Kāds bija gatavošanās posms kāzām?

No sākuma apskatījām pāris kāzu vietas Francijā, bet ātri vien izlēmām, ka kāzas taisīsim Latvijā. Manuprāt, franču kāzu tradīcijas nav tik interesantas, kā latviešu. Tas, protams, atkarīgs no gaumes, bet man ir 3 latviešu draudzenes, kas precējušās ar francūžiem un visas 3 kāzas svinēja Latvijā. Turklāt francūžiem tradicionāli ir tā, ka kāzas tiek rīkotas topošās sievas dzimtajā pusē, tāpēc topošā vīra radi ļoti pozitīvi pieņēma domu, ka būs jābrauc ciemos uz Latviju.

Gatavošanās kāzām ir arī interesants posms, jo tas palīdz otru iepazīt daudz labāk. Kad jāsāk rakstīt viesu saraksts, tu iepazīsties ar otras puses nesatiktajiem radiem, redzi cik ciešas attiecības un saiknes ir katrā dzimtā. Katram ir kāds savs skatījums vai sapnis par to, kādai tad būtu jābūt kāzu dienai. Man paveicās, jo Nikolā ļoti aktīvi iesaistījā kāzu organizēšanā. Kāzu sagatavošanai daudz darījām paši, bet mums bija arī daudz palīgu. Mēs bijām redzējuši kāzas, kur jaunais pāris skrien uz visām pusēm, lai visu saorganizētu un paši savas kāzas novadītu. Tāpēc izlēmām, ka mēs organizēsim un darbosimies aktīvi pirms kāzām, bet kāzu dienu izbaudīsim.

Mūsu kāzās viens no lielākajiem sarežģījumiem bija valodas jautājums, jo manā ģimenē neviens nerunā franciski, bet Nikolā ģimenē neviens nerunā latviski. Un daudzi viesi nerunāja arī angliski. Tad kā panākt, lai kāzas spēj izbaudīt abas dzimtas? Kā panākt kopības sajūtu? Par laimi mūsu kāzās bija gan laimīgas sejas, gan kopības sajūta.

Kāzu koordinēšanu veicām paši, bet skaistās kāzu dienas sagatavošana un realizēšana nebūtu iedomājama bez draugu, ģimenes, vedējmātes un iesaistīto profesionāļu palīdzības. Tiešām daudziem varam būt pateicīgi par palīdzību. Draugi palīdzēja atvest vīnu un šampaniešus no Francijas, palīdzēja atrast mūziķus un dekoratori, nodrošināja mums kāzu auto, frizūru, uzkodas pēc baznīcas utt. Mana ģimene ļoti aktīvi palīdzēja organizēt visus jautājumus un loģistiku Latvijā. Nikolā ģimene daudz palīdzēja atkāzu dārza ballītes organizēšanā Francijā. Tāpat mūsu kāzās svarīga loma bija vakara vadītājai aktrisei Marijai Bērziņai. Viņa ļoti labi runā franču valodā, turklāt, kā jau talantīga aktrise, ātri adaptējas jebkurā situācijā, turklāt viņai ir skanīga balss.

Vai kāzām bijāt izvēlējušies kādu tematiku?

Bija idejas, kas mums patika un kuras centāmies realizēt. Mums nebija noteikta kāzu tematika, bet bija izvēlētas divas dominējošās krāsas. Oranžā un zaļā – Niko mīļākā krāsa ir zaļā, un man patīk oranžais tonis. Izmantojām gan vienu, gan otru.

Jūs pārstāvat 2 dažādas valstis un 2 dažādas gastronomiskās kultūras… Ar kādiem ēdieniem kāzās cienājāt savus viesus?

Francūžiem labs ēdiens ir ļoti svarīgs aspekts. Jaunmoku pils pavārs ir īsts meistars, un mēs izvēlējāmies viņa piedāvātos ēdienus. Franciskais elements mūsu kāzu ēdienkartē bija dzērieni – mums bija vīni un šampanietis no Augšsavojas reģiona, kur dzīvojam.

