Piena muzejs

Piensaimniecības muzejs ir brīnišķīga izvēle, lai pa piena upi ceļotu laikā. Jūs varat atgriezties vietā, kur vecmāmiņa sviestu kūla un tad ar zirgu veda uz tuvējo dzelzceļa staciju, lai to visu nogādātu pilsētā. Kopš tiem laikiem ir izdzertas piena upes, apēsti sviesta kalni un milzum daudz siera rituļu. Kā tieši tas viss tika gatavots, ar kādiem instrumentiem paveikts, Jūs uzzināsiet pie mums.

Divās no pilsmuižas kompleksa ēkām ir izvietots Piena muzejs, kurš kopš 2008. gada ir pieejams apskatei ikvienam interesentam. Muzejs piedāvā iepazīties ar pienrūpniecības vēsturi no senatnes līdz pat mūsdienām. Muzejā krājumā ir vairāk nekā 250 eksponātu, senas grāmatas un kinofilmas. Savukārt muzeja sierotavas ēkā ikvienam ir iespēja iemēģināt roku govs slaukšanā un sakult īstu lauku sviestiņu.

Piedāvājam muzeja lielo zāli arī kāzu rīkošanai līdz 50 personām. Īpašais Piena muzeja piedāvājums ir jaunā pāra apmācība "Jaunsaimnieki" - praktisku zināšanu ieguve, jaunās kopdzīves veiksmīgai uzsākšanai.

Pie mums Jūs sagaidīs mājīga atmosfēra un patīkamas cenas.

KĀZAS PIENA MUZEJĀ

Visa izklaide notiek pie Piena muzeja un tā telpās – atkarībā no laika apstākļiem.

Viesus sagaida Saimniece, kas apsveicinās ar viņiem. Kad jau saradies krietns pulks, viņa piedāvā:

• pazīlēt. Vai nu ar govs ragu, nagu vai asti. Vai arī piena krūzē zīlē, tur iemetot gruzīšus un tad pēc peldējuma arī nosaka pareģojumu. Jebkuram taču gribas nākotni izzināt;
• jautrus stāstus un pamācības iz dzīves gan viesiem gan jaunajam pārim;
• jauno pāri sagaidot dzied apdziedāšanas dziesmu. Pirmo daļu dzied saimniece, otro daļu dziedot viņa aicina pievienoties dziesmai arī viesus.
   

Sākas uzdevums ‘’Jaunsaimnieki’’

Saimniece pastāsta, ka tagad nu viņiem jāiemācās savu saimniecību vadīt. Jo kam pieniņš, krējumiņš un sviestiņš, tam badu jācieš nebūs…

• Pirmais uzdevums. Visiem zināms fakts, ka labs piens nāk no laimīgām un labi paēdušām govīm. Bet mūsu jaunā, trakulīgā tele kā skrējusi sienā, tā iesprūdusi. Ganībās palaist nevar – tātad barība jāved klāt. Sievai iedod lakatiņu, priekšautu un grābekli, bet vīram - naģeni un siena dakšas. Sieva sieniņu sagrābj, bet vīrs liek to ratos un ved gotiņai.
• Otrais uzdevums – govs slaukšana un mēslu mēšana. Sievai papildus lakatam iedod vēl ķiteli, astes atsaiti un slauceni. Vīram vēl papildus iedod lāpstu un ķerru. Sievas uzdevums ir izslaukt gotiņu, bet vīram - savākt tās mēslus. [Šeit gan jāpiemin ka gotiņa un arīdzan tās mēsli ir tikai butaforijas. Tāpēc rokas sasmērēt pa īstam neizdosies!]
• Trešais uzdevums - savs pieniņš, savs krējumiņš un sviestiņš ar'. Abi novelk darba drēbes, apsien priekšautus, nomazgā rociņas un ķeras pie darba. Vīrs seperē pienu, bet sieva kuļ sviestu. Ja abi pagurst – vedēji nāk palīgā. Kad darbiņš padarīts, sviestu ieliek cibiņā, bet krējumu ielej burciņā. šo jaunais pāris var ņemt līdzi, tā teikt – saimniecībā noderēs.
• Ceturtais uzdevums. Zināšanu pārbaude – ‘’Sievietes intuīcija un vīrieša loģika.’’ Šeit saimniece iztincina par visiem zināmām un ne tik zināmām lietām par un ap gotiņām, pienu un sviestiņu...
   

Tā nu apmācība "Jaunsaimnieki" ir pabeigta. Jaunā sieva un vīrs ir ieguvuši praktiskas zināšanas jaunās dzīves veiksmīgai uzsākšanai.