Mēs ierakstījām tekstu:
(..)
Priecīgo notikumu turpināsim svinēt
...
un priecājamies,
ka mums ir tas gods
saukt Jūs par saviem vedējiem!


Ir solīts, ka atklāsiet mums laulības dzīves noslēpumus.
Mēs uz Jums paļaujamies! :)"

Viņi sasmējās un priecīgi pieņēma ielūgumu

Nedomāju, ka muļķīgi, tās būs labas atmiņas no paša procesa, drīzāk muļķīgi būtu dot kaut ko pilnīgi citādāku.... vari citu tekstu ierakstīt! :) Personiskāku ;)

Emmm, ko darīt, ja māsa ar draugu ir vedēji, bet māsa pati sniedz palīdzīgu roku un palīdz gatavot ielūgumus? It kā jau muļķīgi dot ielūgumu, kuru pati taisījusi...es nezinu kā rīkoties...

Tā kā mūsu vedēji bija māsa ar vīru, viņiem ir svarīgi paturēt šādu piemiņu, ja vedēji būtu "svešāki"....... nu nezinu, laikam jau vienalga iedotu:))

Mēs devām - jo tas, pirmkārt ir cieņas apliecinājums, otrkārt tajā minēti paši vedēji, tātad tīri cilvēcīgi vēlme saglabāt par piemiņu, treškārt - tas vedējiem ļauj vēl labāk izprast kāzu stilistiku utt.

Tas ir gaumes jautājums!Mēs kā vedēji arī saņēmām ielūgumus un bijām priecīgi un neuzskatījām, ka tas ir stulbi!

Mēs vedējiem nesūtījām ielūgumus, bet gan uztaisījām mazu dāvaniņu no gustava šokolādes veikaliņa, lai būtu spēks gatavoties mūsu kāzām. Bija pavisam maza kartiņa ar jautājumu "Vai Jūs būsiet mūsu vedēji?" Kāzu dienas datums, cerimonijas laiks un mūsu iniciāļi! :) Vedēji bija pārsteigti un iepriecināti.
Uzskatīju, ka ielūgumus sūtīt uz kāzām, kurās paši piedalās ka otri galvenie būtu diezgan stulbi.

Man liekas, ka par šo tēmu forumā bija diskusijas! Mēs arī vedējiem devām ielūgumu un tas bija tāds pats kā viesiem un arī mūsu vedējiem bija bērni, tāpēc ielūgums bija visai ģimenei!Manuprāt, ielūgums ir jauka piemiņa ko kāzām :)

es plānoju vedējiem iedot tādu pašu ielūgumu ka pārējiem viesiem. Tikai ielūgumā rakstīt visai viņu ģimenei, jo viņiem vēl ir divi bērni. :)