Pagājušā vasarā mūs pašus uzaicināja par vedējiem, un arī mums nebija ne jausmas ne par kāzām, ne par savu kandidatūru. Vienu dienu mums pievanīja un uzreiz tā arī jautāja - mēs plānojam kāzas un gribētu jūs par vedējiem. Kad varam aizbraukt ciemos un parunāties? Un tad viņi ar kūku un šampanieti ieradās pie mums un sākām jau aprunāt kāzu dienu.
Šobrīd arī mums ir priekšā mūsu iespējamo vedēju uzrunāšana un kā to izdarīt vislabāk.... nu telefoniski noteikti neko nejautāšu iepriekš - vispirms ciemos ar kaut ko garšīgu un tad lēnītēm sāksim ar uzvedinošiem jautājumiem - vai jums patīk kāzas? Cik kāzās esat bijuši? Velētos būt mūsu vedēji?
:D nezinu kaut kā tā :D

Mēs uzprasījāmies ciemos uz kopīgu spēļu vakaru, ticami aizbildinoties, ka nav ar ko saspēlēt. (Tikko bijām ieguvuši savā īpašumā "Katanas ieceļotājus"). Pēc pirmās partijas vīriņš teica tostu par uzvarām, zaudējumiem utt un draugu, padomdevēju svarīgo lomu tajās. Un tad lūdzām neatteikt padomu un atbalstu mūsu kopējā šā brīža lielākajā dzīves uzvarā - jaunas ģimenes tapšanā! Protams, norādot, cik ļoti mums būtisks tieši konkrētais pāris ar savu pozitīvo piemēru. Mums netika atteikts - un tā mēs tikām pie saviem visvisvisvisfantastiskākajiem vedējiem.
Savukārt mūsu vedamie arī mūs pārsteidza pilnībā nesagatavotus. Diezgan ticami uzprasījās ciemos - it kā pavisam ikdienišķi, it kā caurbraucot pa ceļam darīšanās mūsu pilsētā utt. Atbrauca ar kūku un portvīnu - bet pat tas vēl neradīja aizdomas. Papļāpājām par to un šo, kas nu bija sakrājies neizrunāts ar bijušajiem deju kolēģiem kopš Deju svētkiem. Un tad kā zibens spēriens nāca 1. informācija par saderināšanos, 2. lūgums būt par vedējiem. Protams, neattiecām - jo no sirds vēlam šim pārim laimi, un vēlamies, lai viņiem būtu tikpat skaistas kāzas, kādas mums radīja mūsu vedēji.
Tikai pēc tam ievērojām zīmīgu sakritību - mūsu vedamie pie mums bija atbraukuši tieši ar to pašu salīdzinoši reti pieejamu portvīnu, ar kādu mēs savulaik bijām uzrunājuši savus vedējus.

Mēs savus izvēlētos vedējus nošokējām lidostā sagaidot atgriežamies no siltajām zemēm. Tā kā bijām kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, tad ļāvām apdomāties un pāris nedēļas vēlāk aizbraucām ciemos. Tad arī izrunājām visus par un pret un beigu beigās tikām pie foršākajiem vedējiem :)

Mans vīrs bija solījis, ka ieradīsies ciemos, bet dažādu apstākļu dēļ tomēr netika. Atsakot viesošanos, viņš apvaicājās (vēl nebija mani nemaz bildinājis:)) - mēs gatavojamies uz rudeni svinēt mūsu kāzas, vai jūs būtu ar mieru būt par mūsu vedējiem?

Mēs iepriekš bijām runājuši par to, ka vislabākie būtu tieši viņi - tā nu sanāca, ka vedēji mums bija ātrāk kā līgava un līgavainis (jo vedēju piekrišanu dabūjām jau februārī, bet bildinājums sekoja tikai aprīlī :)

kā mana muterīte teica - tādas lietas telefoniski nav sarunājamas! :)) Ir jābrauc ar cienastu un tikai tad jāšokē! :))

Protams, ka telefonsaruna atkrīt - visu vjg klātienē, bet vēl nevaram izdomāt pareizo pieeju, bet gan jau kko sadomāsim :)

.

