Līgu un Mārtiņu raksturo vārdi – ticēt un paļauties! Pastāstiet, kā jūs iepazināties un kas ir tas, kas raksturo jūs abus?

Līga un Mārtiņš: Tas bija 2003. gada 21. jūnijs. Mēs Iepazināmies apģērbu veikalā, kurā es paralēli studijām tolaik strādāju par pārdevāju. Man uz abģērba bija nozīmīte ar vārdu. Tuvojās Līgo svētki, tāpēc viņš pajautāja: “Ko Līga dara 23. jūnijā?” Atbildēju: “ Neko!” Tad viņš pajautāja man telefona numuru, lai uzaicinātu kopīgi svinēt svētkus, jo Līgu taču nevarot atstāt vienu. Bet es uz lapiņas uzrakstīju darba telefonu, jo īsti negribēju iepazīties un zināju, ka nākamās dienas nestrādāšu. Mārtiņš ir labs runātājs un, zvanot uz darbu, manai kolēģītei izprasīja manu telefona numuru, lai gan es biju teikusi, ja mani kāds meklē, telefona nrumuru nedod! Tad tālāk viss notika pats par sevi... 23.jūnijā pirmais randiņš, kopīga Līgo svinēšana, randiņi un rozā brilles. Starp citu, pašā sākumā man Mārtiņš nemaz nepatika.

Šobrīd jau teju piecus gadus vadām savu nelielo uzņēmējdarbību. Baltijas valstīs pārstāvam Dānijā ražotu kosmētiku Beaute Pacifique.

Mūsu vaļasprieki ir sezonāli un ar gadiem mainīgi. Kad iepazināmies, mēs ļoti aizrāvāmies ar Windsērfingu vasarā un ziemā ar snowbordu. Pēcāk sekoja Ninjitsu (austrumu cīņas) Mārtiņam vai joga man. Es dievinu dejot. Nebūtu guvusi kājas traumu, vēljoprojām dejotu. Bet viens paliek nemainīgs Mārtiņš ir aktīvs mednieks un man patīk jebkādas aktivitātes svaigā gaisā – skriet, garas pastaigas, disku golfs... vienvārdsakot, mums patīk kustēties. Visiem kopā. Kopā esam jau četri.

Kā jūs raksturotu viens otru?

Līga: Mārtiņš ir ļoti labsirdīgs un dāsns vīrs, uzņēmīgs vīrietis un ļoti labs un mīļš tētis.
Mārtiņš: Līga ir rūpīga sieviņa, draudzīga, aktīva un ļoti darbīga.

Bildinājums – vai tas sekoja drīz pēc iepazīšanās?

Lai arī mēs kopā esam jau 14 gadus un viss sākās ļoti strauji, pēc mēneša pazīšanās mēs jau dzīvojām savā nopirktajā dzīvoklī Rīgā, tomēr bildinājums nesekoja tik drīz, kā gribējās. Tas sekoja pēc 10 gadiem – manā 30. dzimšanas dienā. Mēs bieži esam teikuši, ka pirmie 10 bija tie grūtākie, tāpēc ātrāk nebija vērts bildināties.

Spilgtākās atmiņas no bildinājuma?

Tās bija skaistas vakariņas bijušajā Fabrikas restorānā. Bija skaists ziemas vakars kopā ar maniem vecākiem un personīgo klaviermeistaru. Domāju, ka visam tā ir jābūt - restorāns tukšs, jo nav apmeklētāji, pianists spēlē skaistu fona mūziku, smaidīgas oficiantes  – viss bija mierīgi. Vakariņu nobeigumā, klausoties Mārtiņa tostā, uzreiz nesapratu, ko viņš tur tik gari runā, par manis radīto Pasauli, par to, ka šovakar viņam nav man dāvanas, bet viņš gribētu nekaunīgi prasīt dāvanu sev... Tikai pēc tam, kad Mārtiņš nometās uz viena ceļa, sapratu, par ko lieta grozās. Labi, ka Mārtiņš ar mūsu dēlu, kuram toreiz bija jau 7 gadi, bija sarunājis, lai visu filmē. Vēlāk nofilmētais materiāls bija labs ievads viesiem pirms laulību ceremonijas baznīcā. Bija emocionāli un skaisti. Mārtiņš māk pārsteigt!

Pastāstiet par kāzu plānošanas procesu – vai tas gāja viegli, vai bija kādi negaidīti pārsteigumi?

Kāzas nenotika uzreiz pēc bildinājuma, kā bija domāts, bet tikai pēc 4 gadiem, jo tolaik tieši uzsākām savu uzņēmējdarbību un visi līdzekļi tika novirzīti tam.
Bet 2016. gada nogalē kādu vakaru sēdējām dīvānā un Mārtiņš teica: “Ai, nekad nebūs pietiekami naudas, lai apprecētos un uzrīkotu sev ballīti, tāpēc kā būs tā būs, naudu gan jau dabūsim – precamies!” Un par precību dienu nolikām tieši pusgadu vēlāk – 2. jūniju.

