mes ar miloto nopirkam vina pudeli.ta ka ta bija sieviesu diena, tad ziedus vedejmatei un braucam ciemos.pasedejam, paplapajam un tad teicam,ka mes butu loti priecigi,ja vini uznemtos so svarigo lomu. vini bija loti priecigi (pat negaidiju tik loti lielu prieku no vinu puses!).Uzreiz sakam apspriest svarigakas lietas.ta ka vini dzivo patalu,tad sadarbiba notiek ar telefona starpniecibu. bet svarigo jautajumu gan labak uzdot klatiene.

Tad jau mēs laikam rīkojāmies nedaudz traki. Piezvanījām pa telefonu un teicām- lieta tāda un apstākļi sekojoši. Mums vaig vedējus un mēs gribam jūs!!! Viņiem tas bij šoks, protams. Atbilde bij - nu nezinu gan. Mēs vēl padomāsim. Un par cik mūsu topošā vedējmāte studē tādu lietu kā kultūras vadību, tad izaicinājums ņēma virsroku un viņi piekrita. Un nu pilnā sparā rit organizēšana. Un cik noprotu top ļoti jauks pasākums.

Mēs ielūdzām viņus ciemos vakariņās un tad vakara gaitā palūdzām uzņemties vedēju godu :).

mēs pirmatnējās sarunas uzsākām telefoniski, lai cilvēki nejūtas šokēti. lai gan īpaši pārsteigti arī nebija. Bet vēlāk braucām ciemos un aprunājām šo jautājumu klātienē... vēlāk uzdāvinājām pateicības apliecību : )

Laikam jau būs jābrauc ciemos un jānostāda fakta priekšā :D
Un arī labs iemesls paciemoties, citādi jau es ar māsīcu tag pēdējā laikā pavisam reti tiekos!
Paldies, ka padalījāties pieredzē, bet joprojām gaidu arī citus stāstiņus! :)

Es arī vienkārši piezvanīju :) viņiem vajadzēja drusku laika apdomām, bet pēc pāris stundām atzvanīja, ka ir ar mieru un priecājas bez gala :) brauksim ciemos, tad arī kādu vīna pudeli paņemsim līdzi un izrunāsim, kas un kā...

Mums atkal problēma, ka iecerētie dzīvo Īrijā un tad nu nezinam tā īsti kā lai visu to noorganizē, jo principā komunikācija notiek ar interneta starpniecību un telefona palīdzību. Nju nezinu esmu apjukusi un īsti idejas ar nekādas nenāk prātā:(((((( Man prieks par citiem pāriem kuri veiksmīgi tikuši pie saviem vedējiem!Apsveicu!:))))

Es vedējmāti mēgināju visu laiku noskaņot (izmetot ik pa bridim kādu frāzi, bet nezinu vai viņa saprata), bet tad satikamies pie pusdienām, biju sagatavojusi mīļu vēstulīti no sirds mūsu abu vārdā, kur bija aprakstītas mūsu domas par šo cilvēku un kapēc viņai vajadzētu būt mūsu vedējmātei - pēdējais teikums bija - liktenīgais jautājums. VIņa bija priecīga! AR vedējtēvu runāja Iecerētais.

Mēs uzaicinājām vedējus uz suši vakariņām thali. pēc sātīgām vakariņām un jauki pavadītā laika tad arī pateicām, ka vēlamies viņus par vedējiem :) sākumā viņi bija šokēti, bet pēc pāris pārdomu minūtēm ar prieku piekrita :))))

