Cik zinu, tos pirmos darbiņus dara abas mammas kopā, un tēvi arī piedalās. Tos cirvjus un karotes parasti jau liek draudzenes, kas atbildīgas par istabas pušķošanu. Man mammas vēl klās vilnas segu, kad izkāpj no māšinas un lies ūdeni apkārt, tas no senajiem latviešu ticējumiem, lai labklājība un ļaunas valodas neskar. Var jau lūgt mammām kaut ko pateikt pie tās ieiešanas, kad to maizīti dod. esmu redzējusi, kad stāsta kaut ko par bērnību un tā. Principā jau it kā vairs nekur neko nedara. Ā, nu mičošanā dod to vīra piespraudi vīra mammai glabāšanā un plīvuru (ja nav jaunā pāra) sievas mammai.

emm... kā tad var notikt mičošana bez jaunā pāra? (tāds jautājiens, jo 1x kko tādu dzirdu).
Plīvurs pie nomičotās sievas, piespraude pie nomičotā vīra.

Ar jauno pāri jau nav domāts jaunais pāris, kas precas, bet ko iemičo, bet ja nav tāda pāra, tad piederumus nodod mammām. esmu tā gan redzējusi, gan dzirdējusi.
ja par to, ka kā vispār var bez jaunā pāra iecelšanas, tad manuprāt, mičošanas būtība jau nav nozīmēt kādu par jauno pāri, bet ievadīt jauno vīru un sievu jaunā ģimenē, atdalīt no vecākiem, tā ir kā pāreja no viena posma, citā, jaunā posmā.

Ok, kkas jauns priekš manis katrā ziņā.

Cik nu esmu dzirdējusi, tad arī jaunā pāra istabu pēc tradīcijām pušķo vīra māte. Mūsu gadījumā tā arī bija, man kā vedējai atlika tikai īsi pirms jaunā pāra gulētiešanas ieskriet un sadegt svecītes.

Pēc tradīcijām Kurzemes pusē vīramāte klāj jaunajam pārim gultu pirmajai naktij:) Ar skaistu gultasvelju un naktskreklu jaunajai sievinjai:)..

Vispār jau nomičots tiek tieši tas pāris, kas precas, respektīvi no plīvura tiek pie "mices" (parasti - aubes) un jaunais vīrs kā nu kuram tīk - hūte, salmu cepure utt. Un tik tiešām mičošanas laikā tieši vīra māte liek jaunajai sievai "mici" galvā. Jaunais pāris (nākošais pāris) ir kā goda "amats", ko pēc latviešu tradīcijām uztic līgavas jaunākajai māsai, kura nav precēta ( protams, var arī draudzenēm, māsīcām utt.)ar doma, ka viņa būs nākamā ģimenē, kas precēsies.

No riita pie mazgaashanaas viiramaate daavaa dzimtas dvieli. Simboliskaa noziimee - ka, lai kas arii notiktu jaunaa paara gjimenee, viira maate apnjemaas visus "negodus" paliidzeet nomazgaat, lai tas paliek gjimenee. Respektiivi sniegt moraalu atbalstu. Kaa arii, otraa noziime, ka viira maate pienjem visu to, kas jaunajam paarim ir bijis "kaazu naktii" un arii turpmaak buus - un atziist to par tiiru un sveetu "padariishanu" .

Pie maajas (viesu nama) gaida abas mammas kopaa. Guljamtelpu puskjo viiramaate.
Viira maate sien priekshautu, liek aubi pie michoshanas. Vai arii, ja tiek likts augliibas vainags, un vedeejmaate pati nav veel dzemdeejusi, tad to liek viiramaate.

Jā, arī man šis tas jauns atklājās... Kas ir auglības vainags?

No labības (nereti arī papildināts ar "augļiem" - vilkābeli, pīlādžiem) pīts vainags. Kurzemē, vidus Latvijā, Prūsijā likts virs sievas auta. Pie mičošanas liek Dižā vedēja (vedējmāte)liek līgavai, bet ar noteikumu, ka licēja pati savu auglību ir apliecinājusi (respektīvi ir dzemdējusi).
Vēsturiski attiecīgajos reģionos "jaunuve" (jaunās sievas nosaukums un statuss līdz 1.bērna dzimšanai) - turpina virs galvas auta nēsāt savu vainagu. Pilntiesīgu sievas rotu un statusu iegūst tikai pēc pirmā bērna dzimšanas (Prūsijā, konkrēti vispār tikai dēla) dzimšanas. (Protams vēsturiski tam bija "juridisks" pamatojums - ja nu gadījumā pārī viena vai otra puse nav auglīga, lai būtu iespēja šķirties un mēģināt laimi ar citu.)

Mīļās meitenes, atklājiet, lūdzu, noslēpumu, kur jūs smeļaties gudrības par tām tradīcijām?..

Tiesam loti interesanti palasities. Cik maz es zinu par shim latviesu tradicijam, kas patiesibaa ir ar dzilu nozimi. Protams, tadas paganiskas taas padarisanas biskin ir, bet milakas nekaa amerikaniskas. Pastastiet vel kaut ko :))

studētas dainas, foklora, kultūrvēsture - gan pašmācības ceļā, gan paldies ģimnāzijai, gan pirmajai augstskolai, kas uzskatīja, ka ikvienam "vadībniekam" vispims ir pēc iespējas jābūt erudītam, "inteliģentam" visās iespējāmās jomās - sākot ar obligātu kori, līdz pat padziļinātai kultūrvēsturei, 3 svešvalodām utt.
Protams, ja māk dainas lasīt, respektīvi saprot jēdzienus, vārdus, to nozīmi, tad tīmeklī vislabākais ir www.dainuskapis.lv . Bet nu vienīgi, lai dainas interpertētu ir jābūt labām vēsturiskā konteksta zināšanām.
Strauberga grāmata skanētā formātā - ar, piemēram, seno laulību aprakstu pieejama
http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv04.xml?lang=lav&div_id=latv04_nk02
Vispārēja informācija, tajā skaitā par laulību ritu utt:
http://www.liis.lv/folklora/gimen/citati/ved.htm
Dievturu versija par tautas rituāliem (kaut gan dievturība arī jau nav gluži pirmatnējs, bet pirmās atmodas laikā izveidota reliģiska apvienība, kā alternatība kristīgās baznīcas piedāvātajiem ritiem. Bet jā, pamatu pamatos balstās uz fokloru)
http://www.dievturi.org/lidzinasana.htm
Nu, ja meklē, tad tagad ir diezgan daudz jau arī elektroniski pieejams :)

Paldies par linkiem! Tas liis man patīk, jo tur info ir izklāstīta ļoti "populāri"... Priekš Dainu lasīšanas tiešām vajag dziļākās zināšanas...