Kāzās bija ~ 50 viesu un kāzu kopējās izmaksas ~ 4500 Ls (svinības pilī, viesiem naktsmājas, florists, galdi, alkohols, foto, video, grezns auto, muzikants, vakara vadītāja, uzvalks un līgavas kleita pēc pasūtījuma.

Paši pelnam, paši tērējam.

Kāpēc nolēmām precēties? Bet kāpēc neprecēties? Tas taču ir forši! Līdz kāzām dzīvojām kopā gadu, pazīstami bijām gadus 3.

Kāzām sākām gatavoties 3 mēnešus pirms tām. Vistrakāk gāja ar svinību vietas izvēli: apbraucām 26 vietas Latvijā, bet viss aizņemts vai brīvi citi datumi. Visbriesmīgākā attieksme bija Ungurmuižā-tur nu neiesakam braukt pat ekskursijā.

Baznīcā

Svinības bija līdz nākamajam rītam Jaunpils pilī. Ēdināšana un alkohols 50 cilv.~ 1000 Ls, bet stiprā šmiga palika pāri kādas 20 pudeles. Svinību vietas izmaksas, kā rēķina - mums bija arī visu viesu nakšņošana, tāpēc bija atlaides uz svinību zāli.

Pēc iespējām vajadzīgajā datumā noīrēt mums tīkamu svinību vietu. Galdu klājējs gribi negribi nāca komplektā :)

Jautrā maiznieka apakšstruktūrā Dzeltenais kliņģeris. Atrodas Ganību dambis 24a. 5 kg un atvešana uz Jaunpili mums izmaksāja 65 Ls. Par tortes noformējumu gan bijām apbēdināti, jo mums bija solīts kas cits (vedām pat vairākus attēlus un mums apgalvoja, ka nav problēmu izgatavot tādu, kā vēlamies).

Ēdamais bija pietiekami, jo daži viesi pēc baznīcas tomēr nebrauca uz svinību vietu.

Zinājām, ka negribam vienkārši diskotēku ar maģi, bet ansamblim bija žēl naudas. Paļāvāmies uz laimi un caur Draugiem.lv atradām cilvēku orķestri+atrakciju vadītāju vienā personā Aināru Ašaku. Rekomendējam, jo tauta par viņu bija sajūsmā un ambrāžas viņš prata novadīt uz urrā!

Ō! Mums vedēji bija sarūpējuši ekskluzīvu pasākumu: Ar koka motorjahtiņu braucām pa Rīgas centra kanālu, zem 16 tiltiņiem - gar Centrāltirgu, kur bomži mums pirmie bļāva "Rūgts!", gar Stockmanu, pa to eju, kur no stāvvietas iet uz kino, gar operu un strūklakām utt līdz Andrejostai! Pie Kongresu nama mums bija uztaisīti arī vārti uz ūdens. Tad braucām uz 17to tiltu - uz Liepājas šosejas Lielupes tilts, kur pieslēdzām atslēdzinu un laidām gaisā baložus. Vēl bija pasākums Viduslaiku stilā ar ambrāžām, lielgabala šaušanu, zvērasta došanu, vīna dzeršanu un mīlas dziesminieka dziesmām dzīvajā un 3 vārti pirms svinību sākuma.

Vakara vadītāja un cilvēks-orķestris. Nu un līgavas zagļi :)

Viesu modināšana ar tauri, pabarošana un salāpīšana, visu sadāvināto ziedu iemešana Lielupē (no tilta, kur tika pieslēgta atslēdziņa), nekavējoša jaunā pāra aizvadīšana kāzu ceļojumā no Rīgas lidostas.

Savu pirmo valsi nodejojām uz jahtiņas klāja, fona mūzikas pavadībā, Rīgas kanālā pie Operas, tāpēc veiksmīgi tikām vaļā no valša dejošanas visu viesu priekšā.

Tērpus šuvām: līgavas kleitu Burdas salonā, uzvalk pie meistara V.Muižnieka.

1957.g.Buick. Kāpēc? Bet kāpēc ne?

Ziedu salons Brīvības ielā, pie Statoila. Glamēlija.

Fotosalonus neatzīstam. Mums bija lielisks fotogrāfs Jānis Knāķis, un tagad mums ir ~1000 bildes, no kurām 500 ir fantastiskas, pārējās labas!

Ielūgumus gatavojām paši (varam arī citiem uztaisīt!) Izsūtījām un izvadājām ~mēnesi pirms kāzām.

Uzvārdu mainīju, grūtības pierast, lai gan pagājuši jau 5 mēneši, un tad vēl tas čakars ar visām bankas un atlaižu kartēm..

Mēs jau ielūgumos skaidri uzrakstījām, ko lai mums nedāvina.

Uzreiz no kāzu otrās dienas galda. Uz smaidu zemi. Uz Taizemi.

Ne-uz-ko! Un nenožēlojam, jo nav sajūtas par kādu lietu, procesu vai ko citu, ka būtu bijis labāk, ja nebūtu ietaupījuši.

Svinēt kāzas tā, kā gribas, nevis tā, kā pieņemts vai kādam vajag. Aicināt viesos tos, kurus gribas, nevis tos, kurus vajag un ir pieņemts.

Mācieties dejot ne jau priekš kāzām vien!

Ka tie, kas Jums varēs ko nošmaukt, to arī izdarīs.

1.Darītu visu to pašu, tikai mazāk uztrauktos; 2.Aicinātu mazāk cilvēku; 3.Nepasūtītu torti tur, kur to pasūtījām; 4.Vēl vairāk bildētos smukajās bildēs kopā ar vīru; 5.Vakara vadītājs-tā ir problēma vienmēr.

Neko tādu nerīkojām, jo ballīšu ir bijis gana jau līdz šim.