Kāzu izmaksas dalījām kopā ar vecākiem. Līgavas vecāki rūpējās par stipro alkoholu, vīnu, šampanieti un salūtu, līgavaiņa vecāki gādāja par ēdienu. Mūsu tēriņi bija 1033 Ls. Piedalījās 64 viesi.

Līdzekļi bija no algām, neko nebijām iekrājuši, gaidījām piemaksas darbā un tad attiecīgi iepirkām visu vajadzīgo.

Kāzu dienā mēs bijām pazīstami 10 mēnešus, apmēram tik pat ilgi arī dzīvojām kopā. Iepazināmies, iemīlējāmies un nolēmām ilgi nekavēt laiku. Lai neprecētos vienmēr var atrast iemeslus, bet mēs nolēmām, ka "nav, ko marinēt" un jāprecas tik nost un jāsāk veidot īsta ģimene.

24.maijā nolēmām apprecēties (bildinājums sekoja mēnesi vēlāk, dienā, kad bijām uzfilmējuši savu kāzu ielūgumu), 29.maijā pieteicām datumu dzimtsarakstu nodaļā, ap to pašu laiku sākām sastādīt visu darāmo lietu sarakstu, iepazīstinājām vecākus, bet lielākie darbi/pirkumi tikai veikti apmēram pusotru mēnesi pirms kāzām.

Ceremonija notika dzimtsarakstu nodaļā.

Kāzas svinējām mūsu drauga lauka īpašumā ļoti skaistā vietā, tas mums neko neizmaksāja, kā pateicību draugam sagādājām dāvanu. Ēdināšanas izmaksas dalījās, bijām sarunājuši saimnieci,kas gatavos. Līgavaiņa vecāki sagādāja visus nepieciešamos produktus, bet mēs maksājām par gatavošanu + elektrību, tie bija 160 Ls.

Sākumā gribējām kāzu vakara daļu rīkot līgavaiņa vecāku īpašumā, bet tad atmetām šo domu un domājot par potenciālo svinību vietu atminējāmies par drauga lauku īpašumu ar klēti, āra kamīna mājiņu, pirti, dīķi, āra baļļu. Viesi tika izguldīti pirts mājiņā, dažiem līdzi bija teltis, citi gulēja mašīnās, daļa arī brauca naktī vai agri no rīta mājās. Galda klājēja bija vedējtēva mamma, kas jau iepriekš bija klājusi galdus dažādās viesībās. Mums bija zviedru galds, tādēļ sarunājām, ka galdu pieskatīs un ar ēdieniem papildinās viens no mūsu draugiem.

Torti pasūtījām pie pazīstamas cepējas, tā bija 7 kg, izmaksāja 24,50 Ls, pietika ne tikai pirmajai dienai, bet arī vēl 2 nākamajām.

Ēdamais palika pāri, jo iesākumā pasūtījām priekš 70 cilvēkiem, otrajā dienā bijām aicinājuši ciemos tos draugus, kurus nevarējām uzaicināt pirmajā dienā, pietika arī viņiem.

Tā kā līgava strādā radio, tad tika izlemts, ka muzikanti nebūs, bet par mūziku atbildību uzņēmās līgavas kolēģi, sagādāja aparatūru, arī tas neko neizmaksāja.

Jau iepriekš vedējiem bijām teikuši, ka nevēlamies lielas izdarības, bet tā, lai mierīgi pavadītu laiku, kamēr esam atsevišķi no viesiem. Liels pārsteigums bija Dikļos Vika parkā, kur mūs sagaidīja vietējā folkloras kopa, kurā dzied vedējmātes vecmāmiņa,kura iesākumā bija teikusi, ka visi tajā dienā netiek, tādēļ nevarēs sagādāt mums pārsteigumu, bet lietas mainījās un mūs apdziedāja un kopā ar kopu arī uzdejojām vienu deju.

