Iespējams cilvēki nemāk angliski? Un tad jau ir tā kā kauns un šķiet, ka labāk ignorēt to situāciju...Varbūt nākamreiz, pirms dodaties uz kādu vizīti, iepriekš pabrīdini, ka līgavainis nerunā latviski un pajautā, vai ir iespējama komunikācija angļu valodā...

Jāpiekrīt ilzekalnina, iespējams īpašnieki neprot angļu valodu. Man ja godīgi neliekas, ka tā ir problēma. Ja līgaiavainis pats dotu roku sveicinam, tad diez vai šāds žests tiktu ignorēts. Kaut vai apmainītos smaidiem, ja ne vārdiski sasveicinātos. Cik ir sanākusi darīšana ar jauno pāri, tad daži tiešām gaida sarkano paklāju pa lauku dubļiem izritinātu. Mainiet savu attieksmi un pasaule smaidīs pretī. Kā arī iepriekš piesaki, lai dabon kādu, kas jūs apkalpos angļu valodā. Tā ir tikai uzņēmēja labā griba runāt jūsu angļu valodā. Tālāk savas izvēles izdarat jūs abi, kādu attieksmi gribat.

Arī piekritīšu, iepriekš pabrīdiniet, ka līgavainis nerunā latviski un tad vai nu savstarpēji vienojaties, ka pati palīdzēsiet ar tulkošanu, vai arī meklējiet citu vietu. 

Tā nav problēma un cīnīties ar to nevajag :).Kāpēc Jūs nevarējat būt kā tulks? Jums visi viesi zin angļu valodu?savādāk arī kāzās līgavainis sēdēs un smaidīs kā muļķis.Pilnīgi piekrītu ko raksta Līva_K

Un kādēļ man obligāti ir jārunā angliski? It īpaši, ja viens ir latvietis. Pārtulkot nevari? Vai pie viņiem tur, ārzemēs, es meklēšu kāzu vietu ar mani runās latviski? Vai man brēkt, ka redz ar mani nerēķinās un nerunā manā mēlē un tādā veidā mani ignorē.  

Kā iepriekš rakstīja meitenes, varbūt tiešām viņi neprot angliski runāt? Ja cilvēks prot labi pildīt savus pienakumus, varbūt labāk kontaktēties latviski? Un Jums nav bail, ka ieraugot ka pasūtītājs ir ārzemnieks cenu uzskrūvēs?  

Piekrītu meitenēm un rutuxs. Visu laiku tak ir kivinsh par valsts valodu. Nu tad ludzu Latvija runa latviski. Un mums aizbraucot uz arzemem neviems neklanas un nesak runat musu mele. Un butu tikai normali ja ligava patulkotu savam ligavainim. Problemu absoluti nesaskatu.

Mans vīrs ir anglis, kad gatavojāmies kāzām, man pat prātā neienāca tāda doma, ka kāds ar viņu runās angliski, jo zinu kāda ir situācija Latvijā. Visu viņam pārtulkoju, viņš izteica savas domas un viss bijs ok!

Man kaut kā liekas, vismaz pēc tā sākotnējā ieraksta, ka viss tā ļoti intuitīvi tiek pieprasīts. Apmēram, "te esmu es - līgava, un šis ir mans līgavainis. Uzmini nu, kādā valodā viņš runā un pielāgojies!". Mans līgavainis arī ir ārzemnieks, un jā, viņu dažreiz noignorēja, kad gājām kaut ko runāt, bet es to vairāk uztveru kā viņu kaunēšanos vai nemācēšanu runāt angliski. Piemēram, mūsu viesu nama īpašnieki angliski neprot. Ko tad viņiem tagad darīt - algot tulku, lai parādītu līgavainim, kur ir pirts un tualetes un ka tur ir istabas viesiem? Pietiekamā valodā tak Tu pati arī, cerams, proti runāt, lai paskaidrotu galveno. Ja galīgi neskatās uz līgavaini pašā sākumā, tad var taču arī iepazīstināt, piemēram "šis ir mans līgavainis Hosē/Džeimss/vienalga kāds vārds, viņš ir anglis/itālis/vienalga kāda tautība, un runā tikai angliski. Ja varam sarunāties angliski tas būtu lieliski, bet ja nē, es varu visu pārtulkot". 

Un es pieļauju, ka ne visiem kāzu jomas darboņiem angļu valoda ir galvenais - lielākoties jau precas latviešu un krievu valodās runājošie. Kāzu industrija ir pavisam citāda kā tūrisms.

