Karīna un Zigmārs: Kāzas bija plānotas citādākas, bet ārkārtas situācijas valstī dēļ, mums nācās tās pārplānot, jo sarakstīties gribējām šogad, bet svinības, kas bija paredzētas Līgo dienā, – pārcēlām. Šogad abi sarakstījāmies šaurā ģimenes lokā Saulgriežu dienā, kā arī papildinājām ar mazām un jaukām svinībām  mūsu pašu mājās.

Tā kā mūsu uzvārds ir Bērziņi, par kāzu ceremonijas vietu izvēlējāmies savu draugu lauku mājas “Aizpuri” bērzu birzīti, kas atrodas Kocēnu novada Vaidavas pagastā.


Kopā ar mājas saimniekiem trīs nedēļu laikā izdevās uzburt skaistu ceremonijas vietu un atpūtas zonu pie ozola mājas pagalmā.

Mājas saimniekiem esam pirmie kāzinieki, kas atklāja šo vietu, tomēr viņi atzina, ka ar lielāko prieku ir gatavi uzņemt arī citus kāzininiekus. Saimniece Sindija palīdzēja ar sagatavošanās darbiem, dekorācijām un iekārtojumu. Mums ļoti liela vēlme bija darīt visu pašiem, tāpēc šeit ieguldīts liels darbs un enerģija, kas mūs neizsmēla, bet gan uzlādēja. Šī enerģija kāzu dienu padarīja pilnvērtīgu un bijām no sirds gandarīti!

Man pašai patīk organizēt un plānot dažādus pasākumus, tāpēc arī šajā jautājumā nevarēju iedomāties, ka to darītu kāds cits. Vedējmātei bija atpūta šajos organizatoriskajos jautājumos. Viss bija ar mēru un gaumīgi.

Inventāru sagādāja mājas saimnieki, mēs piedalījāmies teritorijas labiekārtošanas un sakārtošanas darbos, kā arī dažādu detaļu sarūpēšanā, piemēram, aplīmējām burciņas, kas mums kalpoja kā ziedu vāzes, lasījām pļavu ziedus un zāles, kas bija saliktas it visur svinību vietā. Pie katras detaļas bija piedomāts. Mūsu idejas un vēlmes saplūda vienā veselumā ar mājas saimniekiem, kuriem jāsaka superliels paldies par to, ka akceptēja mūsu vēlmi būt pirmajiem kāzu svinētājiem viņu mājās.

Mūs salaulāja Kocēnu novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Kā kāzu mūziku izvēlējāmies kokles skanējumu.
Pēc ceremonijas mums bija paredzēta kūka un šampanietis, kā arī fotosesija.

Kā mazu aktivitāti izvēlējāmies lauku mājas “Aizpuri” kaimiņos dzīvojošo zāļu sievu Zeltīti, kas mūs iepazīstināja ar zāļu tējām un kopā gatavojām pelašķu mohito, kas bija veldzējošs dzēriens karstajā vasaras dienā.


Svinības turpinājām mūsu mājās, kur bijām paši parūpējušies par galda klājumu, dekorācijām. Savukārt ēdienu pasūtījām pie vietējā uzņēmuma “Lival”.

Pa ceļam no ceremonijas vietas uz svinību vietu mūsu draugi bija sarūpējuši vārtus, kas bija pārsteigums. Gluži tāpat vien vaļā mūs negribēja palaist, līdz ar to veicām dažādus viņu sarūpētus uzdevumus.

Diena bija izdevusies uz visiem simts. Tā kā pasākumā bijām maz cilvēku, nebija jāsatraucas par to, ka kaut kas varētu noeiet greizi. Visa kāzu diena mums bija izplānota ārā pie dabas, bijām padomājuši arī par situāciju lietus laikā. Skaistas mazas lauku kāzas!

Viss skaistākais bija tas, ka mūsu bērni piedalījās kāzās – tas šai dienai piešķīra pavisam citas emocijas, jo mēs nebijām tikai divi, mēs bijām visi četri. Es pat ieteiktu – precieties, kad Jums ir bērni!