CIk es zinu, tad vedējiem nav obligāti jābut pārim. No senajām latviešu tradīcijām it kā ir pieņemts,ka jābūt precētam pārim, kas saskanīgi dzīvo savā laulībā, lai būtu jaunajiem kā piemērs, bet tagad jau visas tradīcijas tiek mainītas un reti kurš vairs viņas ievēro.
Vienīgais jautājums, ja jau viņi ir šķīrušies, cik labi viņi savā starpā sapratīsies pasākuma organizēšanā? Bet to jau tev pašai labāk redzēt :)

Vai drikst but vedeji, kas kadreiz bijusi kope, bet ir skirusies?
Vai obligati vedejiem jabut parim?
Pienemam ka vini ir vairak ka vaditaji.
Vai tomer pie parakstisanas butu pareizak pieaicinat precetu pari?

Mums gan galvenais bija atrast vedējus, kas būtu ar mieru. Jo uzzinot, ka līgavainis (un līdz ar to daļa viesu) ir ne no Latvijas, daudzi uzrunātie kratījās vaļā. Beigās atradām drosmīgos, tēta studiju draugu pāri, kas arī paši bija atraktīvi un viss bija labi. Un kad vēl beigās viņi sazinājās ar Valmieras muzeja kopu, kas palīdzēja ar scenāriju, vecākiem no viņu vedēju gaitām vēl bija saglabājušās spēles.. Kopīgiem spēkiem tikām galā :D

- vai varēs organizēt un novādīt kāzas.
tā kā apzinamies ka nekatrs (pat ja vēlas) var pavilkt vedēju lomu (pati tada esmu, ļoti grībētu to visu kādam tuvām cilvēkam organizēt, bet novādīt - tas nav man lauciņš) sapratam, ka starp draugiem/radiem/paziņam tadus nav, izvēlējamiem kāzu vadītāju un lecieniekus. Es gribeju savu draudzeni un vīrs - savu draugu. Bet nu manaj draudzenej bija zidainis un viņa atteicas. Līdz ar to beigu beigas lecienieki bija vīra draugs ar sievu.

Mūsu vedēji būs mūsu abu kopīgi draugi. Viņi gan nav precējušies, tomēr kopā ir gandrīz tik pat ilgi kā mēs paši. Izvēloties vedējus man bija svarīgi lai viī būtu mums tuvi cilvēki, pietiekami atraktīvi.

par vedējiem izvēlējāmies manu bērnības draudzeni ar viņas puisi, abi ļoti jautri cilvēki un vedēju lomā sevi jau izmēģinājuši, kad esam čeratā, nekad nav garlaicīgi un viņi ir redzējuši mūsu attiecības jau no pirmā mūsu randiņa.
Pati arī esmu bijusi vedēja ar savu līgavaini, tuviem draugiem, pēc kāzām attiecības ir vēl tuvākas, bet kopumā viss ir tāpat kā līdz kāzām.

Vai Jums ir kādam zināms,kur var atrast kādu labu,interesantu un jaunmodīgu kāzu ceremoniju?Nevis lai nokopētu,bet paņemt kādu ideju.Paldies :)

Iesaku aktieri Aināru Ančevski (vadīja vakaru un dabojās ar daudzajiem viesiem kāzās, kurās biju vedējmāte). Ļoti patika - neuzbāzīgi (par katru cenu netramda cilvēkus, kuri to nevēlas), taču ar lielisku humoru un atraktivitāti, kā rezultātā visur labprāt iesaistījās pat kūtrākie viesi. Lieliski sastrādājāmies - saprata mani no pusvārda un bez problēmām pieslēdzās visam scenārijam.