Mans topošais vīrs ir anglis,  gatavojamies laulāties augustā - Latvijā, mums nav pilnīgi nekādas problēmas. Mans topošais vīrs ir atvērts cilvēks, kas vienmēr pirmais sniedz roku sveicienam, nekad nav bijis ignorēts ne no vienas puses. Turklāt, viņš ir iemācījies diezgan daudz vārdiņus un frāzes latviski, un aktīvi turpina mācīties latviešu valodu. Tikai tapēc, ka tā ir cieņa pret valsti no kuras ir viņa līgava, cieņa pret manām 'saknēm'. Un visi cilvēki atplaukst kad viņš saka - sveiki, labdien, paldies, un mēģina veidot teikumus. Viss ir atkarīgs no attieksmes! Ja jūs vēlaties laulāties Latvijā, tad tomēr ir arī jāciena un jārespektē to, ka te ir Latvija un mūsu pirmā valoda ir latviešu valoda. Galu galā tā ir jūsu izvēle te laulāties, tikpat labi, ja vēlējāties, lai viss ir angļu valodā, tad varējāt laulāties Anglijā. 

Cik pazīstama situācija! Mums ir tieši tāpat, ar līgavaini maksimums sasveicinās, skatienu durot zemē, un pēc tam vienkārši ignorē. Tad man sanāk kā sinhronajam tulkam fiksi visu tulkot, bet runātāji bieži pat netaisa pauzes, ber vienā laidā un tā nemaz nav iespējams iztulkot visu, kā nākas. Dzimtsarakstu nodaļā, kad mums skaidroja ceremonijas gaitu bija tieši tas pats, fotogrāfs arī, atzinās, ka angliski runā, bet tik un tā pārgāja uz latviešu valodu un līgavainis vienkārši sāka spaidīt telefonu, jo saprata, ka nekas tur nebūs. Vienīgi juvelieris centās sarunu vest angliski, lai abiem viss saprotams.
Pieklājība prasa runāt tajā valodā, kuru saprot visi klātesošie, ja tas nav iespējams, jārunā tā, lai var paspēt sakarīgi iztulkot un izdiskutēt. 

Opā, uzbraucienu jūra labākajās LV tradīcijās! Uzskatu, ka mums ir klientu servisa problēma, ja profesionāli tūrisma  nozares darboņi pat nemāk hello pateikt, zinot, ka pie viņiem ierodas klients no ārzemēm. Un te neiet runa par vienkāršiem lauku viesu namiem, ko vada tante gados. Tādus mēs nemaz neapmeklējām. Šie ir iespaidi no labi zināmām, profesionālām kāzu vietām.

Uzsāku diskusiju, zinot, ka šo lasa arī daļa kazu pakalpojumu sniedzēju. Ir laiks padiskutēt par viņu attieksmi - par to, ka kāzu diena nav tikai līgavai, bet arī līgavainim ti. arī viņam ir jāpievērš kāda uzmanība. Man ir aizdomas, ka pārāk daudzi vienkārši samierinās ar faktu, ka līgavainis nīkst kaut kur stūrī. Angliski rakstošie kāzu mediji ir pilni ar rakstiem par to, ka kāzu industrijas pārstāvji ignorē un pat atbaida līgavaiņus. Latvijā šī problēma it kā neeksistē? Šis pats forums ir pilns ar līgavām, kas sūdzas, ka viņu vīrieši neiesaistās kāzu organizēšanā. Bet vai jūs, dārgās līgavas, darāt jebko, lai parādītu ka līgavaiņu piedalīšanās lēmumu pieņemšanā ir svarīga un laipni gaidīta? :) Vai ļaujat viņus atgrūst, jo šī taču ir līgavas diena?

Mani pārsteidz jau bijušo ārzemju līgavu rezignācija šai jautājumā - jā protams, ka ar manējo Latvijā neviens nerunāja, viņš taču ārzemnieks. Tiešām? Vai manējais tāds vienīgais dīvainis, kas prasa to neticamo, ka viņam velta kādu vārdu un uzmanību un uztver to kā klaju nepieklājību, kad viņu vienkārši ignorē 4 zvaigžņu viesnīcā? Tiešām?

Otrkārt, draudzīgs padoms tieši tiem, kas cenšas pārdot kāzu pakalpojumus. Kā jums šķiet, kas lielākajā daļā gadījumu finansē kāzas, ko Latvijā rīko internacionāli pāri? Jums tiešām liekas, ka lielāko daļa rēķinu apmaksā Latvijas puse? Padomājiet vēlreiz, un saprotiet no kurienes pūš vējs, t.i., nāk nauda lielākajā daļā gadījumu.