Ieradāmies ciemos un paziņojām, ka esam nolēmuši apprecēties un vai viņi piekristu būt mūsu vedēji- piekrita :))
p.s. par vedējiem padomā rūpīgi, lai var paļauties!- no viņiem ļoooti atkarīga kāzu norise, ja baidies pat runāt ar viņiem, tad varbūt padomā vēlreiz un izvēlies tuvākus cilvēkus. Lai izdodas :))

Pieļauju, ka autore tās bailes uzrunāt, bija domājusi citādā aspektā. Tas ir, bailes, ka varētu atteikt. Tāpēc arī vēlas uzzināt "visiedarbīgāko" veidu.
Mēs, starp citu, arī ar vīru ļoti baidījāmies mūsu vedējus uzrunāt - un tieši aiz šī iemesla - "ka tikai neatsaka". Jo vēlējāmies tieši šo pāri, tāpēc viņu atteikums mums būtu bijis nopietns pārbaudījums.

Jūtu līdzi, Tev priekšā visnotaļ grūts uzdevums - īpaši, ja vedējmāte ir tava draudzene vai radiniece. Rūgtums būs jebkurā gadīījumā. Bet, ja ir kaut mazākās sajūtas, ka neuzticies kādam no vedējiem, neesi pārliecināta, ka viņi Tevi pilnībā atbalsta, tad labāk atteikt tagad, pirms nav par vēlu.
Varbūt mēģini godīgi izrunāt. Norādi, ka jums ir svarīgi, ka vedējiem ir līdzīga izpratne par laulību un ģimeni kā jums. Ka jums ir svarīga arī šī emocionālā atbalsta un padoma puse, ne tikai organizatoriskie jautājumi. Visvieglākais un ticamākais variants, protams, būtu, ja "jaunie" vedēji, ko sarunātu "izbrāķēto" vietā būtu īsts pāris, turklāt precēti. Tad varētu pamatot, ka esat sapratuši, ka labāk būs, ka pienākumus veiks īsts pāris (nebūs neveiklās situācijas ar "rūgts", turklāt precēts, lai var palīdzēt ar savu pieredzi utt 101. iemesls. ). Tādā gadījumā pastāv mazāka varbūtība, ka patreizējā vedejmāte to uztvers kā personisku aizvainojumu. (Ne jau viņas raksturs būs bijis pie vainas, bet gan "statuss") Labi, ka Tev vēl līdz kāzām tik daudz laika. Būs labi, atradīsi arī sev visfantastiskāko un piemērotāko vedējmāti!

Neieteiktu ne vedejmates raksturu, ne statusu lietot kaa iemeslu atteikumam. Shados gadijumos vienmer labak iziet no savaam izjutam - ka Tu juties nedroshi shaadaa situacijaa, ka Tavi uzskati par laulibu ir savaadaaki. Jo ne jau otrs 'nepareizi' domaa - svarigi ir tas, kaa Tu to uztver. Tad otram ari vieglak uztvert atteikumu. Tas taa, no psihologjijas studijaam... :)

Nu ko tur scēnoties... jāizdomā kāds joks vai viegls piegājiens un viss. Mēs pie mūsu vedējiem iepazīnāmies, pēc tam, kad tiku bildināta, bija ballīte. Topošie jautāja - kas būs jūsu vedēji, uz ko attecām, pie jums iepazināmies, ši lieta jums ir jānoved līdz galam, tāpec nekur nespruksiet.
Šamējie pasmējās un teica, nu tikai tad, ja samaksa būs ar lielu torti. Tad nu pēc kāda laika nopirkām vīniņu, siera kūku un aizbraucām pie viņiem :) Tas viss bija caur tādiem jokiem un smiekliem. Ar tekstu, iedzeram par to, ka turpmāko mēnešu laikā sazvanīsimies pat trijos naktī, smiesimies, raudāsim, mīlēsim un kašķēsimies kopā.
Nezinu, pat nevaru iedomāties kaut ko stīvu un samākslotu. Jums taču viss turpmākais laiks būs jāpavada plecu pie pleca.

Noteikti piekrītu kaamitis teiktajam..tam ir jābūt dabiski - jo Jūsu vedamais pāris nav "domāts" tikai divām skaistām dienām Jūsu mūžā - tas ir sīkums, uz visas dzīves fona...tieši tā - kaut vai 3 naktī pēc padoma, mierinājuma....vai gluži pretēji...lielos priekos un laimē.....Tādēļ arī aicinājumam ir jābūt "pašsaprotamam" - un ja tie ir Jūsu īstie cilvēki, viņi neteiks - "nē"....Jo turpmāk Jūs būsiet" Lielais 4" !

