jaunā pāra vēlme par to kā Jūs vēlaties savu dienu ir pati svarīgākā.
Kaut arī es parasti esmu no tām, kam ļoti nepatīk trošņaini bērni lidmašīnā, restorānos un vēl dažādās ne-bērniem paredzētās vietās.
Uz savām kāzām aicināsim ar bērniem un viesi paši varēs izlemt vai ņemt līdzi vai nē. Bet es pat iedrošinu ņemt, jo cik esmu novērojusi, tad bērni visā kāzu pasākumā ienes vēl lielāku prieku un dzīvīgumu. Varbūt kādā momentā paliek garlaicīgi, tad ar bērniem vienmēr ir interesanti, vieglāk atraisīties.
Un, lai arī jaunā pāra vēlmes ir jārespektē, ar kategorisku "nē"-bērniem var panākt tikai negatīvu pretreakciju. Labāk mīļi uzlūgt visus, bet likt skaidri saprast, ka apstākļi nebūs piemēroti un lai jaunie vecāki apdomā labi.

Es pilnībā pievienojos autorei! Kāzas nav ta pasākums, kur būtu jāņem līdzi bērni.Ir būts kāzās, kur bijuši vairāki bērni un tie itin nemaz nav traucējuši ne viesiem ne jaunajiem, taču mammai vai tētim ir bijušas sava veida neērtības, kad bērni bija jāliek gulēt. Esmu piedalījusies ļoti inetresantās kāzās, kur bija ļoti daudz bērnu un visinteresantākajā un jautrākajā vakara daļā pēc plkst. 23 svinamajā telpā iestājās kapa klusums, sēž apmulsuši vedēji, tāpat jaunie un nedaudzie viesi, jo lielākā daļa apm.30 viesi aizgāja izguldīt un ieaijāt bērnus, lai varētu pēc tam visi pieaugušie doties laukā mičoties. Un tā pārējie 10 vai 15 sēdēja un gaidīija. Tajā laikā ieradās kūjinieki, bet nebija īsti ko uzjautrināt, jo malā palikušie bja pārsvarā vīrieši, kuriem tas viss neinteresēja.
Biju kāzās, kur nebija neviena bērna, nezinu, kādi mājieni tika doti, bet nevajadzēja uztraukties, ka kādam guļošam varētu traucēt troksnis vai viesu staigāšana uz-no guļamtelpām. Droši vien jaunajiem arī nebija jāsatraucas par sēvietām bērniem, jo par viņiem jāmaksā tik vai tā, bet pie galdiem tie ilgi sēdētāji nav, taču uz galda atsevišķam šķīvim jābūt.

Es par to, ka bērni jāatstāj mājās, ja kāzas ir ilgs un no mājām tālu esošs pasākums.

Bet es pateikšu, ja jau sirds izkratīšanas stūrītis. Tā var pateikt tikai tie, kam nav bērni. Nedrīkst vecākiem nolikt tikai vienu iespēju- NĒ bērniem. Ir jādod iespēja. Vari parunāt, vai vecākiem ir iespēja neņemt bērnus, bet, ja tomēr nav kur atstāt, dot iespēju ņemt līdzi.

Vēl vienkāršaķa izeja- neaicini tos cilvēkus, kam ir bērni.

autore, neuzskatu, ka tev vajadzētu tagad uzskaitīt simt un vienu attaisnojumu, kāpēc negribi aicināt. negribi, un viss. mūsu kāzās arī bērni nav gaidīti. izņēmums būs nesen dzimis zīdainis, kurš bez mātes nu nekādīgi nevar. un es jau tagad iedomājos, cik mātei būs grūti - tad jābaro, tad diendusa, tad pamperi jāmaina...
es gribu, lai vismaz pārējie var bez bēdām ballēties līdz 5iem rītā
laiminja_ apraksts ļoti labi ilustrē to, cik pašiem vecākiem patiesībā ir grūti. ja jau nav, kur bērnu atstāt, tad labāk arī pašam palikt mājās, kur ar to bērnu daudz vieglāk tikt galā - bērnam ir rotaļlietas, sava gulta, apkārt miers un klusums.

