Ap 2000 Ls. Kāzās piedalījās 40 cilvēku

Sakrājām paši, daļu sponsorēja vecāki.

Līdz kāzām bijām kopā jau 8 gadus un galu galā laulības bija loģisks nākamais solis.

Gatavoties sākām pusgadu iepriekš. Vispirms nolēmām par datumu, uzzinājām vai šajā dienā būtu pieejami un brīvi mums svarīgi cilvēki - fotogrāfs, muzikants un viesu nams. Jāsaka, ka nekādu lielo grūtību organizēšanā nebija ne sākumā, ne vēlāk, laikam tāpēc, ka sākām organizēt visu ar diezgan lielu laika rezervi. Nu, vienīgā apstāšanās sākumā bija tā, ka mūsu cerētie vedēji atteicās, bet mēs ātri sameklējām sev citus tīkamus cilvēkus.

Ceremonija notika Rīgā, Vidzemes priekšpilsētas dzimtsarakstu nodaļā. Zinājām, ka gribam Rīgā, internetā apskatīju visas Rīgas dzimtsarakstu nodaļu adreses, tur ir arī pieejamas fotogrāfijas, tā - ka pat nevajadzēja braukāt skatīties ka kur izskatās. Tā arī nolēmām, kura vislabāk patīk.

Kāzu svinības notika divās daļās. Pēc ceremonijas ar visiem viesiem devāmies uz Brīvdabas muzeju. Tur mums bija vesela programma - ar pastaigu pa muzeju, nelielām, jaukām un ne pārāk nogurdinošām izdarībām. Brīvdabas muzejā noslēdzām ar šampanieti un uzkodām turpat muzeja teritorijā esošajā "Priedes krogā". Safotografējāmies un tad ar nelielu draugu bariņu devāmies uz burvīgu un gleznainu viesu namu "Saulgoži" Sējas pagastā. Izmaksas bija: Brīvdabas muzejs:ieeja viesiem, programma, šampanietis un uzkodas - 200 Ls; viesu nams 20 cilvēkiem - 270 Ls; ēdināšana 20 cilvēkiem - siltais, aukstais galds un brokastis - 340 Ls)

Viesu namā biju vienreiz bijusi un pēc redzētā sapratu, ka tieši tur gribu nelielā kompānijā svinēt savas kāzas. Ideāla vieta nelielam cilvēku skaitam. Skaists un ļoti pārdomāts interjers, prom no citām apdzīvotām vietām. Un, kas ne mazsvarīgi - ar BURVĪGU jaunlaulāto namiņu! Izvēlētais viesu nams sadarbojas ar ēdināšanas firmu "Bucefals" (bet, ja grib, var ņemt citu), sazvanījāmies, vienojāmies par ēdienkarti un pasūtījām. Vienīgi pašiem jāpadomā par tādiem sīkumiem kā korķu viļķis, nazis tortei u.c., jo saimnieces atbrauc un uzklāj galdu, bet pašas dodas prom.

Kāzu torti mana mamma veda no laukiem. Tā bija īsta mājās cepta trīstāvīgā torte, nu kā senos laikos. Visiem pietika un vēl pāri palika, un garšīga. Maksāja - 5 kg - 10 Ls.

Pietika. Porcijas ļoti normālas. Nākamajā dienā saimnieces brauca klāt brokastu galdu un vēl papildināja. Pāri palika, bet nedaudz.

Muzikants bija ļoti tuvs draugs, tā ka šoreiz tā bija draugu padarīšana. Spēlēja Kalvis Ozoliņš (tel. 29490928). Spēlē ļoti labi, skaisti dzied un ir atraktīvs un atsaucīgs cilvēks.

Jau Brīvdabas muzejā bija vesela programma (kopā ar viesiem) - neliela ekskursija ar īpašu kāzu noskaņu, Usmas baznīca, klēts un kalēja darbnīca. Pēc tam 4atā ar vedējiem devāmies uz Rāmkalniem. Tur 2ajā stāvā mums bija saklāts galdiņš, varējām nesteidzīgi iemalkot šampanieti. Tur arī rakstījām viens otram vēstuli, kas jāatver pēc gada. Pēc tam devāmies uz visu namu un pa ceļam vēl stādījām tūju.