Nākamais tieši tas, ko teica Bebris: labi, jūs nerunājat angliski, bet tad dodiet  iespēju līgavai pārtulkot. Tā kā šī tieši ir mana profesionālas darbības joma (varat nesatraukties par manām svešvalodu zināšanām) tad varu jūs informēt, ka secīgi tulkota saruna aizņems tieši 2x laika, kā tā aizņemtu vienā valodā. Sinhrona tulkošana šādā gadījumā ir grūti realizējama, jo to veic līgava, kas vienlaicīgi tulko un sarunājas ar pakalpojumu sniedzēju latviski. Un līgava parasti nav profesionāls tulks, un viņai nav tam jābūt! Saruna ar tulku nav viegla, tā prasa īpašu piemērošanos no visām iesaistītajām pusēm, tāpēc ārzemēs ir pat speciāli kursi tulku lietotājiem, lai mācītos par to, kā veikt sarunas tulka klātbūtnē. Vai saderināto sarunas ar kāzu pakalpojumu sniedzējiem notiek tādā gaisotnē, kur šāda veiksmīga mutiskā tulkošana ir iespējama? Vai kāzu pakalpoju sniedzēji cenšas piemēroties sarunas tempam? Ļoti šaubos.

Kas gribēs braukt augumā un cepties, lūdzu dariet to. Kas būs gudrs mācīsies no mūsu pieredzes un kaut ko mainīs. Uzskatu ka šī diskusija ir svarīga un nepieciešama, jo servisa jomā mums vēl ir, kur augt. Kamēr par to neviens nerunās, pārmaiņas nenotiks.  
Latvijā atradām dažas brīnišķīgas kāzu vietas, kas ir ļoti draudzīgas gan internacionāliem pāriem, gan  līgavaiņiem. Dodiet ziņu, ja jūs interesē, kur tās ir! :)
 

Mmm....Ragnhild...
tas ko Tu raksti, protams, lielākoties ir taisnība..bet diemžēl tāda objektivitāte, kā Tu saki, ir tikai kaut kur Utopijā, kura vnk nepastāv, vai, ja pastāv, neviens mums par to nav pastāstījis! :) Šeit ir Latvija, nevis Amerika, kur visi tikai smaida un ir laipni vienmēr un visur. Latviešiem ir tāda mentalitāte, kā Tu apraksti - jā, arī apkalpojošā sfērā un diezgan daudz! Ar to vienkārši ir jāsamierinās, jo tur neko izmainīt nevar. Vismaz ar iepriekšējām paaudzēm. Iespējams, ka nāks jaunā paaudze un daudz kas mainīsies, jo tagad daudzmaz visi jaunieši jau māk angļu valodu...pie mums ir tā, ka pašam bieži jāpanāk kādus pāris solīšus pretī pakalpojuma sniedzējam, lai panāktu sev vēlamo. Var jau cepties un ņemties par to, bet teiciens vēsta: gudrākais piekāpjās! Protams, visur un vienmēr ir izņēmumi!
Par to, ka kāzu diena ir tikai uz līgavu es Tev gan nevaru piekrist! Mūsu viesu namā saimniece vienlīdz veltīja uzmanību gan man, gan līgavainim, kurš aktīvi arī iesaistījās sarunās un uzmanīgi klausījas informāciju! Turklāt, kad vispār sākām plānot kāzas, uzreiz vienojāmies par to, ka pilnīgi visus lēmumus (atskaitot līgavas izskatu) pieņemsim tikai kopā. Un līdz pat šim brīdim abi divi iesaistamies itin visā: tiekamies ar dažādiem 3šās puses cilvēkiem, pasūtam ielūgumus utt....). Katrs pāris ir atšķirīgs un ir jāatcerās arī tas, ka daudzi vīrieši vienkārši nemaz negrib iesaistīties kāzu plānošanā...to es varu teikt ar pilnīgu pārliecību, jo esmu bijusi vairākās draugu kāzās, kur pat līgavaiņi ir skaļi to teikuši, ka viņiem visa tā kāzu epopeja mazliet krīt uz nerviem un šķiet nogurdinoša. Atkal - katrs pāris ir dažāds un katram ir savs stāsts un attieksme.
Par valodas jautājumu, nāk prātā Polija, kurā esmu pabijusi vairākas reizes. Reizēm šķiet, ka cilvēki, kas strādā viesnīcās un kafejnīcās, nemāk neko citu kā tikai savu poļu valodu! :) Un viņi arī nekautrējās runāt tikai savā poļu valodā, jo viņiem pašiem šķiet, ka visi viņus saprot! Tā kā..nav vien tikai pie mums te tāda "bēdu ieleja"... :)