Mēs īpaši neiespringām, jo zinājām, ka gribam nelielas kāzas ar radiniekiem un tuvākajiem draugiem, turklāt vēlamies visu maksimāli dārīt paši.
Daudzi no mūsu ciemiņiem dzīvo ārzemēs, tāpēc jau laicīgi visiem izziņojām, nosūtot video rullīti, ar paštaisītu ielūgumu. Plānošana bija vairāk tāda paļaušanās, nevis konkrēta plānošana. Zinājām tikai to, kurā baznīcā gribam laulāties.

Īpaši nesatraucāmies, darījām savus ikdienas darbus  – darbs, bērni, mājas, pa vidam ceļojums uz Ameriku, laiks gāja, līdz pienāca jau marta mēnesis un es sāku tā konkrētāk pieslēgties mūsu kāzu organizēšanai. Atradu šuvēju, atradu mūziķi - Lauri Valteru, kuru izdzirdot pirms četriem gadiem, nodomāju: “Forša balss, es gribētu, lai viņš kādreiz dzied mūsu kāzās!”. Uzrakstīju Laurim Facebook, viņš uzreiz atsaucās, mēs vienojāmies par datumu un izmaksām!

Ēdinātāju arī sarunāju, biju plānojusi gardus šefpavāra gatavotus ēdienus  ar šampanieša sorbertu viesu izklaidē un vēl šo to interesantu. Negribēju tradicionālo kāzu galdu ar kotletēm un rasoliem.

Arī tradicionālu viesu namu negribējām, bet gribējām skaistas telpas ar mīļu auru un skaistu apkārtni skaistām bildēm. Atradām arī uzreiz. Piezvanījām! Aizbraucām! Sarunājām!

Annas Koku skola – brīnišķīgi skaista vieta un ļoti tuvu mūsu mājām. Bijām plānojuši izīrēt autobusu, kurš viesus pēc svinībām un lieliem dančiem uz rīta pusi izvadās pa mājām. 
Domājām, ka nu viss ir sarunāts. Jāiet tikai uz baznīcu, jāsarunā ar mācītāju pieejamais laiks. Tā bija gan kļūda, gan atrisinājums visam – sākās visjautrākais.

Tā kā uz Vīlandes draudzes baznīcu ejam jau 10 gadus, sākot ar dēla Bēbīšu skoliņu, domājām, ka mācītāju zinām, nevajadzētu būt nekādām problēmām. Piezvanījām mācītājam, pavēstījām savus plānus un viņš savukārt mums paziņja, ka mūsu noliktajā datumā viņš nekādi nevar, jo priekšā plānota operācija, varot tikai 5. maijā vai vēl ātrāk. Lieki piebilst, ka sākās nedaudz intensīvāks sagatavošanās darbs! Kāzu kleitas šuvēja arī bija šokā, bet pasūtījumu pabeidza 2 nedēļās. Liels paldies Solvitai Cabulei, La Vita Boutique veikaliņa īpašniecei, kura noticēja, uzņēmās un uzšuva manu izsapņoto kleitu.

Kāzu organizēšana Dublis nr. 2 – pārsteigumi pēc pārsteigumiem.

Annas Koku skola 5. maijā bija aizņemta.
Draugi un radi bija jau nopirkuši biļetes uz 2.jūniju
Muzikanti 5.maijā nevarēja…
Ko darīt?... Pieņēmām situāciju kāda tā ir, padomājām un izdomājām, ka taisīsim kāzas 2 cēlienos  – pirmo 5.maijā ar laulību ceremoniju baznīcā un nelielām uzkodām pēc tam. Otro cēlienu 2. jūnijā – atkāzu ballīti, ar gandrīz citiem viesiem, ja neskaita ģimeni, ar kāzu bilžu un video skatīšanos, ar dejām un iemīļoto mūziku.

Tad nu 30.maijā pēc Dievkalpojuma sarunājām 2 talantīgas meitenes, kuras spēlēs klavieres un ģitāru, norunājām, kādas dziesmas, lai dzied, kad nāksim baznīcā, daži mācītāja ieteikumi – viss sarunāts!

1.maijā atteicu ēdinātājiem un tā vietā uz baznīcu pasūtīju nelielas dažādas saldās un sāļās uzkodas. Braucām pasūtīt pušķi un dekorus. Nopirkām šo to uz galda liekamu.

3.maijā aizbraucu pakaļ kleitai. Pasūtiju katram viesim komplimentu – makarūnus.

