Pirms paris gadiem biju labas draudzenes kaazaas, tiesi pec Tevis aprakstita scenarija un varu teikt, ka bija loti forsi, man ka ligavas masai nebija sajuta, ka kaut ka pietruktu un ari parejos viesus nedzirdeja zelojamies, visi priecigi un smaidigi izbaudija kazu pusdienu tusinu.Nesen runajam par kazu lietam ari ar pasu ligavu, vina joprojam ir loti apmierinata un gandarita par savam kazam, neko nenozelo.Domaju, ka arvien vairak un vairak paru izvelas sadu variantu, tas vairs nav nekas neparasts.

Mums bija ļoooti netradicionālas kāzas, bet tomēr - parūpēties par mūsu mīļo, tuvāko cilvēku, (kas arī priecājās par mūsu ģimenes svētkiem), izklaidi uzskatījām par primāro vajadzību! Ceļojumos 2atā vai 4atā var braukt jebkurā nedēļas nogalē, bet piedzīvot to, ka par Jums priecājas un līksmo visi radiņi un draugi, kopā sanākuši, nevarēs nekad!:) Protams, lai tas būtu gaumīgi un sirsnīgi reizē, ir ļoti, ļoooti rūpīgi jāizvēlas kāzu vadītājs un mūziķi - tas ir pats svarīgākais!

Paldies par komentāru un atbalstu :)

Saki, ceļojumā 4atā var doties arī citā dienā? Jā, bet tā vairs nebūs kāzu diena. Tikpat labi, tad jau arī izklaidi draugiem un radiem var sarīkot citā dienā ;)
Ar pusdienām es domāju nevis vienkāršu maltīti, kur neviens nepaceļ acis no šķīvja. Tāpat būs tosti, svinīgās runas, konkursi un uzdevumi viesiem, fonā varētu spēlēt pianists vai saksofonists. Tā smuki, svinīgi, sirsnīgi. Katrā gadījumā ne sasteigti un pa prasto. Bet iekļaujoties 2-3h, nevis izvelkot uz visu nakti.

Es, ja precētos velreiz, rīkotu vēl netradicionālākas kāzas :) mūsu kāzas bija viena diena. No rīta visi bijām mājās (palielā, kur visus varējām izguldināt), pucējāmies. Tā kā ceremonija bija zagsā, un ar līgavaini jau atradāmies vienā mājā, tad gribējām īpaši satikties - tā mēs satikāmies pie mājas vārtiem, līgavainim blakus bija abi brāļi, un es abu māsu pavadībā iznācu no mājas, pirmo reizi savā kāzu dienā ieraudzījām viens otru. Visi viesi bija turpat maliņā. Moments bija ļoooti emocionāls un ļoooti kluss.... zagsā sarakstījāmies, bija jauka un īsa ceremonija, ģimenīte apraudājās. Pēc tam parkā fotosesija ar ģimeni un pēc tam mēs abi. Mājās mūs sagaidīja dekorēti galdi (smalkais stils) dārzā, ļoti smuki un svinīgi (bijām ļoti patīkami pārsteigti). Paēdām (vīra ģimenes sieviešu paštaisīts ēdiens, kas bija atsevišķs superīgs pasākums:) dienu iepriekš ), bija kūka, iekšā lielajā viesistabā noskatījāmies mūsu ,,stāstu'' - bērnības bildes, pirmā satikšanās un kā nonācām līdz kāzām (nākam no divam dažādām valstīm). Ģimene un draugi dalījās ar atmiņām par mums un stāstiem. Un tā mēs ar vīriņu aizbraucām uz viesu namu, ģimene palika mājās, kuru satikām nākošās dienas pēcpusdienā un kopīgi pavadījām dienu - devāmies izbraucienā uz siguldu un jūriņu. Kāzu diena bija ļoti klusa un līdz ar to tas iedeva savu īpašu mīļumu. Bet protams ne visi grib klusas kāzas bez izklaidēm, man tādas bija sapņu kāzās, jo mēs paši esam klusi un īpaši uz ballēšanos nevelk.. ģimene mūs atbalstīja, neviens pat nepacēla jautājumu, ka kaut kas būtu pārāk maz vai neinteresanti, viņi bija laimīgi visas dienas garumā..
Bet ja es vēlreiz rīkotu sev kāzas - es visu darītu tāpat līdz ceremonijai, bet pēc ceremonijas gan atvadītos no ģimenes un viesiem, dotos ar vīru fotosesijā un darītu kaut ko īpašu tikai mēs divatā, pusdienas/vakariņas divatā romantiski pie jūras, ar visu smuko kāzu torti vai kādā citā īpašā vietā, izbrauciens ar laivu, piemēram, var tik daudz ko izdomat! Nākamo dienu pavadītu divatā (arī kaut ko darot), un trešajā diena kopā ar abām ģimenēm skatītos bērnības bilžu video, dalītos ar stāstiem un kopīgi pusdienotu (iespējams ar visiem dekorētajiem galdiem, jo bija tiešam skaisti).. Viss jau bija ideāli, vienīgi pietrūka laiks divatā ar vīriņu, mēs to vienākrši nepaspējam noorganizēt, jo kāzas organizējām 4 nedēļas tikai :) vedēji nebija, bija tikai liecinieki.
tā kā - es no sirds iesaku, ja līgava grib kaut ko personīgu, mīļu ar vismīļākajiem cilvēkiem (divatā, četratā..) tad tas ir jādara. Līksmoties ar radiņiem, kas arī ir jauki un mīļi, var darīt arī pēc tam, vai arī tajā pašā diena, tikai saīsinātā veidā, un vēlāk mazliet vairāk... man bija svarīgi, lai ģimene būtu daļa no kāzām, tā kā to var noorgnaizēt dažādi, pat ja mēs būtu otru pusi no dienas pavadījuši divatā un trešo dienu ar ģimeni, es domāju ka viss tāpat būtu ļoti jauki un ģimene būtu laimīga..

Nuu...jau diezgan gadus atpakļ man māsa precējās.
Bija ceremonija ar tuvākajiem radiem, mazs foto izbrauciens pa ceļam uz restorānu, pusdienu galds-sirsnīgi un nepiespiesti-kā ģimenes svētkos- bet nu jau satikās 2 ģimens un priecājās par jaunizcepto ģimenīti, notiesājām arī kāzu torti.
Pusnaktī 8 cilvēku satāvā vēl aizbarucām peldēties-alternatīva mičošanai.
Un tālāk juani paši izklaidējās-tā kā vēlējās.

Mums ar manu mīļoto,diemžēl, īsti šis scenārijs neder-jo mūsu ģimenes dzīvo 100-250 km attālumā...tāpat visi jāizguldina-un jāņem viesu nams... bet ir alternatīvas idejas uz vietas- maigi pieskaroties gan tradīcijām, gan realizējot netradicionālākas vēlmes.
Uzmanīgi piestrādājot iegūsim to ko vēlamies- bez liekas māžošanās, bet ar romantiku un sirsnību.

Lai Jums izdodas!!!