Hmm.. ja nebūsim citus vietā atraduši, tad prasīsim vēlreiz viņiem. Atteicās jau lielākoties tāpēc, ka nezin īsti, kā tad jaunā māmiņa jutīsies.
Kas jums bija vakara vadītājs? Tu man nevarētu atstūtīt scenārija paraugu, ja iespējams? Jāsāk kaut ko likt beidzot uz papīra. Galva jau pilna ideju.

mums kazas vedejim mazam bija 1 mēnesis :) un neko , bija mama kas mazo pieskatija un vedejmate ik pa bridim pabarot , bet pasakumu vadija vakara vaditajs. Viss bija ļoti labi saplanots, vini loti gribeja but musu vedeji un sanaca, ta ka viss ir iespejams, protams katra situacija ir individuala. Mums scenariju rakstija visam kazam kazu aģentura lidz ar to vareja pamainit vedejus pedeja bridi, bija otrie padoma un vini zinaja visu scenariju un vareja pislekties

ai, man šī ir lielākā problēma. Plānotais un uzrunātais pārīs palika stāvoklī, mazajam būs knapi 1 mēnesis, viņai būs par grūtu. Citus nezinam. Arī gribās, lai ir tuvi un atraktīvi cilvēki. Un precēti. Tādi, kas uz mutes nav krituši un kuriem piemīt organizatorisks talants.

Izdomāju, ka pati visu organizēšu, visus scenārijus rakstīšu un tad ņems tādus, kas ir vairāk formāli, taču patīkami un, cerams, pietiekami tuvi cilvēki. Ņemšu arī kāzu vadītāju. Starp citu, kāds var ieteikt kādu labu vadītāju? Gribam tādu puspazīstamu seju - kādu aktieri, piemēram.

Manuprāt ir svarīgi sākumā saprast kāda būs vedēju loma: sarikot mazu izbraucienu tikai jums un pārējo dara vakara vadītājs, vai novadīt visas kāzas. Te būs dažāda pieeja pie vedēju izvēlēs, mūsu gadijumā vajadzēja tikai sarikot mazō ceļojumu tikai mums bez viesiem, līdz ar to bija musu tuvi draugi, kam mēs ari bijam vedeji. Manuprāt vienalga vai ir precēti, nepreceti, paris, neparis - kurš ka uzskata, lai jums pašiem ir parlicība ka īzvēlētie cilvēki spēs izpildīt to ko jūs sagaidāt no viņiem tajā dienā.

Tā kā mums pašiem ir nedaudz pāri divdesmit gadiem, izlēmām, ka vedējus vēlamies kā mūsu radu un draugu loka paraugpāri. Tā nu šī izvēle krita par labu manu vecāku jaunības draugiem, ar kuriem arī mums ir superīgas attiecības - kopīga pirts iešana, braukšana uz pasākumiem, apsveikšana dzimumdienās un vārda dienās, kā arī, protams, atbalsts bēdās. Mēs uzskatām, ka simboliskā vedēju nozīme kāzās ir ar savu ikdienas kopdzīvi būt par piemēru, ievadīt laulības ostā utt. Redz, mūsējie (lai gan varam viņiem būt bērnu vietā) joprojām sirdī ir jauni, es pat teikšu, ka ir ļoti labi saglabājušies :D, maizes darbiņš ir kultūras jomā, vienmēr zina un prot eleganti pateikt īstos vārdus īstajiem brīžiem, kā arī ir jautri, atraktīvi, inteliģenti utt. un tā joprojām :D, un, protams, ir lielisks pāris gan pēc deguntiņiem, gan sirsniņām! :))
Vēl viens svarīgs aspekts: savas kopdzīves laikā viņi ir ievadījuši laulības ostā gandrīz divdesmit pāru - tā ir drošība par to, ka visādi sīki misēklīši, kas var gadīties tik apjomīgos pasākumos, viņus neizsitīs no sliedēm un viņi spēs par visu parūpēties tā, ka mums un mūsu ģimenēm par kāzu veiksmīgu un sirsnīgu norisi nav šaubu! :))

Bet kas attiecas uz precētajiem pāriem - arī tas nav rādītājs, ka būs laimīga laulība. Mani vecāki ir laimīgi precējušies jau 26 gadus, varētu teikt - paraugģimene. Savā laikā bijuši vedēji neskaitāmās kāzās radiem un draugiem. Un tomēr - ja paskatās situāciju šodien - ļoti daudzi no viņiem ir izšķīrušies.