Vedēji bija arī vakara vadītāji un viesu izklaidētāji. Bija viskautko izdomājuši - spēles, atrakcijas, izsoli.

Tā kā viesu nams bija līdz 12iem, tad īpaši daudz laika aktivitātēm nesanāca. Bija modināšana ar dziesmu, mums vajadzēja pūst balonus - man rozā, vīram zilu līdz pārsprāgst, lai zinātu, kas pirmais piedzims puisītis vai meitenīte. Bija brokastis, pēc tām vēl nedaudz pavaļojāmies. Tad devāmies izbraukumā uz Siguldu, uz Turaidas pilskalnu.

Tā kā bija pārbaudīts muzikants, tad paļāvāmies uz viņa izvēli. Mums tika "Prego" izpildītais "Ķiršu lietus". Deju kursus neapmeklējām, nebija tik daudz viesu un tik liela deju plača, lai vajadzētu īpašu horeogrāfiju. Bet tik un tā bija forši.

Kleitu sāku meklēt ļoti laicīgi. Nolēmu, ka izstaigāšu kāzu salonus un, ja tur nekas neatradīsies, tad došos pie šuvējas. Bet sanāca interesanti - dienā, kad zagsā bijām uzrakstījuši pieteikumu, turpat netālu ieraudzījām, ka atvērts jauns salons (Zemgaļu ielas sākumā - Vidzemes "Pērle"). Iegāju tajā un noprasīju - vai uz manu augumu kaut kas ir. Pārdevēja teica, ka arī tad, ja uz vietas neesot pēc kataloga 4 nedēļu laikā piegādā tieši uz konkrētu augumu un garumu gatavu tērpu. Izvēle ļoti plaša. Bet man iepatikās viena no tām, kas bija salonā, un bija par ļoti normālu cenu.Turpat uz vietas arī piepirku visus aksesuārus un tā viss kopā - kleita, plīvurs, apakšsvārki, rotas un kājas lentīte, plus dāvanā nāca vēl bolero jaciņa izmaksāja 300 Ls. Salona īpašniece Diāna arī pieteicās atbraukt kāzu rītā uz māju un man uztaisīt frizūru, meikapu un palīdzēt saģērbties. tas bija riktīgi forši un sanāca tieši tā kā gribēju (Diāna - tel. 29611061). Vīram uzvalku pirkām tirgū, ļoti normālas kvalitātes starp citu - 60 Ls. Aksesuārus gan piepirkām kāzu salonā, vajadzēja konkrētu bordo krāsu - 55 Ls.

Kāzu transports bija vecāku mašīna, negribējām nekādus ekskluzīvus auto. Bija tumšzaļš Audi, smuki izrotājām un bija ļoti labi. Galvenais pārbaudīts un zināms.

Visu floristiku uzticējām ziedu salonam, kas atrodas Agenskalnā. Jau laicīgi aizbraucu,izstāstīju kāda būs kleita, vienojāmies kādu pušķi un no kādiem ziediem gribu, kādas formas un cik lielu. Kā bija sarunāts, tā viss bija arī uztaisīts, nekādu nepatīkamu pārsteigumu - laikā un skaisti. Arī piespraudes tādā pašā stilā. Mašīnai gribējām vītni gar priekšējo stiklu, par ziedu izvēli paļāvāmies uz meistarēm. Sanāca ļoti skaists. Izmaksas -līgavas pušķis 45 Ls, piespraudes katra 2,5 Ls, vītne mašīnai - 40 Ls.

Mums bija IZCILS fotogrāfs un nebija vajadzības pēc salona bildēm. Brīvā dabā un ar fotogrāfa fantastisko kadra izjūtu sanāca superīgas bildes. Varu ieteikt visiem, kuriem patīk kaut kas oriģināls - fotogrāfs Juris (tel. 29421654), tikai jāpiesakās ļoti laicīgi, jo viņš ir ļoti pieprasīts.