Francūži vienmēr pirms kāzām dodas uz kāzu ēdienkartes degustēšanu. Tad nu mēs arī pirms kāzām devāmies uz Jaunmoku pili nogaršot visādus kāzu gardumus, un tas izvērtās ļoti foršā izbraucienā. Tāpat mēs ar Nikolā devāmies uz vīnu degustēšanu Francijā.

Francijā pierasts kāzu mielastu pasniegt jau gatavās porcijās uz šķīvjiem. Latviešiem kāzās bieži tiek servēti ēdieni uz galda un katrs pats paņem, ko un cik daudz viņš grib. Jaunmoku pilī ir iespējams pasūtīt abu veidu galdu klājumus. Mēs izvēlējāmies mielastu latviskajā stilā, un par laimi frančiem patika un viņi ar prieku degustēja visu, kas tika celts galdā.

Un kā ar pārsteigumiem kāzās?

Mūsu kāzas bija mīļu pārsteigumu pilnas! Nikolā draugi izdomāja atgādināt viņam dzimto reģionu un bija saģērbušies Savojas novada vīriešu tradicionālajos tērpos – melnās beretēs un ar virvi pār plecu. Virve vienmēr ir noderīga, dzīvojot kalnu reģionā un pārvietojoties kalnos. Savojas novads kādreiz bija neatkarīga valsts, un vietējie iedzīvotāji ir ļoti pieķērušies savam reģionam.

Nikolā māsa bija sagatavojusi pārsteigumu – bilžu prezentāciju. Manas foršās draudzenes bija saorganizējušas ļoti skaistus goda vārtus pie Jaunmoku pils, kā arī dažādus pārsteigumus Kuldīgas pils parkā. Mana vedējmāte ar vīru mums novadīja ļoti skaistu mičošanu latviski - internacionālā stilā.

Mūsu kāzās bija vairāki muzikālie pārsteigumi: baznīcā pēc laulību ceremonijas mums bija muzikālais pārsteigums no Raimonda Tigula. Viņš nospēlēja dziesmu “Četri vēji”. Tas bija tiešām skaisti! Kuldīgas pils parka mums spēlēja jaunā un talantīgā saksofoniste Madara Ozola no Kazdangas. Mana mīļākā dziesma, ko viņa spēlēja, ir Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”.

Kāzās bija arī mūsu draugi Sofia un Michalis no Grieķijas un pēc kāzu tortes notiesāšanas viņi visus kāzu viesus ieveda deju ritmos, iemācot mums dejot grieķu nacionālo deju – sirtaki.

Kas jūsu kāzās bija tāds, kas, iespējams, nav citu pāru kāzās?

Pirmkārt, tā varētu būt folkloras kopa starptautiskās kāzās. Kad sāku organizēt kāzas Latvijā, sapratu, ka būs sarežģīti, jo organizēt kāzas no attāluma nav gluži tas pats, kas uz vietas. Sākumā apsvēru domu iesaistīt kāzu aģentūru, lai mums palīdz. Mums bija ļoti interesanta un vērtīga intervija angļu valodā, kurā piedalījās arī Nikolā, bet viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mums un kāzu rīkotājiem neizveidojās sadarbība bija tāds, ka mani mēģināja atrunāt no folkloras kopas aicināšanas, mēģinot pārliecināt, ka tas galīgi nederot starptautiskām kāzām, un ka francūži to nesapratīšot. Bet man Latvija ir ļoti mīļa un es lepojos ar latviskajām tradīcijām, tāpēc ļoti gribēju parādīt franču viesiem latviešu “pagāniskās” kāzas. Ir vairākas latviešu folkloras kopas, kuras parāda latviešu tradīcijas ārzemniekiem saprotamā veidā. Folkloras kopa “Grodi” mums novadīja ļoti skaistu līdzināšanas ceremoniju. Tā bija emocijām bagāta, mīļa un latviska. Viesiem no Francijas arī ļoti patika ceremonija. Mana vīra māsa teica, ka, viņasprāt, īstās kāzas notika tieši zem liepas, nevis baznīcā.

