Līva un Jānis: Mūsu redzējums par kāzām bija nedaudz atšķirīgs no ierastā. Tā kā Jānis ir Kapteiņleitnants Jūras spēkos, vēlējāmies kāzas saistītas ar jūras tematiku. Ceremonija jūras krastā likās kā sapnis, taču, pārdomājot kārtīgāk visu procesu, sapratām, ka šāds variants būtu visai riskants, kā arī Liepājas nerimstošais vējš varētu pamatīgi traucēt, tāpēc meklējām alternatīvu. Vēlamies laulāties brīvā dabā. Nejauši mūsu uzmanību piesaistīja kādas baznīcas drupas, kur palicis tikai karkass bez jumta, taču, ieejot iekšā, sajūta tomēr vēl aizvien likās svēta un ļoti intīma. Uzrunājām draudzi, tā deva atļauju rīkot laulības (kas ir pirmās rīkotās laulības kopš baznīca ieguva savu draudzi), un tā nu sapratām, ka šī vieta būs tā īstā un vienīgā.

Šī izvēle bija lieliska, ko ne mirkli nenožēlojam! Sākumā šķita sarežģīti saprast, kurš mūs salaulās. Sākotnēji rezervējām dzimtsarakstu nodaļu uz izbraukuma reģistrāciju, taču sākām domāt, vai tas piederēsies baznīcas drupām. Tad iepazināmies ar Aizputes baptistu draudzes mācītāju Jāni Balodi. Aprunājāmies un viņš piekrita mūsu kāzu datumā doties uz Rubu mūs salaulāt. Šo izvēli ne pret ko citu nemainītu, jo tik sirsnīgu, patiesu un cilvēcīgu mācītāju, šķiet, izdodas atrast reti.

Rubas baznīcas drupas, kas ir bez jumta, izstaroja kādu īpaši spēcīgu sajūtu, enerģiju, bet tajā pašā laikā – mieru. Jumta neesamība deva sajūtu, ka mūsu mīlestībai nav, kur atdurties, ir pamats zem kājām, bet nekādu citu ierobežojumu!

Atskatoties uz ceremoniju un tām piedzīvotajām sajūtām, skrien tirpiņas un uzreiz parādās smaids, tas viss bija neaprakstāmi skaisti un neaizmirstami. Kad spēru kāju pār baznīcas slieksni tēvam zem rokas un devos pretī Jānim, sākās asaru plūdi no sakāpinātajām emocijām. Šķita, ka tūlīt griezīšos riņķī un nemaz netikšu līdz altārim. Bet tās bija laimes asaras, kuras mani pavadīja visu ceremonijas laiku. Un akustiskās ģitāras spēle padarīja visu vēl intīmāku un romantiskāku.

Kā svinību vietu izvēlējāmies Gravu šķūni Medzes pagastā. Tā kā dzīvojam Liepājā, arī kāzas vēlējāmies svinēt šajā apkārtnē. Ilgi meklējām īsto vietu, kamēr caur paziņām uzzinājām par "Gravām". Šai vietai ir sava īpašā aura, kas, mūsuprāt, iztrūkst citām svinību vietām, kas būvētas tieši svinību nolūkam. Gravas ir ģimenes īpašums, paši saimnieki savām rokām visu iekārtojuši, cēluši, lolojuši. Vislabākais ir tas, ka pašā šķūnī ietilpst līdz pat 80 cilvēkiem, savukārt gultasvietas sanāk 60 cilvēkiem. Tas viss vienā īpašumā, prom no visiem citiem. Saimnieki Gravās bija ļoti pretimnākoši, izpalīdzīgi, palīdzēja mūsu svētkus padarīt neaizmirstamus!

Sākot plānot kāzas, apspriedām variantu rīkot pavisam mazas kāzas, ar burtiski saujiņu viesu, bet tad sapratām, ka vēlamies dalīties mūsu svētku priekā ar vēl daudziem citiem, tāpēc sanāca diezgan kuplas kāzas. Tas noteikti arī bija pats labākais lēmums, ko pieņēmām – rīkot kāzas ārpus dzimtsarakstu nodaļas un kopā ar visiem radiniekiem un tuvākajiem draugiem. Visu kāzu dienas atmosfēru rada tieši viesi, kas ir kopā ar jauno pāri, lai svinētu viņu laimi!