Mēs devām manai mammai, omammai un vīra mammai.

Starp citu, ko dara ar tēviem tajā brīdī? Nedod neko, paspiež roku / iedod buču?

Man jau vispār tas tā pastulbi liekās sveikt vecākus zagsā vai baznīcā, uzskatu, ka apsveikšanai un ziedu došanai jābūt jau svinību laikā-galu galā tā taču ir jaunlaulāto, nevis vecāku diena!

mums arī teica, ka man ir jādod mammām ziedi baznīcā... abu pušu vecāki nobrīnījās - "par ko tad viņiem ziedi!?" ... un vēl jo neparasti šķiet, ka man būtu jāpateicas par audzināšanu un izdošanu pie vīra, jo tak mēs visas lielākā daļa jau sen esam patstāvīgas un dzīvojam ar saviem topošajiem vīriem, ne jau pie vecākiem... es domāju, ka šo lietu var pārrunāt ar mācītāju un pateikt, lai izlaiž šo procedūru :D

mums dzimtsarakstos arī teica, ka to varot darīt, esot kā pateicība vecākiem par audzināšunu un izdošanu dzīvē...
mēs tomēr izlēmām nedarīt, jo neviens no mums jau ilgu laiku nedzīvo pie vecākiem, kā arī kopā būs nodzīvoti jau trīs gadi... tā ka izlēmām, ka tas nav priekš mums:)

Herce, ar kādu domu jūs pasniedzāt ziedus?

Atcerējos anekdoti no dzīves - reiz vienās kāzās līgavainis bija kāzu stresā aizmirsis izņemt līgavas pušķi, par ko atcerējušies tikai baznīcā. Tad nu līgava gāja pie altāra ar mammai domātajiem ziediem :-)

mēs nedevām baznīcā, jo manam vīram mamma ir mirusi. tāpēc neizdalījām vispār pateicības mammā, tētiem utt. Vnk vakara gaitā pateicāmies vecākiem par audzināšanu un viss.

katrā ziņā man neliels atvieglojums, ka citi pāri arī šo daļu tā kā izlaiž vai pārceļ uz vakara svinībām :-)

Nu, ziedi baznīcā un dāvana pēc mičošanas. Man gan pēc mičošanas liekas mazliet dīvaini dot puķes...

Man mamma pieteica, ka nekādā gadījumā nevajag nekādus ziedus. Jau tā ziedu daudz, un tas tāds lieks brīdis visā ceremonijā. Un manam vīram ir mamma, bet viņu audzināja vairāk vecā mamma, tad jādāvina viņai arī, un tad jau manai arī, nu vienvārdsakot vairāk klapatu nekā labuma no tā visa. Mums paldies un dāvanas bija pēc mičošanas. Mācītājs pat neko neieminējās par ziediem vecākiem, un šo jautājumu, ja nemaldos, nemaz nerunājām, tā kā domāju, ka tagad daudzi neko nedāvina pēc ceremonijas..

Tā ir katra pāra brīva izvēle. Šis nav obligāts pasākums un nav pareizi vai nepareizi. Ir tikai tā, kā jaunais pāris vēlas.
Ziedus sniedz abām mammā. Jo abas ir vienlīdz vienādas. Abām bērni veido savu dzīvi.Kāpēc mammām? Vispār jau uzsvars ir uz ģimeni kopumā, bet nedos jau ziedus tētim un mammai atsevišķi. Buča un paldies pienākas abiem, bet ziedus dāvina mammai.

piekrītu, rutuxs - tā ir brīva izvēle, kā grib darīt.
Es gan neesmu nevienās kāzās redzējusi, ka vecākus sveiktu baznīcā vai zagsā, jo tur jau ar ziediem parasti sveic jauno pāri un pirms tam ir ceremonija. Nevaru iedomāties, kurā brīdī tad ir iespējams vēl sveikt vecākus.. Pēc tam svinību laikā ir brīdis, kad sveic vecākus un pasaka "paldies".

