Mēs satikāmies vairāk kā pirms 10 gadiem folkloras kopā "Kokle", kur kļuvām par labiem draugiem, bet nopietnāk viens otrā ieskatījāmies, kad abiem bija jau pāri 20. Līdz ar to mūsu attiecību pamatā ir stipra draudzība, kopīgas intereses, vienojoša humora izjūta un, protams, mīlestība. Saderinājāmies 2014.gada aprīļa beigās un nolēmām, ka nav ko vilkt garumā tādēļ precējāmies tā paša gada jūlijā. Mūsuprāt, svinību noskaņu nosaka cilvēki nevis svinību vietas greznība tāpēc mēs nolēmām svinības rīkot Allažu tautas namā, kas varbūt nav tradicionālākā izvēle, bet rezultāts bija lielisks! Jāsaka, ka mums nebija kāzu organizatoru, visu darījām paši ar draugu un vecāku palīdzību. Piemēram, līgava ar draudzenēm 2 dienas pina ozolu vītnes, mazgāja un taisīja skaistas burciņas priekš telpu rotāšanas kamēr puiši brauca pēc meijām, pielaboja galdus svinībām u.c.

Oficiāli laulību noslēdzām Siguldas dzimtsrakstu birojā, bet tā kā mēs gribējām piešķirt šim brīdim personiskāku nozīmi, tad _īstā_ ceremonija, kurā piedalījās visi viesi, notika pie Kaļķugravas avotiem, Allažu pagastā. 

Ceremoniju vadīja, mūsuprāt, stiprs, jautrs, saticīgs pāris ar ilgu laulību stāžu – Iveta un Vidvuds Medeņi – kuri bija zināmi cilvēki gan mums, gan mūsu vecākiem, gan daļai no mūsu draugiem. Ceremonija bija sirsnīga un latviska, turklāt tajā dalību varēja ņemt arī kāzu viesi, piemēram, ejot rotaļās vai sveicot mūs īpašajā _maizes godā_.

Par vedējiem bijām izvēlējušies mūsu tuvākos draugus un cīņu biedrus, Līnu un Kārli, ar kuriem iepazināmies tajā pašā folkgrupā, un joprojām muzicējam, priecājamies un esam kopā arī ikdienā. Vedēji mums bija sagādājuši lielisku ceļojumu pēc ceremonijas pa Siguldas apkaimi, kur mums bija jāpilda dažādi uzdevumi, tai skaitā dusmīgi jākliedz vienam uz otru. Pa ceļam mūs negaidīti apturēja bērni, kuri piedalījās vasaras nometnē un steidzīgi izveidoja vārtus, nelaižot mūs garām bez dejas. Liels bija visu pārsteigums, kad Jānis izrāva no mašīnas bagāžnieka akordeonu un kopā ar Katrīnu novadīja bērniem rotaļu :)

Pēc mūsu ceļojuma devāmies uz svinību vietu – Allažu kultūras namu, kur jau gaidīja viesi ar 7 vārtiem un dažādiem pārbaudījumiem.

Pasākuma saviesīgo daļu atklājām ar īstu latviešu svētku danci – Goda soli, kā arī dziedājām galda dziesmu, lai svinības izdotos un visi būtu labi paēduši un priecīgi.

Pateicoties lieliskajam fotogrāfam paspējām noķert pēdējos saules starus un nobildēties ar visiem viesiem. Mūsu draugi _folkloristi_ pat paguva ar mums kopā nodziedāt skaistu dziesmu, kas vakaram piešķīra tiešām maģisku noskaņu.

Pirmo deju dejojām pie Nacionālā teātra aktieru ierakstītās dziesmas "Kas par jauku vasariņu". Un deja turpinājās ar danci " 5 vilki kazu rāja", kur piedalījās arī Jāņa brālis, Katrīnas brāļi un vedējtēvs. Bija izaicinājums šo deju iemācīties, jo ja vedējtēvs un vīra brālis ir dejotāji, tad līgavas brāļi ir amatnieki, kas nav raduši dejot tautasdejas, bet viss veicās lieliski un viesi bija sajūsmā. 

Vakara gaitā pie mums paspēja ierasties _čigāni_ ar riktīgu mūsu un viesu izdancināšanu. Līdz pat pašām beigām nevarējām uzminēt, ka tie ir Jāņa deju biedri no TDA "Rotaļa." Neiztikām arī bez līgavas zagšanas, kur notika iespaidīga pakaļdzīšanās, kāpostu, šlipšu un krūšturu meklēšana.

Mičošanu īpašu un mīlestības pilnu padarīja mūsu otrā mamma jeb "Kokles" vadītāja, protams, visiem viesiem ņemot dalību. 

Balle turpinājās līdz rītam un nākamajā dienā liela daļa viesu kopā ar mums devās uz Katrīnas lauku mājām, lai svinētu līdz pat svētdienas vakaram.

Mūsu kāzu diena bija mīlestības, smieklu, jautrības un draudzības pilna. Un tik izdevusies diena bija tieši tāpēc, ka mums ir lieliski draugi un ģimene :)