Mēs uzaicinājām vakariņās. Pagatavoju pikantu meksikāņu otro. Vakariņu iemesls it kā bija viņu atvestais Austrijas vīns pagājušajā vasarā :)
Par vedējiem izvēlējāmie manu brāli (ar dabas dotu talantu smīdināt publiku un vadīt pasākumus) ar draudzeni :) brālis gan promejot vēl noteica, ka, tjip, esot jāpadomā un jāpalaužas mazliet un "jāpadomā" :)))

Kad nolēmām laulāties, uzreiz arī bija skaidrs, ko vēlamies par vedējiem - mana vīra brāli ar sievu, kas bija vedēji citās kāzās, kur savukārt mēs ar tagadējo vīru iepazināmies. Bet diezgan ilgi nevarējām īsti atrast pareizo brīdi, lai viņus iepazīstinātu ar mūsu ideju un aicinātu uzņemties šo nozīmīgo lomu. Brīdis radās pats no sevis, kad kādā mājas ballītē mans tobrīd līgavainis pacēla glāzi un skandinot uzsauca tostu "Par vedējiem!". Tā kā tur bijām tikai mēs 4, tad mājiens bija vairāk nekā nepārprotams. Pēc dažu nedēļu laušanās vedēji piekrita :-)

Sākumā mēs viņus brutāli nostādījām fakta priekšā (tīri informācijai) :D Vēlāk uzaicinājām gan vecākus, gan vedējus uz glaunu restorānu, kur notika oficiāla saderināšanās!

Mēs saviem vedējiem vienu reizīti tā kā nefoficiāli pateiām kas un kā, kas par štelli... Teicām, ka atbrauksim ciemos parunāties. Kad atbraucām un viņi jau zināja, ko gribam - piekrita un jutās, šķiet, pagodināti. Tikai viena problēma, jo šobrīd vedējmāte gaida mazo, ko tā nejauši uzzinājām - līdz ar to nezinu kā tur viss būs - laikam jāpadomā par vakara vadītāju tēmu, kut gan man tas liekas kaut kā tā....
Re ka iet visādi :)

Man vedējmāte ir ļoti laba draudzene, es vienkārši viņai piezvanīju. Viņa jau zināja, ka mēs precamies. Un tā sirsnīgi izstāstīju, ka mēs viņus uzskatam par paraugpāri un būtu ļoti priecīgi, ja viņi būtu mūsu vedēji. Man liekas, mana draudzene būtu ļoti apmulsusi par visām tām dīvainajām tradīcijām - servīzēm un ko tur vēl. Pirmo reizi draudzene atteicās, bet kad zvanīju otro reizi, tad viņi abi ar vīru piekrita, jo bija labā garastāvoklī :))) Tad mēs visi kopā braucām uz kafejnīcu. Tāds ir mans stāsts :)))

mūsu izvēlētie vedēji ir mūsu tuvi draugu, lai arī sākotnēji draugi ir mans draugs ar topošo vedējtēvu, bet gadu laikā mums visiem ir izveidojusies cieša draudzība, tāpēc mēs visu laiku bijām izteikuši domas, ka mēs viņus ņemsim par vedējiem, bet tad kad noteicām datumu un sapratām ka kāzas būs lielākas nekā paredzētas, tad devāmies pie vedējiem ar visādiem labumiem un oficiāli uzrunājām viņus, uzreiz izteicām, ka mūsu plānos ietilpst viņiem palīdzēt un lai arī mūsu vedēji bija nedaudz nobijušos, bet piekrita, tik brīdināja, lai ņemam vēra, ka viņi pirmoreiz būs vedēji :)

Vasarā būsim vedēji un arī vadītāji, mums pateica tad kad visi bijām atpūtas braucienā, sēdējām pie kamīna pļāpājam un tad ar jaunie pajautāja vai nevēlamies būt vedēji viņu kāzās, protams piekritām jo vīriņš būs mans brālis :)

nu mums buus liecinieki , savai lieciniecei pajautaaju pa skaipaa, jo citas iespeejas nebija .... vinjsh savam lieciniekam Facebook.... vnk abi esam Sveicee un nu mums bus vakara vadiiitaajs , zinu ka diivaini , bet taa nu tas buus .... muusu lieciniekiem ir valodas barjera , jo vinjam buus ungaars un man latviete, diemzheel vinjsh runaa tikai ungaariski ..... tieshaam no saviem lieciniekiem sagaidam liecinaashanu , bet mana jaukaa Lieciniece, uzdeva jau man uzdevumus , noskaidrot kaadas iisti ir ungaaru kaazu tradiicijas un ja es nepiekriitu michoshanai , tad vinja neliecinaas..... esam piekritushi michoshanai ......
bet ja buutu uz vietas noteikti ar shampaanieti ietu jautaat ....
par serviizi .... mani vecaaki ir bijushi aptuveni 8 kaazaas vedeeji ..... nezinu kaa vinjiem jautaats , bet tikai viens paaris kaa pateiciibu ir uzdaavinaajis peec kaazaam teejas serviizi un tieshi tas paaris dziivo vissaticiigaak .... var jau but tikai sagadiishanaas .... bet fakts