Mēs pie topošajiem vedējiem aizgājām ciemos ar kūku un vakara gaitā par kāzām runājām un tad ar uzprasījām. Teicām, lai padomā un tad mums pasaka. Galvenais nevajag nostādīt fakta priekšā, ka jūs būsiet mūsu vedēji vai arī gaidīt atbildi uzreiz. Var pastāstīt, ko Jūs no viņiem sagaidāt, kādi pienākumi tiks viņiem uzticēti un tad ļaut laiku padomāt (ne pārāk ilgi :))

lai veicas un izdodas sarunāt!

Superīga piebilde, Tu noteikti līgavai ļoti palīdzēji!;DDDD

mums uzrunāšana principā 3 posmos... :D vispirms aplinkus potenciālajai vedējmātei uzjautāju kā tur varētu būt, kā nē... :) tad pēc kāda laiciņa sagatavojām e-kartiņu ar savu "simboliku" un svarīgo jautājumu un aizsūtījām pa skype, saņēmām atpakaļ papildinātu to pašu kartiņu ar pozitīvu atbildi un nu trešajā posmā kā pienākas - brauksim ar torti un pudeli pārrunāt kas un kā. :))

musu vedeji ari nebija paris,jo taja bridi tuvuma nebija tada para,kurs mums butu ka paraugs-ja skatas no tada viedokla.tapec izvelejamies tuvakos cilvekus-es maasu un virs-savu brali.godigi sakot-ari es biju satraukusies,uzrunajot vinus:)bet savai masai ta pavisam ikdieniski pajautajam-vina bija shoka,ka precos:)jo esmu vinas mazaa masa:)un vinai taja bridi bija tads dveseles stavoklis,ka ar draugu ari negaja ta,kaa vajadzetu..vina izspera shadas tadas frazes par kazam un to butibu,bet taja bridi es vinu pilniba sapratu.
kazu diena musu vedeji mus patikami parsteidza-lai ari bijam pashi visu izdomajusi,vini izmantoja savu fantaziju un no iepriekseja rugtuma par laulibas institutu vispar nebija ne zinas:)
tapec-varbut izrunajies ar vinu.varbut tiesam vinai tgd nav viegli.tadas lietas jaruna-ka neka-ta ir tava kazu diena.un par vedejiem ir jabut gandriz 100 punkti parliecinatai.

Mums 'bija tā - topošais vīriņš pirmo "bildināja" vedējtēvu:)
Mums ir ļoti forši draugi, precēts pāris, par kuriem kādreiz jokojoties spriedām, ka no viņiem iznāktu superīgi vedēji, ja mēs kādreiz nolemtu beidzot apprecēties....
Tad nu sākās šis gads, runājām, ka vajag kādas pārmaiņas dzīvē, bet tā krīze un tā arī palika... Un tad vienu vakaru ciemojāmies pie šiem, manējais ar topošo vedējtēvu bija nolīduši virtuvē un tukšoja balzāma pudeli, bet mēs ar topošo vedējmāti istabā pļāpājām. Un tad pēkšņi iebrāzās vedējtēvs ar vārdiem: "Pelīt, viņi grib, lai mēs viņus vedam!!!" Uz šoku paķēra mani!!!!!:D jo "oficiāli" neesmu bildināta vēl līdz šim, kaut gan viesu nams jau rezervēts un viesu saraksts sastādīts:) šie, protams, piekrita būt par vedējiem un man ir aizdoma, ka mums būs brīišķīgas kāzas:)

Vēl tikai gribēju piebilst - tas tomēr ir ļoti, ļoti, ļoti svarīgi, ko izvēlas par vedējiem.... ir bijušas kāzas, kur vedēji reāli "iegāž"... Un vēl, protams, ir jau pozitīvi piemēri arī par vedējiem, kas nav pāris, bet, manuprāt, tomēr labāk ir, ja vedēji ir tradicionāli - pāris. Un tādi cilvēki, ko tiešām var ņemt par piemēru un kam piemīt arī kādas organizatorisās un runas dāvanas:)