Krāslava

Krāslavas centrālais laukums - vieta jaunlaulāto fotosesijai

Izveidots 18. gadsimtā. Valsts nozīmes pilsētbūv­niecības piemineklis. Krāslavas tirgus laukuma kompleksam bija austrumu – rietu­mu virzienā izstiepta taisnstūra forma. Laukumu ierobežoja vienstāva un pusotra stāva koka un mūra celtnes ar saimniecības ēkām. Tās bija galvenokārt tirgotāju un amatnieku dzīvojamās mājas, iebraucamās vietas ar staļļiem un tirgotavas. Lauku­ma austrumu galā atradās galvenā celtne – rātsnams. Tā bija brīvi stāvoša divstāvu mūra ēka, kuras pirmo stāvu sākotnēji aizņēma muita, svaru un mēru telpas, bet vēlāk arī tirgotavas. Gar tirgus laukumu veda galvenā maģistrāle – pasta lielceļš no Rīgas uz Maskavu. Laukuma stūrī atradās aptiekas ēka, kuru kā vienu no pirmajām ēkām uzcēla 1729. – 1737. gadā Ludviga Plātera laikā. Daudz precīzākas ziņas attiecas uz 1810. gadu, kad aptiekas pārzinis Mārtiņš Bonins ieradās Krāslavā un no Jakova fon Šimanska nopirka aptiekas ēku. Bonina aptieka no 1924. gada sau-cās par “Lauvas aptieku”. Pēdējais īpašnieks Arveds Bonins ar ģimeni aizbrauca uz Vāciju un aptieku 1939. gada 14. novembrī slēdza, bet 1940. gada 16. aprīlī tā tika atvērta no jauna un savas funkcijas pilda arī mūsdienās. Centrālajā laukumā atradās arī Latviešu biedrības nams.

Grāfu Plāteru parks Krāslavā – romantiska pastaigu vieta

Ap grāfu Plāteru pili tika iekārtots parks. Tas veidots trijos plānos: augšā, pie pils – franču stilā (zemi apstādījumi), nogāzēs – itāļu stilā (koku grupas, grotas, kāpnes), lejā – angļu stilā (alejas, celiņi, dīķi). Parkā bija iestādītas apmēram 50 retu koku un krūmu sugas. Oranžērijās audzēja vīnogas, aprikozes, ananāsus un citus siltzemju augus. Ir vairāki nostāsti par pazemes ejām no pils. Slavenākais nostāsts - par traģisko Emīlijas Plāteres (tās pašas, kas vēlāk kritīs kaujā par Poliju) un virsnieka Jozefa Karņicka mīlestību. Abi jaunieši gribējuši precēties, taču ģimene aizliegusi to darīt finansiālu apsvērumu dēļ - lai noturētu milzīgo bagātību, tika pieļautas laulības tikai radu vidū. Tomēr virsnieks palicis uzticīgs savai mīlestībai - viņš nošāvies un apbedīts netālajā uzkalnā, kas kopš tā laika ieguvis Mīlestības kalniņa nosaukumu. Karņicka kaps Mīlestības kalnā aplūkojams joprojām, un tas ir Eiropā vienīgais jaunieša mīlestības kaps.

Karņicka jeb Mīlestības kalns Krāslavā – jaunlaulāto pastaigu vieta

Ļoti ainaviska vieta, ar kuru saistīta romantiska leģenda par lielu un uzticīgu mīlestību starp grāfa Plātera meitu Emīliju un poļu virsnieku Jozefu Karņicki. 1838.gadā vienā no greznajām pils ballēm grāfa Plātera meita Emīlija iepazīstas ar Eversmuižas īpašnieku virsnieku Josifu Karņicki. Jaunieši iemīlas viens otrā. Taču šai mīlai šķēršļus lika Plāteri, kuri bija iecerējuši savu meitu izprecināt kādam citam, bagātākam un dižciltīgākam viņu aprindu pārstāvim. Emīlija un Josifs galīgā izmisumā nolemj doties nāvē: Josifs – nošauties vienā no Krāslavas pilskalniem, bet Emīlija – izlēkt no pils trešā stāva loga. Pēc norunātas zīmes naktī no 3. uz 4.augustu Josifs nošaujas, bet Emīliju pēdējā brīdī glābj viņas kalpone. Josifs Karņickis tiek apglabāts nāves vietā, kur tika uzstādīts piemineklis ar uzrakstu „Netiesājiet un jūs netiksiet tiesāti!” Pēc dažiem gadiem viņa mirstīgās atliekas tiek pārvestas un apglabātas Eversmuižā, bet piemineklis ir palicis, un nostāsts par lielu un uzticīgu mīlestību tiek nodots no paaudzes paaudzei. Līdz pat šodienai tautā šo pauguru sauc par Karņicka kalnu vai Mīlestības kalnu.