Piedodiet, esmu drusku izbrīnījusies... "baznīca ir jaunā pāra brīdis", "kāpēc jāsveic mammas"... Visas kāzas ir viens vienīgs jaunā pāra "brīdis", bet vai tad viņi savā laimē un mīlestībā nevar padalīties ar citiem? Es nezinu, protams, bet man liekas, ka lieka buča vecākiem (un protams, ka abiem abu pušu) un pa puķu pušķītim (neviens neprasa taču milzu kompozīcijas dāvināt) ir vnk mīļuma un pateicības izrādīšana, ko ikdienā darām tik reti. Un ir pilnīgi vienalga, vai Jūs jau sen dzīvojat atsevišķi no vecākiem vai aizgājāt burtiski vakar. Nezinu..u protams, ka tā IR katra pāra izvēle, bet... jā, samulsinājāt :)

neviens jau šeit nejautā un nerunā par to: "Kāpēc jāsveic mammas". Par to nav šaubu. Jautājums bija - kurā brīdī kāzu laikā.

Kurā brīdī sveic vecākus? Kad jaunais pāris ir pateicis jā, parakstījuši papīrus, uzlikuši gredzenus un sabučojušies. Tad vadītāja pieiet tuvāk vecakiem (jaunie arī jau ir pagriezušies pret viņiem), tiek pateikta runa un jaunie sveic vecākus. Pēc sveikšanas atkal runa un/vai dziesma jaunajiem un tiek sveikti paši jaunie. Nu apmēram tā.

p.s ja jaunais pāris nevēlas ceremonijas laikā sveikt vecākus, par to iepriekš ir jāpasaka vadītājai.

Palasi, lūdzu, Gabriela3, spafruit, Ketta komentus, tad sapratīsi, par ko es runāju...

Es saprotu tavu nostāju. BET cilvēki ir dažādi un arī ģimenes iznāk dažādas. Ne visiem cilvēkiem ir tuvas, sirsnīgas attiecības ar vecākiem. Ja vecāki visu bērna mūžu ir izturējušies slikti vai absolūti vienaldzīgi vai vēl kaut kā ne tā- tad bērnam (nu jau pieaugušajam) ir tiesības nejusties pateicību parādā un nevēlēties īpaši sveikt savā kāzu dienā. Tāpat, ja šāda tradīcija iepriekš nekur nav redzēta vai nepatīk- kādēļ gan to būtu pār varītēm jāpilda?
Piekrītu rutux- kā katrs jūt, tā dara. Un visi varianti ir pareizi un labi. Tie ir svētki jaunajam pārim- galvenais, lai viņiem viss patīk. Viesiem ir viņu svētki, kuros tie var darīt kā viņiem tīk.

mana toposhaa viira maate uzreiz pateica, ka Ungaarijaa ziedus vecaaki sanjem uzreiz peec cermonijas....
nu taa mees arii dariisim uzreiz uzdaavinaasim ziedus un peec michoshanas , manai mammai daavinaasim puzzli ar budapestas skatu , jo taa ir muusu daavana nedeelja Budapestaa ar celju un nakshnoshanu un vinjai ne par ko nav jaamaksaa....
un viira vecaaki sanjems puzzli ar Latviju , jo nezinu vai izdosies taa kaa plaanojam,ka peec kaazaam uzreiz visi chetri brauksim uz LV , bet nu muusu daavana vinjiem buus celjojums uz Latviju :)

Daļēji, piekrītu, protams, bet arī man ir savs BET :) Laikam lielākoties esmu no tām, kas mēģina nevis saglabāt sliktas atmiņas, bet vērst lietas pozitīvā gultnē. Pat, ja saki, ka attiecības varēja iegrozīties ne tā, tad vel jo vairāk iedomājos to vecāku nu vismaz samulsumu (iespējams, pelnītu) par to pašu buču un puķu pušķīti :)

Aizmirsu! :)) Pie tam - es taču nesaku, lai visi obligāta kārtā sveic mammas rītā, vakarā, baznīcā un pēc mičošanas, vnk izteicu savu samulsumu :)