Ar šādu uzstādījumu viss ir ļoti vienkārši - jābūt gataviem, ka daži no lūgtajiem viesiem neieradīsies. Labākajā gadījumā vienkārši pateiks - piedodiet, mēs bez bērniem nē, bet lai jums priecīga ballīte! Sliktākajā gadījumā apvainosies, pavisam sliktākajā vēl ilgi to pieminēs. Jaunajam pārim jāsaprot, vai uz šādu iznākumu ir gatavi.
Katrā ziņā atbalstu katra jaunā pāra tiesības kāzas organizēt pēc savām iecerēm, taču ģimenēm ar bērniem ir tādas pašas tiesības neierasties. Vienīgais izņēmums bezbērnu pasākumiem parasti ir zīdaiņi, kurus baro ar krūti vai kuri kādu apsvērumu dēļ nav atstājami mājās. Ja runā ar vecākiem un tikai "silti iesaka" bērnus neņemt līdzi, tad sanāks, ka daļa samierināsies un neņems bērnus, bet tie, kuri bez saviem eņģelīšiem nesper ne soli - paņems, un tad pirmējie apvainosies, ka viņi taču arī būtu varējuši.

Mēs ielūgumos uzrakstījam, ka pēc iepējas ierasties bez bērniem, jo tas ir pieaugušo pasākums, un lai visiem, gan vecākiem, gan bērniem būtu mierīgāk. Protams, ja kāds tomēr atnāks ar bērniņu, tas nekas, bet negribētos. It kā neviens neapvainojas, jo visi paši arī saprot, kā tā būs labāk.

Mēs bērnus aicinām, jo gan radiem, gan draugiem ir forši mazie! Ja viņi paši izdomās, ka labāk atstāt mājās un pašiem atpūsties, protams arī nebūs aizliegts! :)

Mēs arī aicinājām visus brālēnus un māsīcas bez bērniem. Meklējot viesu māju, rēķinājām citu viesu skaitu, bet laikam ejot, saraksts ir izaudzis. Līdz ar to no kaut kā jāatsakas. Visi radi bija saprotoši, izņemot vienu brālēnu. Viņa nostāja bija, ka tikai ar bērniem. Nav jau tā, ka nebūtu kur viņus atstāt, ņemot vērā, ka bērni ir 17, 12 un 8 gadus veci. Bet tā kā viņš man ir samērā liels īpatnis, tad es tam biju gatava.
Radi ar mazākiem bērniem to uztrvēra mierīgi. Tikai pajautāja kurā vietā būs svinības, lai zinātu, kur un uz cik ilgi laiku vajadzēs atstāt.
Tā jau nebūs, ka galīgi nebūs bērni. Būs mans krustdēls un + trīs draugu bērni. To mēs ureiz bijām ierēķinājuši.
Mana māsa pati ir bijusi divās kāzās, kur bija prasība bez bērniem. Viņa to uztvēra mierīgi. Cik cilvēki, tik viedokļi. Vienmēr atradīsies kāda tante, kurai kaut kas nebūs pa prātam.
Es to rēķinu arī tīri finansiāli, kā laiminja_ iepriekš minēja. Katrs viesis maksā kaut kādu naudiņu.
Tev Mazais Lāci, ir jādara kā Tev un Tavam līgavainim liekas pieņemami.

Pilnīgi normāla vēlme! :)
Tā kā pati nāku no lielas ģimenes, tad vecāki ļoti bieži brauca uz kāzām un mēs ļoti reti tikām ņemti līdzi, nevienam neienāca prātā apvainoties :) Protams, jārēķinās, ka var būt daži viesi, kuri uzmetīs lūpu, bet nu - lai jau!

Man atkal ir citāds uzskats-man ļoti nepatīk neaudzināti bērni, kas , piemēram, ceremonijas laikā var sākt čīkstēt-arī saprātīgā vecumā esot. Bet es nevarētu aicināt ar noteikumu, ka bērni jāatstāj mājās-kā vecāki tiks galā ar savu bērnu tā ir viņu problēma, nevis mana. Ja vecāki zina, ka bērns neprot uzvesties tad jācer, ka viņiem pašiem pietiks prāta bērnu atstāt mājās. Ja bērns ir foršs, saprot ko drīkst un ko nē, tad nekādu problēmu neredzu. Jāatceras , ka bērns arī ir cilvēks. Bieži vien bērni ir tuvi jaunajam pārim un mazajam cilvēciņam arī var sāpēt sirsniņa, ka viņu nepaņem pie mīļā brālēna/krusttēva/ tantes uz kāzām. Atceros, kad man bija 5 gadi, precējās mana mīļā māsīca, bet bērni , tātad arī es tiku atstāta mājās. Es biju gaidījusi to dienu, iemācījos dzejolīti no galvas, ko māsīcai noskaitīt, uztaisīju apsveikuma kartīti, sagatavoju sev bantes , ko siet matos. Bet še tev-bez bērniem. Toreiz biju izdomājusi, ka laikam māsīca mani vairs nemīl.