Ielūgumus un galdu kartes gatavojām paši, vienotā stilā. Krāsas bija pieskaņotas tērpiem - bordo un šampanieša krāsa. Izdomājām formātu, aizbraucām uz Akas ielas Baltijas papīra veikalu un izvēlējāmies papīru (noteikti jāņem ar nelielu rezervi) un mājās uz datora uzdrukājām. Pašu gatavotai lietai tomēr ir cits "smeķis", sanāk personiskāk un mīļāk. Ielūgumus atdevām apm. 4 nedēļas pirms kāzām.

Mainīju gan. Nekādu problēmu, pasi var samainīt 2 dienu laikā.

Caur vedējiem vēstījām, ka vēlamies saņemt ieguldījumu kāzu ceļojumam. To arī saņēmām. Bija arī citas dāvanas, bet visas ļoti patīkamas tāpat.

Kāzu ceļojumu šobrīd plānojam. Noteikti dosimies.

Uzskatu, ka īpaši taupīt nemaz nedrīkst. Jo, ja ir konkrētas vēlmes, tad labāk samaksāt cenu, bet būt pārliecinātam, ka kāroto dabūsi. Uzskatu, ka ietaupījām uz ielūgumiem - gatavojām paši. Arī vakara vadītāju nealgojām, vedēji lieliski pacentās. Vēl ietaupījām uz salona bildēm, nofotografēja mūsu fotogrāfs brīvā dabā. Neīrējām kāzu mašīnu, bet izvēlējāmies glītāko no savu radu mašīnām.

Laicīgi saplānot neiztrūkstošos pasākumus - frizieri, meikapu, pasūtīt pušķi. Nestresot, ja pirmajos piegājienos neizdodas atrast kleitu kāda patīk. Ja sāksi meklēt laicīgi, noteikti paspēsi pasūtīt kaut vai no ārzemēm. Bet, ja pēdējā brīdī, tad gan būs jāņem tāda kāda ir. Vēl ieteiktu savas vēlmes nepaturēt pie sevis, bet stāstīt par tām vedējiem vai kāzu organizētājiem, lai viņi zin ko Tu vēlies, vai ko tieši nevēlies. Un pats galvenais - kāzu dienā izbaudīt katru minūti, jo tā paskrien tik ļoti ātri. Tāpēc šajā dienā nevajadzētu plānot vairs nekādus nepadarītos organizēšanas darbiņus.

Līgavainim ieteiktu nebaidīties no apkārtējo uzmanības šajā dienā, jo Jūs taču būsiet divi. Un galvenie tev nebūs viesi, bet tieši līgava. Vēl ieteiktu padomāt par ziediem topošajai sievasmātei (un varbūt vecmāmiņai arī). Ja tos pasniedz brīdī, kad brauc pēc līgavas, tas ir ļoti skaisti.

Galīgie izdevumi noteikti būs lielāki nekā sākotnēji rēķināt. Kāzu gatavošanas ākuma posmā - galvenais visu izplānot - maršrutu kādā dosities šajā dienā, paplānot laiku - vai visam pietiks, piedomāt pie viesu saraksta (šajā dienā apkārt jābūt tādiem cilvēkiem, kurus Jūs gribat redzēt). Sakontaktēties ar svarīgiem cilvēkiem un vietām - viesu namu, ēdināšanu, fotogrāfu, muzikantu (un pāris nedēļas pirms kāzām apzvanīt viņus visus vēlreiz un pārliecināties, ka neviens neko nav aizmirsis). Neaizmirstiet ierēķināt laiku Rīgas sastrēgumiem.

Mūsu ceremonijas laiks bija 14.30, tagad domāju, ka varbūt varējām plānot mazliet agrāk, lai vakarā paliek vairāk laika, ko priecāties kopā ar viesiem. Bet tā lielās līnijās negribētu mainīt neko.