4.maijā braucu pakaļ skaistiem Sapņu ķērājiem pie Wuda deco,  lai izdekorētu māju. Ar mācītāja sievu sarunāju, ka palīdzēs mums ar kafijas un tējas sagatavošanu pēc ceremonijas. Galdu uzklāt un salikt uzkodas sarunāju ar vedējmāti. Vakarā printējām JĀ zīmītes, ko dot baznīcā viesiem, taisīju gredzenu turētājus. Gludināju bērniem drēbes, saliku Mārtiņa un savas drēbes, iedzērām glāzi vīna un gājām gulēt.

Kādas bija pirmās domas kāzu rītā?

Līga: Cēlos ar domu "celies, Līgucīt, pretīm jaunai, skaistai dienai", iedzēru rīta kafiju, paēdu brokastis un lēnā garā gaidīju ierodamies stilisti un filmētājus. Palīdzēju meitiņai saģērbties, dēls pats tika galā, atlika man tikai pielabot šo to.

Spilgtākās kāzu dienas atmiņas, iespaidi?

Bija jau laiks braukt uz baznīcu, bet Mārtiņš vēl nebija. Esmu jau pieradusi, ka Mārtiņš vienmēr kavē un es biju mierīga. Mārtiņš atbraucis, nāca man pakaļ un, sniedzot pušķi, skaitīja Aleksandra Puškina dzeju:

Я помню чудное мгновенье:
Передо мной явилась ты,
Как мимолетное виденье,
Как гений чистой красоты… (noskaitīja visu)

Šis bija ļoti skaists un emocionāli piepildīts mirklis, varētu pat teikt – emocionālākais kāzu dienas brīdis!

Pa ceļam uz mašīnu sekoja vēl viens pārsteigums – Mārtiņš bija noīrējis jaunu auto – sarkanu kabrioletu. Arī tas nav viss  – ja kāds atceras, tad šogad maijs bija auksts un lietains mēnesis, bet 5. un 6. maijs bija tik skaistas un siltas (pat karstas) dienas, lai varētu izbaudīt noīrēto auto.




Tā nu mēs, pārsteigumu pilni, plānoto plkst.14.00 vietā baznīcā ieradāmies 14.30 un ceremonija varēja sākties. Paldies mīļajam Vīlandes draudzes mācītājam Ģirtam Ašnevicam, par sapratni un mīļu ceremoniju. Kā arī paldies viņa sievai Intai Ašnevcai par milzīgu palīdzēšanu.

Pie altāra sekoja solījumu došana. Mēs vienmēr izvēlamies sarežģītāko veidu, tāpēc “pēc mācītāja atkārtošanas” metodes vietā, mēs visu zvērestu runājām paši. Ja es būtu zinājusi, ka tas ir tiiiiiik grūti, nebūtu to izvēlējusies, bet man izdevās – mums abiem izdevās! Tad sekoja nākamais emocionālais mirklis – bērni kopā ar mūzikas meitenēm dziedāja “Bilžu rāmīti”. Tas bija tik forši.

Kura ir jūsu pašu mīļākā kāzu fotogrāfija, ko varētu likt savā bilžu rāmītī?

Pie baznīcas, kur esam visi 4 kopā uz trepēm. Un no Portugāles ceļojuma, stāvot okeānā, uz liela akmens un mūs apskalo liels vilnis, papildinot kleitu.




Kas jūsu kāzās bija tāds, kas, iespējams, nav citu pāru kāzās?

Līga un Mārtiņš: Mūsu kāzās īpašs bija video ar bildinājumu, ko redzēja viesi baznīcā, kā arī bērnu uzstāšanās. Mūsu kāzas notika divos cēlienos un pa vidu bija medusnedēļa Portugālē. Ne tā, kā ierasti tas notiek!

Kādi ir jūsu ieteikumi citiem pāriem kāzu rīkošanā?

Gribam teikt, ka viss ir izdarāms! Tagad ir tik daudz informācijas, pieejamas fotogrāfijas internetā - idejas netrūkst. Katram ir sava gaume un redzējums par skaistām kāzām. Citi grib lielas un greznas, citi mazas un vienkāršas, bet galvenais - Take it easy! Atcerēties, ka tā ir jūsu diena un visiem nevar izpatikt. Baudīt un izbaudīt lielo dienu. Patiesas emocijas vienmēr patiks!

Mūsu kāzu video:

Kāzu ceremonijas un svinību vieta – Annas Koku skola 
Kāzu fotosesijas vieta – Vīlandes babtistu draudzes baznīca un Portugāle 
Kleita līgavai – La Vita Boutique, Tērbatas iela 22, Solvita Cabule
Uzvalks līgavainim – Mans drēbju skapis un KOKOS
Svētku galds – BT1 uzkodas un pašu sarūpēts medījums, Rojas zivju plates un aukstais galds no Irbēni.lv
Kāzu torte – Kūkas gardas
Kāzu auto – īrēts BMW kabriolets