Tad vēl, neskatoties uz to, ka daudzi pāri mūsdienās kā savu kāzu deju izvēlas kaut ko neierastu, mēs zinājām, ka kāzās gribam dejot klasisko valsi. Čaikovska "Ziedu valsis” nav gluži tā mūzika, ko varam dzirdēt kāzās bieži. Viesi bija sajūsmā!

Visbeidzot, atšķirīgais mūsu kāzās bija tas, ka bija jādomā par to, kā mūsu franču viesus vislabāk iepazīstināt ar Latviju. Tā kā daudzi franču radi Latvijā palika mazliet ilgāk, mēs gribējām piedāvāt organizētu iespēju apskatīt Latviju. Tā bija arī lieliska izdevība lielajai radu saimei pavadīt mazliet laiku kopā. Mums bija ļoti laba sadarbība ar tūrisma aģentūru “ApSauli”, un tika izveidota grupas ekskursija pa Latviju 2 dienu garumā. Frančiem ļoti patika brauciens pa Latviju un viņi bija stāvā sajūsmā par grupas vadītāju Ingu Lakševicu, kas brīvi runā franču valodā.

Ilzes un Nikolā ieteikumi internacionālu kāzu rīkošanā:

1) Internacionālās kāzās ir jāieplāno vairāk laika katrai no aktivitātēm nekā tradicionālās kāzās, jo nepieciešams visu izstāstīt 2 vai vairāk valodās, turklāt jāņem vērā arī kultūras atšķirības, piemēram, ja latviešiem “ejam!” nozīmē “ejam tūlīt”, tad francūžiem “ejam!” nozīmē “ejam pēc 10 minūtēm”.

2) Dejas, rotaļas vai aktivitātes, kur galvenais nav valoda, palīdz radīt kopības sajūtu.

3) Komunikācija ir ļoti svarīga un ne tikai pāra starpā, bet arī ar ģimenēm, lai saprastu, kas viņiem ir svarīgs. Tikai tā var izprast, kādas kāzu tradīcijas ir katrai tautai, un izveidot savu kokteili, kas patiktu abām dzimtām.

4) Nebaidieties parādīt latvisko kāzu tradīciju daudzveidību un skaistumu. Protams, ir jāpiedomā kā tās pasniegt, lai arī ārzemju viesi saprastu, kas notiek. Un nevajag klausīties skeptiķos, kas saka, ka tas tak nebūs interesanti. Franči ir zinātkāra tauta, viņiem patīk redzēt kaut ko netradiconālu.

5) Vajag laikus sakārtot visus administratīvos jautājumus, lai laulības tiktu atzītas Francijā. Francijas vēstniecība Latvijā ir ļoti atsaucīga un palīdz nokārtot administratīvos jautājumus, bet ir daži dokumenti, kas obligāti jānokārto pirms kāzām.

Kāzu viesu skaits – 70
Kāzu ceremonijas vieta – Kuldīgas Svētās Annas Baznīca
Svinību ilgums – līdz 6:00 no rīta
Kleita līgavai – kāzu salons “Bonni”, Rīgā
Uzvalks līgavainim – Father&Sons, Anesī, Francijā
Frizūra – salons “Skaistuma kabata”, Liepājā
Grims – “Dāmu un kungu salons”, Aizputē
Svētku galds – Jaunmoku pils
Kāzu torte – Irlavas konditoreja, konditore - Sanita Austruma
Dekorācijas – floriste Līga Krūmiņa, Tukumā
Kāzu pušķis – ziedu veikals "Buķete", Skrundā
Vakara vadītāja – aktrise Marija Bērziņa
Saksofons Kuldīgas pils parkā – Madara Ozola
Folkloras kopa – “Grodi”
DJ + gaismas – Kaspars Markševics
Dzīvā mūzika – Māris Lūkins ar grupu
Dziesma pirmajam valsim – P.Čaikovskis “Ziedu valsis”