Nopērciet ziedus, šampi (vīrietim var arī šnabi) un uz priekšu. Visu runājamo gabalu lai uzņemas vīrietis, jo tie viņam ir vairāk pazīstami. Tu tik stāvi malā, smaidi, krati galvu un visam piekrīti.

Mēs aizbraucām ciemos ar šampanieti. Izskaidrojām ko mēs vēlētos un viņi piekrita! :)

Mēs uztaisījām mazu pārsteigumiņu!
Paši izcepām torti. Tā kā bija Lieldienas, lai vēl neko nenojaustu veidojām to pa lieldienu tēmai, tā arī dekorējām.
Nopirkām šampīša pudeli, un mazu dievīgu dāvaniņu sīcītim un kartiņu, kurā ierkastījām, visu kas tajā brīdī bija uz sirds mums abiem.
Bet tā kā viņi mājās bija aplipuši ar lipīgu vīrusi, kādēļ ciemošanos vēlējās atlikt uz nedēļu divām, bet mēs nevēlājāmies ilgāk gaidīt - rīkojāmies spontāni.

Saklājām mazu pārsteiguma stūrīti pie viņu dzīvokļa durvīm, kur visu iepriekš minēto smuki atstājām, un paši aizlaidāmies. Bet vedēji savukārt saņēma anonīmu zvanu no sveša numura ar informāciju, ka viņus pie dzīvokļa durvīm kaut kas gaida, un ka tas neesot joks.

Tāds nu bija mūsu uzaicinājums un kuru saņēmām pozitīvu atbildi.

Mēs ieradāmies pie saviem topošajiem vedējiem ar lielu kartona kasti, kurā iekšā bija torte ar aptuveni tādu uzrakstu "x un y, vai kļūsiet par mūsu vedējiem?" Viņi bija tiešām pārsteigti un iepriecināti! :) Tās bija patiesas emocijas! :)
Bet šis variants der tad, ja iecerētie vedēji ir atraktīvi un atbalsta dažādas neparastas idejas! :):))

Jā, tas laikam ir tradicionālākais variants ar kūku un šampi, bet Krabīša ideja par servīzi nav nemaz tik slikta, vismaz oriģināla, var jau servīzes vietā izdomāt ko citu, kas nav tik dārgs. Kā jūs Krabīt darījāt, man ar šī tēma šobrīd aktuāla! :))

Man liekas tradicionāli aicina ar kūku un vīnu/šampi. Vai nu paši ciemos nāk, vai potenciālos vedējus aicina.

Pilnīgi sasmējos, bet vispār ideja pareiza! :D

Jāprasa tad tā servīze atpakaļ. :D :D

Baigi dārgais prieks sanāk. Ja manā gadījumā pirmie vedēji atteicās, tad viņiem paliek nepilna servīze. Nākošajiem tad jāpērk jauna servīze...

Es goda vārds nezinu no kurienes tāda tradīcija. Man par viņu arī vienkārši pastāstīja, ka tāda ir un nenoinformēja no kuras puses tāda nākusi. :) Toties netīšām sanāca tēma par ko papildus padiskutēt! :))

Mēs arī vienkārši aizbraucām ciemos ar vīnu un saldumiem un tad arī prasījām. Sākumā bija mulsums, jo vedēji ir manam topošajam vīram labākais draugs ar sievu un es viņus pazinu, bet ne tik labi, tagad jau viss ir mainījies :) Bet viņi paši jau nojauta, kādā sarunā mēs braucam , jo mans vīrs parasti pie viņiem brauca ciemos bez manis un tad pēkšņi ņem mAni līdz, viņiem jau viss bija skaidRs :D

bet tā patiešām ir LATVIEŠU (nu vismaz šīs puses) tradīcija vai atkal kaut kāds kaut kādas tautas aizguvums?

Mēs uzprasījāmies ciemos, atnesām ziedus dāmai un pudeli kungam. Diemžēl šis pāris atteica :( Ar tagadējiem vedējiem vnk sarunas gaitā nolikām fakta priekšā, jo to jau varēja nojaust, ka piedāvāsim tieši viņiem. Bet par servīzi gan dzirdu pirmo reizi!