Nolēmām precēties, jo dzīvojām kopā jau 7 gadus.

Dzīvojām kopā 1,5 gadu, kopā bijām 4us gadus un 3 mēnešus; nolēmām precēties, jo gribējām būt viens otram kaut kas vairāk par draugu/draudzeni.

5 gadus nodzīvojām kopā un sapratām, ka vēlamies kaut ko vairāk - ģimeni, kurā aug bērni. Turklāt zinājām, ka esam radīti viens otram, esam viena otra papildinājums.

Dzīvojām kopā jau 5 gadus un likās ka ir pienācis laiks mūsu ģimēnes veidošanai. Tādēļ iesākumā nolēmām aprecēties :) Lai jau viens solis tiktu sperts uz priekšu mūsu plānā.

Bijām kopā 8 gadus, no tiem 3 dzīvojām kopā.

Kopā jau bijām 4,5 gadus, dzīvojām kopā 3,5 gadus. Precēties izlēmām, jo sapratām, ka viens otram esam īstie, ar ko kopā veidot ģimeni.

Pirms kāzām kopā dzīvojām 4 gadus :) Tas bija pietiekami ilgs laiks, lai saprastu, ka vēlamies spert nākamo soli savās attiecībās.

Mūs vieno mīlestība - vīrietis bildina sievieti un vēlas šo dzīvi pavadīt kopā ar viņu - es domāju tas ir tik būtiski, un precēties ierosināja mans vīrs. Kopā esam 3 gadus, kopā dzīvojam 2 gadus.

Vīrs vēlējās, tāpēc ar bildināja, man nebija iemesla viņam atteikt. Pirms kāzām bijām pazīstami 1.5 gadus, 1.25 dzīvojām kopā.

Vīrs ceļojuma laikā Ēģiptē mani bildināja... Tas bija skaists bildinājums ar šampanieti, briljanta gredzenu un nokrišanu uz viena ceļa... Nespēju atteikt. :)

Bija laiks :) Dzīvojām kopā 4 gadus pirms apprecējāmies.

Nolēmām, jo likās, ka ir laiks tam nākamajam solim, jo kopā bijām jau gandrīz 5 gadus. Un dzīvojām gadu jau kopā.

Dzīvojam kopā 5 gadus, tas bija loģisks kopdzīves turpinājums :).

Dzīvojām kopā 2 gadus un nolēmām dibināt ģimeni.

Pirms kāzām dzīvojām kopā 4,5 gadus. Pa šo laiku esam sapratuši, ka esam īstie viens otram. Gribējām dibināt īstu ģimeni, tāpēc nolēmām precēties :)!

Dzīvojām kādu gadu kopā līdz sapratām, ka tā dzīvot nevar un izlēmām precēties, bet līdzekļu nebija, tāpēc domājām krāt... bet mums pretī naca vecāku palīdzība, tāpēc kāzas nosvinējām ātrāk.

Jo mīlam viens otru!!!! 8 gadus dzīvojam kopā!

Bijām pietiekoši iztrakojušies un gribējās uzrīkot ballīti radiem un draugiem:).

Nolēmām pecēties, jo mans vīrs mani bildināja, un tā kā tiešām šo cilvēku ļoti mīlu, tad atbildēju jā - man šķita loģiski ar viņu dibināt beidzot savu ģimeni. Pirms kāzām gadu dzīvojām kopā.

Ko gaidīt?! Gandrīz 3 gadus bijām kopā. Gribējām dibināt ģimeni, bērniņu.

Dzīvojām kopā sešus gadus, un tas šķita pašsaprotams solis.

Nolēmām precēties, jo tas likās loģisks solis, jo kopā pirms tam bijām 9 gadus.

Nolēmām dibināt ģimeni. Jā, kopā dzīvojām kādus trīs gadus!

Gribam bebukus, un ir taču jāsaņemas beidzot to izdarīt, jo šķiet, jo ilgāk kopā dzīvo, jo grūtāk uz to ir saņemties! Pirms kāzām kopā dzīvojām 4,5 gadus!

Jo mīlam viens otru un gribējām to skaisto, burvīgo MŪSU dienu. Dzīvojam kopā nedaudz vairāk kā 3 gadus.

Kopā esam 4 gadus, sākām dzīvot kopā jau divus mēnešus pēc iepazīšanās. Mīlam viens otru ļoti, ļoti, un gribējām oficiāli un Dieva priekšā salaulāties.

5 gadus dzīvojām kopā, un tas, ka viņš mani bildināja un mēs apprecējāmies likās tikai loģisks turpinājums! :)

Līdz tam kopā dzīvojām 7 gadus.

Kopā dzīvojām 7 gadus un sapratām, ka ilgāk tā vairs nevar, gribās ģimeni.

Kopā esam pāri par 4 gadiem.

Bija sajūtas, ka gribam to visu nostiprināt ar laulības saitēm. Līdz kāzām bijām kopā 5 gadus, no tiem dzīvojām - 3.5 gadus.

Precēties jau sen bijām nolēmuši, līdz kāzām kopā dzīvojām jau trīs gadus.

Jo jutām, ka pienācis īstais laiks!

Vīriņš mani bildināja, jo vienkārši mēs bijām nonākuši līdz brīdim, kad sapratām, ka ar šo cilvēku varam pavadīt savu dzīvi kopā. Jo pirms tam jau apmēram 2 gadus bijām nodzīvojuši kopā, tā ka sadzīviski jau pieslīpējušies.

Līdz kāzām dzīvojām 2 gadus kopā. Mīlējām viens otru, tāpēc nolēmām apprecēties.

Jo loti milam viens otru! :=) ari tapec, ka dzivojam norvegija un precoties ar pilsoni atrak dabu uztureshanas atlauju

Nu tas bija logisks solis, jo tiesi pec gada kopa dzivoshanas, virs mani bildinaja. TAd ari pec iespejas atrak gribejam appreceties. (Junija bildinaja, oktobri jau precejamies). Un tas ari palidz man atrak nokartot uztureshanaas atlauju norvegijaa. :)

Liidz kaazaam bijaam paziistami un dziivojaam kopaa gandriiz gadu. Noleemamm preceeties taadel, ka dziive ir viena taa ir jaadziivo pa iistam, nevis melnrakstaa.

tāpēc, ka tā būs labāk :) - tāpēc, ka gribam būt kopā

Nu interesants jautājums!!! Tāpēc, ka negribu bez viņa nevienu rītu pamosties un bez viņa nevienu vakaru aiziet gulēt! Pirms kāzām kopā nedzīvojām, ja neskaita pēdējos 2 mēnešus, kad dzīvojām pie maniem vecākiem.