kā arī pa glāzei dzēriena. Tur viens otram rakstījām vēstules, kas tiks atvērtas nākamgad, kā arī vienkārši atvilkām elpu pirms vakara cēliena. Bildē - kad jau devāmies projām, atklājās, ka vedējmāte uz terases atstājusi somiņu, kamēr vedējtēvs gāja pakaļ, ieraudzījām, ka viesnīcas foajē ir dators ar internetu. Nu tad nu es veikli iegāju "draugiem.lv" un nomainīju savu uzvārdu :)
Bezgalaskaisti jūs abi!!!
Ļoti patīk tā pilsētas vide, atšķirīgi, jo parasti visi cenšās laukos, zaļumos!
Frizūra fantastiska, biju sev ieplānojusi ko līdzīgu, bet friziere nepaklausīja....:(
Kamēr mēs bijām pēcceremonijas izbraukumā, viesi jau pulcējās svinību vietā, kur viņiem bija dažādi uzdevumi. Piemēram, tur viņu izpildījumā tapa mūsu ģimenes karogs - mākslinieces Ivetas Vecenānes virsvadībā tika apgleznots zīds. Šis bija patiešām jauks pārsteigums, mums pat nebija ne jausmas, ka kaut kas tamlīdzīgs būs. Vēl tika izplatīta kāzu avīze, kā arī viesiem bija ekskursija pa Benjamiņu namu (šajā vietā notika kāzu svinības).
un tomēr, mūsu pirmā deja... piespieda mūs!
Jau pašā sākumā, plānojot visu kāzu dienu, vedējiem teicām, ka nedejosim valsi, un vispār no pirmās dejas gribētu izvairīties. Galu galā nedēļu pirms kāzām sapratām, ka no pirmās dejas neizvairīties, tādēļ izlēmām, ka tā būs limbo (deja zem "kārts", kura ik pa brīdim novietojas zemāk). Šo variantu saskaņojām gan ar vedējiem, gan ar muzikantiem. Un tad pienāca kāzu diena... Vispirms mūs centās piespiest dejot valsi Melngalvju namā. Izvairījāmies. Pēc tam arī Mencendorfa namā gribēja, lai dejojām. Arī no tā izvairījāmies :) Limbo veiksmīgi novadījām, aktīvi iesaistot gandrīz visus viesus. Un tad ierunājās mūsu kāzu galvenais muzikants Laimis Rācenājs, kurš paziņoja, ka tā neies krastā, un tā nu mēs dabūjām dejot "valsi" - absolūti negatavojušies, tāpēc tādi smaidiņi ;)
Improvizētā pušķa mešana. Vienkop sapulcināju visas neprecētās sievietes, kuras jau gaidīja, kad tiks mests pušķis. Un tad nāca pārsteigums - katrai no viņām tika savs vainadziņš, ar kuru aicināju doties pie kāda ozola vai ābeles un izmantot to, ka ir 21. jūnijs - vasaras saulgrieži. Proti, mest kokā, ar kuru reizi uzmetīs, pēc tik gadiem apprecēsies. Nezinu, vai kāda šo iespēju izmantoja, tomēr vainadziņu ideja patika visiem ;)
Viens vārds sakāms - PASAKAINI !!!