Ar mums bija tā laikam visai tradicionāli :) - nopirkām torti (kas garšo viņiem), šampi (kas arī ir viņu iecienītais) un devāmies vienā vakarā pie šiem ciemā. Patiesībā sanāca tā tīri spontāni - dienā, kad devāmies mājup ar tādu ''vēl vienas lietas nokārtošanas sajūtu kāzām'' - bijām apstiprinājuši svinību vietu - runājām par turpmākajiem darbiem un nedarbiem, kad atskanēja zvans no draugiem ar jautājumu, ko šovakar daram, vai nevēlamies vakarā ko saštukot pie vieniem vai pie otriem, kam sekoja apstiprinājums no mūsu puses. Un tajā brīdī dzima ideja - Tad jau šovakar arī varētu lūgt viņus vedējos :))
Un tā nu sanāca tajā vakarā ar to kūku un šampi - aizbraucām pie viņiem, ienācām iekšā, galdā likām gardumus, palēnītēm sākām likt spēles galdu (iecienītie ''Katanas ieceļotāji''... :D ), runājām par šo un to, līdz beidzot teicām, ka varētu sagādāt glāzes. Un brīdī, kad puikiņš bija paņēmis rokā pudeli, lai vērtu to vaļā, sekoja runa :) Tādas un šitādas lietas (par precēšanos viņi jau bija lietas kursā - kā vienmēr labākie draugi zin visu...) - vēlamies jūs lūgt par saviem vedējiem - jūs esat labākie no labākajiem utt... Teicām, ja atteiksies, tad nevarēs vērt šampi vaļā :)) Tad nu caur nu jau vedējmātes ''es jau zināju, es jau jutu'' un nu jau vedējtēva viltīgo ''nu, nezin, nezin...'' - viņi protams teica ''JĀ!''
Tā nu laimīgi tika ielikts ķeksītis pie vēl viena padarītā darbiņa kāzu jautājumā :)
Bet par vēl kādām citādākām vedējlūgšanām - tas atkarīgs, protams, kā un cik bieži tiekaties - varat uzorganizēt kādu braucienu tā pat vien - pastaiga gar jūru, vai tagad jau izbrauciens ar riteņiem, kādu pirtī iešanu vai vēl ko līdzīgu - lai tā interesantāk :)

domāju, ka var izveidot kaut kādu jauku prezentāciju powerpointā vai arī jauki noformētu tekstu wordā un nosūtīt pa pastu, kamēr runājat pa telefonu vai skaipu un tad palūgt, lai pārbauda meilu :)
domāju, ka tas būs jaukis pārsteigums :)))

nu mēs arī paņēmām saldumus un labu pudeli un devāmies ciemos.vedējmātei bija jau nojausma, tāpēc viņiem nebija liels pārsteigums, kāpēc pēkšņi esam ciemos.no sākuma runājām pa citām tēmām, taču beigās nonācām pie galvenā.vedējmāte uzreiz piekrita, bet vedējtēvs teica, ka padomās.protams, ka viņi piekrita.šobrīd viss notiek...mums ļauj atpūsties.neļauj palīdzēt!:)

Mēs arī vispirms jautājām pa telefonu, jo dzīvojam patālu viens no otra. Pateicām par pašu faktu, ka precamies un uzreiz nākamajā teikumā, ka gribam tieši viņus par vedējiem. Bija liels pārsteigums, bet uzreiz nepiekrita, jo viņi gribēja to vēl savā starpā izrunāt. Atzvanīja pēc pāris stundām un teica, ka gaida mūs ciemos ar torti un šampanieti, jo piekrīt! Viņi ir ļoti pagodināti un gatavojas dikti cītīgi, jo esam pirmais pāris, kuram viņi ir vedēji, tāpēc grib, lai viss būtu ideāli. Tagad sazinamies caur internetu, pa telefonu, pa retam arī satiekamies, bet zinu, ka viņiem viss notiek, un jau pavisam drīz mēs tiksim iepazīstināti ar viņu plāniem mūsu dienai (vismaz ar to daļu, ko drīkstot mums stāstīt :))
Man šķiet, ka nebija slikti, ka mēs to pateicām pa telefonu, jo cilvēkiem vēl bija laiks savā starpā pārrunāt un kopīgi izlemt.