Kad es biju meitēns, saprotu, citi laiki, citi tikumi un likumi, bet tieši radu kāzās es skatījos uz līgavu ar lielām sapņainām teļa acīm un izsapņoju savu laimīgā pāra- priceses un prinča- tēlu. Savas kāzas. Un ne noskatītu televizorā, bet dzīvajā. Es skaistā princešu kleitā, plīvurā un blakus man tieši tāds princis kā viņai. Un pilnīgi vienalga, vai viņam ir balts zirgs vai nav, jo viņš bija smuks. Mainījās mode un mainījās mans princešu tēls. Eh, atņemt to visu bērniem? Un vēl, mēs neiemācīsim bērniem kā uzvesties sabiedrībā, ja visu laiku atstāsim viņus mājās.

Manuprāt, katrs jaunais pāris var darīt kā vēlas šai dienā. Mūsu viesiem ir izvēle - ņemt vai neņemt bērnus līdzi. Kā katra ģimene jūt. Un bērni ir vecumā no pāris mēnešiem līdz 10 gadiem. Tie, kuri vēlas ballēties pārmaiņas pēc bez bērniem un kuriem bērni ir pietiekami veci, lai atstātu kādam pieskatīšanai, neņems tos līdzi. Tie, kuri vai nu vēl nevar vai nevēlas ballēties bez bērniem - ņems. Tā ka bērnu jautājumā mums valda absolūta demokrātija, jo katrs var rīkoties saskaņā ar saviem uzskatiem un situāciju. Varbūt tas tāpēc, ka mums bērni patīk. Es zinu, ka viņi prasa uzmanību un mēdz runāt vai ieraudāties tad, kad pieaugušajiem tas šķiet nepiemēroti, bet tas pieder pie dzīves. Un tieši tāpēc to lēmumu - ņemt vai neņemt - atstājām vecāku ziņā.

Toties mēs nevienā ielūgumā neprecētajiem neierakstījām "ar pavadoni". Ja kādam pēkšņi būs leilā mīla uz galvas uzkritusi un bez viņa/-s ne soli, tad, lūdzu, vispirms iepazīstini mūs, un tikai tad vari ņemt līdzi. Jo mūsu kāzas būs ballīte savējiem, un, līdzīgi kā autorei nepatiktu, ja kādai mammai vai tētim būtu jāiet gulēt kopā ar bērnu, mums nepatiktu, ja kādam pieaugušajam būtu jāauklējas ap nevienam nezināmu sirdsāķīti, kurš varbūt nejūtas iederīgs/-a, kuram/-ai varbūt mūsu viesi nepatīk un kurš/-a nevēlas tikt atstāts/-a viens/-a. Līdz ar to sanāk, ka lielāku "cenzūru" dabū pieaugušie, bet ne bērni. Kājau teicu - katram savs.

Nu jau vairākus gadus šī lapa nav mana aktualitāte, bet izlasot Tavu SĀPI sasmējos :) Manā pieredzē satsaptie cilvēki - un es viņus nesaucu par draugiem - ir tieši tadi kā Tu: "Bērnus mīlu, bet lai viņi netraucē manu dzīvi." Un zini, viņiem visiem tagad ir bērni, dažam pat divi. Viena sieviete manai draudzenei, tikšanās reizēs, aizliedza par savu bērnu pat runāt, jo tas esot nenormāli garlaicīgi. Kad piedzima viņas "brīnumiņš" tad bija pretēja reakcija, kāpēc draudzene viņai neko nepavaicājot par viņas bērnu un skandāls bija ne pa jokam. Arī pārējie, kuri pārstāja kontaktēties ar mani vai vīru, kad mums piedzima bērns, jo jebkura ballīte pārvēršoties par bērnu ballīti, viņus nesaista. Tagad, kad viņiem pašiem ir bērni, man nav ne mazākās vēlēšanās kontaktu atjaunot, jo pārsaldinātās runas, par to cik viņu mīlulīši ir kolosāli, mani vienkārši, maigi sakot, ščebina.

Ko es ar to visu gribēju pateikt- mūsu kāzas bija jauniešu kāzas. Visi bija pāri un lielākajai daļai bija bērni, kam lielāki, kam mazāki, bet kopumā sarakstā bija padsmit bērni vecumā līdz 12 gadiem. Nevienam netika aizliegts bērnus ņemt līdz. Uz kāzām atbrauca 4 bērni 8-12 gadi un viens 2gadnieks un zīdainis. Secinājums? Vecāks pats ir spējīgs izvērtēt, vai kāzas ir pasākums bērniem vai nav. Tas, ka bērniem ir ome, nav rādītājs, ka māte uztic savu bērnu viņai. Un Tev kā līgavai nav tiesību līst citu ģimeņu finansēs vai psiholoģiskajā noskaņojumā.

