Mums jau bija vienas kazas, ar vinu tradicijam (vins ir no citas religijas) un pec vinu tradicijam, visu sedza vina vecaki. 
Sovasar busu musu latviesu kazas, kuram abi kopigi krajam, un zinu ka mani vecaki ari piepalidzes. Manejie diemzel visu nevar nosegt.  Mums ir kopigs konts, kura pec algas dienas parskaitam naudinu. 

Manuprat, saja gadsimta sievietes ir loti izsitusas un pielidzinajusas virietim, lidz ar to tas ir pienemami ja abi vienlidzigi kraj. :) 

Mēs abi kopā par visu maksājām, paši! Vecākiem naudu neprasījām.

Visu maksāsim paši- viesu namu, ēdināšanu, alkoholu visu, visu. Maniem un līgavaiņa vecākiem ( viņam tikai mamma) tādas naudas nemaz nebūtu. 

Visu maksājām paši - abi kopīgi katru mēnesi nolikām kādu summu,ko katrs no savas algas varējām atļauties.

Mēs visu paši plānojām divatā. Nevienu neiesaistījām. Pat kleitu braucām kopā izvēlēties. Visus lēmumus pieņēmām kopīgi - lai abiem patīk un abi ir visos procesos iesaistīti. Un par visu maksājām paši. Vecākiem neko neprasījām. Tā kā plānot sākām aptuveni no janvāra un kāzas bija augusta beigās, tad viss bija laicīgi un nesasteigti, un meklējām arī labākos piedāvājumus (cenas), piemēram, gredzenus dabujām ar 30% atlaidi, kleitu arī nopirkām izpārdošanu laikā, ar atlaidi.

Mums jau no sākuma bija uzstādījums, ka visu darīsim paši un naudu nevienam neprasīsim.

Kopā.  Kaut kādas lietas gan nosegs vecāki vai radinieki (bet tas kā dāvana uz kāzām un jāņem vērā, ka tās būs salīdzinoši mazākās izmaksu pozīcijas).

Man vispār liekas tizli un neētiski prasīt, lai kāzas sponsorē vecāki. Cita runa, ja viņi ļoti turīgi un nekādu robu budžetā ,pāris tūkstošu dēļ, tas neradīs. Bet tā- iet un prasīt, lai maksā vecāki- nevarētu. Būtu neērti. Ja pāris dzivo kopā jau kādu laiku, tad arī budžets ir kopīgs un kāzām naudu krāj kopā. Mums nav mana/ Tava nauda, ir tikai kopējā.

Mēs paši krājam naudu kāzām.

Es maksāšu par fotogrāfu, pārējo apmaksās vīrs.

Vīra māte samaksāja par kāzu kleitu.

Nevienam neko neprasījām un arī doma nebija. Ja divi pieauguši cilveki nolēma precēties, lai paši maksā. Ja nevar atļauties, la nemaz neprecās. 

Mums ir sadalīts, ka sīkumus un visas lietas priekš manis (apģērbs un rotas) es maksāju, bet visu pārējos topošais vīrs. Mani vecāki arī minimāli vēlējās iesaistīties, tad nu ļāvu sarūpēt dekorācijas.

Es uzskatu, ka topošajam jaunajam pārim pašiem jātiek galā ar kāzu finansēm un nevajadzētu nevienam prasīt, jo visu var saplānot vajadzīgajā budžetā. Es personīgi nevēlējos ne no viena neko aizņemties, bet tā kā vecāki paši pieteicās, tad atļāvu mazliet palīdzēt.

Mums pat nebija divu domu, kurš uzņemsies kāzu finansēšanu, topošais vīrs to uzreiz saprata par savu pienākumu

Mēs abi kopā par visu maksājām, jo kopā jau dzīvojam ar nosacīti kopīgu budžetu