Tā, kā pati pēc izglītības esmu svētku režisore un esmu organizējusi vairākas kāzas, tad šajā reizē izvēlējāmies ko nepiespiestāku un brīvākas atmosfēras. Ļāvām viesiem brīvi klīst pa teritoriju un izvēlēties viņiem tīkamāko vietu, kompāniju - varēja uzturēties teltī, klētī, pie pirts, atpūtas zonā ar šūpļtīkliem, kamīna namiņā, lai visus sasauktu kopā izmantojām mikrofonu, mēs kā jaunais pāris ik pa brītiņam izgājām "apgaitā" un apstaigājām visus, aprunājāmies. Daudzi viesi pēc tam atzina, ka tieši patika tas, ka nav bijis obligātā piespiedu kārtā jāpiedalās kādās atrakcijas. Pieļauju, ka kādām šī "neorganizētība" negāja pie sirds, bet zinot, ka jaunais vīrs ne reizi nav bijis kāzās un ilgu laiku pie galda nespētu mierā nosēdēt, tika pieņemts lēmums pat šādām kāzām. Iespējams, arī šis iemesls, ka viesi nav piesaistīti galdiem, ir pie vainas tam, ka ēdiens palika pāri un pat ļoti daudz, bet vismaz viesi nepārēdās un, lai uzliktu papildus porciju arī bija spiesti nedaudz izkustēties.

Bijām ieplānojuši sportiskas aktivitātes, bet māte daba mūs pārsteidza ar pamatīgu lietu, tādēļ ļāvām viesiem atpūsties, un lielākā daļa jau bija devusies mājās, tādēļ pēcpusdienā jau devāmies uz līgavaiņa vecāku māju, kur tika rīkotas otrās dienas svinības ar tiem viesiem, kuri pirmajā dienā nebija uzlūgti.

Kā pirmā valša dziesmu izvēlējāmies The Sound Poets dziesmu "Emīliju", kuru pirms gada biju ieteikusi arī savai māsīcai, kas gan toreiz šo dziesmu neizvēlējās. Tā, kā vīram ļoti patīk šī grupa, tad lēmums bija vienbalsīgs, un pirmais valsis tika nodejots vietā, kurā satikāmies. Līgavas kolēģi bija parūpējušies par pārsteigumu - grupas solists bija parūpējies par īpašu videosveicienu. Deju kursus neapmeklējām - līgavainis ilgus gadus ir dejojis un līgavai atlika tikai ļauties viņa deju soļiem. Jāatzīst, ka pirms kāzām gan nebija laika patrenēties, bet viss tāpat izdevās.

Līgavas kleitu aizņēmos un nedaudz pāršuvām īsāku, lai nebūtu tradicionālā princešu kleita, līgavainim visu, izņemot vesti, kas bija mājās un kaklasaiti, ko šuvām, nopirkām. Kopējās izmaksas līgavas un līgavaiņa apģērbšanai 141 Ls.

Braucām paši ar savu auto, 1989. gada Audi Avant, kuru mīļi dēvējam par urbīti.

Mašīnu rotāja līgavas mammas māsa, viņa veidoja arī pušķi, līgavaiņa piespraude bija auduma roze, tāda pati bija arī līgavai.

Nefotogrāfējāmies salonā. Fotogrāfu sarunājām uz pāris stundām - pirms ceremonijas uztaisījām privāto fotosesiju, tad tika fotografēta ceremonija, kopbildes ar viesiem, piemais valsis mūsu tikšanās vietā un viss. Izmaksas 60 Ls. Svinību vietā vairākiem bija līdzi fotoaparāti, arī paši bijām paņēmuši savu spoguļkameru un devām, lai radi sabildē viesus, izdarības.