Kad mums bija jāizvēlas vedēji - daudz nedomājām - ņemsim līgavaiņa māsu ar draugu. Abi atraktīvi, pazīst mūs vislabāk, mums ir lieliskas attiecības, vienmēr grūtos brīžos esam izpalīdzējuši viens otram. Nekad vienam pret otru nav bijusi attieksme - "ai gan jau paši tiks galā", tāpēc zinam droši - arī mūsu kāzas viņi organizēs un vadīs no sirds un ar pilnu atbildību.

Piekrītu Tev par to, ka labi jāapdomā vai ņemt par vedējiem savstarpēji mazpazīstamus cilvēkus. Man ir līdzīga pieredze - biju vedējmāte mammas māsai, vedējtēvs - līgavaiņa vidējais brālis. Kāzu rītā vedējtēva draudzene sacēla traci un uzstādija ultimātu - ja viņš ies vedējos ar citu, tad viņi izšķiršoties utt. Tā nu atbraucot pie līgavas uzzinu, ka vedējtēvs nomainīts uz jaunāko brāli. (Nezinu kā viņi tur ar papīriem tika galā) Vedējtēvs gatavošanās laikā nepiedalijās vispār, tāpēc sagatavoju sakāmos gan sev, gan viņam. Ar iepriekšējo viss būtu ok, bet jaunais vedējtēvs apskatot scenāriju sāk burkšķēt - to es nelasīšu, priekš kam šitas utt. Kad jālasa tosts vecākiem - pieceļas, pasaka: "Pacelsim glāzes par vecākiem!" un apsēžas. Lieki piebilst, ka man panika, asaras acīs un dusmas par negulētajām naktīm plānojot to visu. Viss beidzās labi, turpināju vadīt viena, viesi pēc tam izteica komplimentus. Bet nekad vairs negribētu uzņemties vadīt tādu pasakumu ar cilvēku, kuru labi nepazīstu un kura rīcību nevaru paredzēt.

Es atkal līgavām, kuras plāno ņemt vedējus, kuri nav pāris, iesaku tiešām rūpīgi pārdomāt šo lēmumu. Vasarā gāju par vedējmāti savai sirdsdraudzenei (kura pēc 2 mēnešiem bija arī mana vedējmāte:)), bet vedējtēvs bija tuvs cilvēks no līgavaiņa puses. Bija grūti... Kaut arī abi esam runātīgi, atraktīvi, un likās, ka viss ies kā pa diedziņu, meklēt kompromisus nenācās viegli - atšķirīgi uzskati un izpratne par to, kas ir skaists, labs un piemērots kāzām krietni sarežģīja gatavošanās procesu. Arī kāzās situācijas brīžiem kļuva nekontrolējamas tā iemesla dēl, ka viesu bija ļoti daudz, vedējtēvs stresā, savukārt man viņu tik labi nepazīstot, kā savu vīru, kura reakciju un izturēšanos varu pilnībā prognozēt, bija grūti noturēt šo kontaktu un saspēli mūsu starpā. Ja nebūtu mana vīra, kurš kā mazais gariņš visur pa priekšu izskraidīja un visas lietas samenedžēja, nezinu kā būtu tikuši galā (kaut arī scenārijs bija izstrādāts līdz pēdējai detaļai). Starp citu tieši šādu atziņu par vedējiem ne-pāri nesen dzirdēju arī no citas 2009. gada līgaviņas.
Protams, tā ir tikai MANA pieredze, ir dzirdēti arī ļoti veiksmīgi šādi gadījumi, jo cilvēki ir dažādi. Arī man sākumā likās, ka šāds variants ir pat labāks, jo mans vīrs nav gluži sabiedrības dvēsele. Taču kāzās pārliecinājos, ka tieši ar viņu vislabāk varu sastrādāties - mūsu dažādie temperamenti, kas papildina viens otru un vienotā izpratne par lietām ļauj darboties kā 2 saeļļotiem zobratiņiem.