Visu noslēdzot varu teikt, ka man ir noveicies ar draugiem (mēs esam daudz un bērni kopā arī). Pasākumi nav iedomājami bez bērniem. Mūsu kāzas bija pēdējās kāzas draugu lokā un nespēju iedomāties,kāpēc man draugi jāierobežo.

Ja Tevis aprakstītā situācija ir problēma daudziem cilvēkiem, tad iesaku izvērtēt savas draudzības (un rīkot skaistas snobu kāzas) vai arī savu attieksmi pret draugiem, ja viņu visdārgākā būtne Tev ir šķērslis, lai izbaudītu brīnišķīgu dienu..

Es Tev teiktu - neiespringsti tik daudz par šo bērnu jautājumu un nestrīdies tamdēļ ar radiem un draugiem. Pietiks ar to, ja pateiksi, ka tas ir pieaugušo pasākums un bērnu programma (rotaļas, auklītes vai tml.) nav paredzēta. To saku no pieredzes, jo arī es stresoju - kā to viesi uztvers, ja teikšu, lai nenāk ar bērniem un kā būs, ja tomēr piedalīsies bērni... Bet beigās viss bija labi. Daudzi viesi paši gribēja atpūsties un izbaudīt pasākumu, tādēļ atrada iespēju mazos atstāt mājās. Uz kāzām atnāca 4 bērni, viss bija labi, ja neskaita vienu nelielu epizodi, kur kāds no viesiem teica sirsnīgu uzrunu, bet mēs to nedzirdējām, jo 2 puikas dauzījās, taču nebija tā ka viņi visu kāzu laiku traucētu.

Mūsu risinājums svarīgajai dienai - bērni ir aicināti uz baznīcu (ceremoniju), bet ne uz ballīti viesu namā. Mums pašiem ir 2g8m vecs bērns un es uzreiz zināju, ka gribu viņu mūsu dienā blakus, bet tajā pašā laikā negribu ņemties ar karbnādes sadalīšanu mazos gabaliņos vakarā. ;) Jāsaka, ka mums gan ir pateicīgi tas, ka viesiem pēc baznīcas būs visas iespējas un laiks nogādāt ķiparus mājās - sanāca laba vieta.
Skaidrs, ka bezbērnu pāri nekad nesapratīs otrus, un otrādi. Tomēr es pieslejos viedoklim, ka ballīti, ko organizējam par ne mazu naudu, drīkstam veidot tādu, kādu primāri gribam mēs. Bērniem ir dzimšanas dienas ballītes ar piepūšamajām atrakcijām, apzīmētām sejām un mini kotletītēm - tas lai paliek tām reizēm, ne manai svētku dienai. ;)

Tieši tāds pats risinājums arī mums! Visi ir laipni gaidīti uz ceremoniju baznīcā, taču uz balli viesu namā esam aicinājuši tikai pieaugušos (un pavisam mazos mazulīšus). Un arī mums ir dēliņš, kurš ir aicināts tikai uz ceremoniju, jo netaisos savās kāzu svinībās turēt viņu klēpī, skraidīt pakaļ pa viesu namu, vai cīnīties ar viņa divgadnieka krīzes izpausmēm :D
Un es noteikti neapvainotos, ja mūs kāds aicinātu kāzās ierasties bez bērniem. Diezvai gribētu ierasties ar... :D

mūsu kāzu dienā nenoteicām vai ierasties ar bērniem/bez bērniem. Gandrīz visiem draugiem, tuvākajiem radiniekiem ir bērniņi, tā bija pašu izvēle, vai ņems līdzi.. bērni mums bija kā viena klase kopumā 19 gab. :)
bet kāzu diena no tā nebija sliktāka.. pat bija super, ka apkārt tāda dzīvība valda..
bērniem bijām ierīkojuši speciālu stūrīti ar pufjiem un dažādām aktivitātēm..
neviens netika apbižots.. :)

Es esmu par bērniem kāzās. Man nesen bija kāzas, kur piedalījās četri dažāda vecuma bērni, no 3 līdz 9 gadiem. Viņi skraidīja pa visu zāli, spēlējās, dejoja, viņi bija ka mazie enģelīši - tas bija ļoti skaisti.

Es par berniem. Pasai bernu nav, bet man ir suns :D un vins arii ir aicinats to nosvinet kopa ar mums. Un ja vel bus berni, vinam garlaicigi nebus :D