Veidojām video ielūgumu: http://www.youtube.com/watch?v=tVmwmWwsnz4&feature=youtu.be&fb_source= Tas izmaksāja 50 Ls, izsūtījām visiem viesiem sociālajos tīklos, vecākiem un omām devām līdzi video CD un izveidojām atsevišķus ielūgumus, kuru kopējās izmaksas bija apm. lats par ielūgumu, kopā 8 ielūgumi. Jūnija sākumā izsūtījām visiem pagaidu ielūgumus ar lūgumu rezervēt datumu, bet jūlija sākumā, divus mēnešus pirms kāzām izsūtījām īstos ielūgumus.

Jā, mainīju, bet problēmas neradās.

Lūdzām viesus dāvināt dāvanas aploksnēs, un visi to arī bija ievērojuši.

Devāmies īsajās medusdienās uz Pērnavu, jo vīram karstākajā darba sezonā iedeva tikai 7 dienu atvaļinājumu, tad nu izmantojām atlikušās 2 dienas. Apmetāmies Pērnavas vecpilsētā, bijām ieplānojuši apmeklēt ūdensparku, bet tas bija uz nedēļu slēgts, tādēļ izmantojām iespēju izpeldēties Nāves jūras ūdens baseinā, kādā citā SPA centrā. Divas dienas pavadījām tā, kā vēlamies, nedaudz atpūtāmies no svētkiem.

Liekas, ka uz ļoti daudz lietām - līgavas kleitu, ēdināšanu, viesu namu, muzikantiem, auto, rotāšanu. Daudz lietas darījām paši saviem un radu/draugu spēkiem. Mūsu mērķis nebija sarīkot kāzas par kurām būtu jāmaksā vēl nākamos mūža gadus,bet gribējām nepiespiestu tusiņu saviem radiem un draugiem.

Neļaujieties stresam, pirms sāciet kaut ko darīt, apsēdieties un sarakstiet visu uz lapas, mēģiniet saprast, kuras ir tās lietas uz kurām vajag iespringt, kuras var atlikt uz vēlāko brīdi un kuras vispār ir tās lietas, kuras var darīt tikai pēdējā brīdī. Rēķinieties ar to, ka citiem arī būs savs viedoklis un daudzi mēģinās ietekmēt iesakot kaut ko darīt / nedarīt. Apdomājiet visu, ko jums saka un tad kopā ar līgavaini pieņemiet lēmumu.

To pašu, ko līgavām + pat, ja esat ļāvuši līgavām visu darīt pēc sava prāta, iesakiet arī savas idejas par to, kādus svētkus gribat, jo galu galā tā nav tikai līgavas diena, bet gan abu - jaunā pāra diena.

Ir lietas, kuras nevarat ietekmēt - laika apstākļi, kavēšanās, kādas sīkas ķibeles. Nevajag iespringt! Viss notiks kā jānotiek! Pirms mūsu kāzu dienas daudzi prasīja, vai apskatījāties laika prognozi? Mēs jau bijām sagatavojušies aukstumam, lietum, šīs vasaras tipiskajai vasarai, bet mums par laimi dienu iepriekš un kāzu dienā bija fantastiski silts laiks.

Nedarītu neko savādāk, tā bija mūsu diena, un tā tam arī bija jānotiek. Viss gatavošanās laiks parādīja to, ka mums ir jābūt kopā. Kaut vai pirms kāzām laimētais lidojums gaisa balonā. Dienu pirms kāzām pārlaidāmies pār vietu, kur svinējām savas kāzas un ieguvām mieru un pārliecību par to, ko darām.

Jā tika rīkotas. Līgavainim 2 nedēļas pirms kāzām, līgavai nedēļu pirms. Puiši devās ar busiņu nelielā ceļojumā pa Vidzemi ar pieturas vietām dažādās pilsētās ar dažādām izdarībām. Līgavas pirmskāzu ballīte sākās vecāku mājās, tad sekoja brauciens zirga vilktos ratos un tad ballīte turpinājās Igaunijā ar noslēgumu Tartu, protams, ar dažādiem ballītei raksturīgiem uzdevumiem.