Kas attiecas uz vedēju izvēli, tad šo jautājumu biju izlēmusi pirms vispār zināju, ka precēšos. Es gluži vienkārši ne fiziski, ne morāli sev blakus nevarēju iedomāties citu cilvēku, kā savu draudzeni. Tieši viņa ir bijusi man līdzās visos, kā priecīgajos, tā bēdīgajos attiecību brīžos, atbalstījusi un iedrošinājusi risināt problēmas reizēs, kad gribējies mest plinti krūmos, palīdzējusi saprast otru pusi, kad caur dusmu un egoisma mākoni redzi visu tikai no sava šaurā skatpunkta. Viņai bija līdzīgi. Tā nu sanāca, ka vienā vasarā apmainījāmies lomām un bijām vedējmātes viena otrai. Vedēji ir mūsu tuvākie ģimenes draugi, un ceru, ka tā arī paliks.

Tikko šo jautājumu atrisināju. Mūsu kāzās vedēji būs līgavas labākā draudzene un līgavaiņa labākais draugs. Viņi nav pāris, katram ir cita pusīte. Kādēļ šāds variants? Man nešķita svarīgi, lai vedēji būtu precēts pāris. Mēs neesam kristīti ,kāzas nenotiks baznīcā, iespējams pat zagsā nē. Tāpēc svarīgākais, lai šo pasākumu man palīdz organizēt tuvi cilvēki, kam varu uzticēties, kuri sapratīs manas vēlmes, nav krituši uz mutes , ir atraktīvi un ir labi organizatori. Vedēji viens ortu pazīst, un domāju, ka viņiem ideāli saskanēs. Nevaru iedomāties labāku kandidatūru par savu labāko draudzeni. Viņa mani labi pazīst, viņai uzticos un tas noņem lieku stresu. P.S. Pirmais kāzu stress jau ir klāt - satraukums, vai atradisim viesu namu, vai iekļausimies budžetā, kur atrast fotogrāfu, šuvēju utml. Bet tagad zinu - viss būs vislabākajā kārtībā. Ne mēs pirmie, ne pēdējie precamies!

Mūsu vedēji bija precēts pāris, kas ir mūsu draugi un ir gana atraktīvi, lai spētu tikt ar visiem galā. Un tā arī bija. Visu darbu gan izvilka vedējmāte, kas mācēja smuki atsēdināt tos, kuri vilka uz kašķa un visus iesaistīt spēlēs, citādi viesi mums tādi nopietni vairāk sēdēja, tāpēc vajadzēja kustināt un bakstīt. Bija jautri:)

Mūsu kāzās nebūs precēts pāris, viņi pat nav ļoti ilgi kopā. Mums svarīgākais ir tas, ka viņi ir superīgi, atraktīvi cilvēki. Mūsu radu un draugu lokā pat ir vairāki paraugi, kam varbūt gribam līdzināties, taču galvenais, ka mēs gribam veidot paši savu dzīvi. Tādēļ tas nebija noteicošais faktors. Šai tradīcijai mēs nepievēršam nozīmi.

mūsu vedēji nebija pāris. vedējtēvs bija līgavaiņa labākais draugs un vedējmāte bija mana labāka draudzene. Abi nebija sveši, bieži ir tikušies un viņiem ir draudzīgas attiecības. vedējtēvs ne reizi vien ir bijis vedēja lomā un ir ļoti aktīvs cilvēks - vadījis daudz un dažādus pasākusmus, tādēļ bailes par to vai viss buus ok,. Viņš spēj runāt par jebko un jebkurā laikā. :) Vedējmātei bija pagrūtāk, jo tā bija viņai pirmā reize, bet vedējtēva runātība to visu nosedza.
tad kad izdomājām, ka vajadzētu precēties un sākām domāt par vedejiem nekas cits pat prātā nenāca, kā tikai viņi abi, protams, tika izskatītas arī citas kandidatūras, bet tomēr viņi palika priekšgalā. Gada jubileja vēl nav bijusi, bet domāju, ka viņi to neaizmirsīs. :)