Apmēram 5 - 6 tūkstoši, precīzi neskaitījām, jo visādi sīkumi salasīja jau iespaidīgu summu! Viesi bija aicināti ap 90, bet beigās uz baznīcu ieradās kādi 75, bet viesu namā +/- 65 viesi, kaut gan vietas bija pasūtītas uz 76, sanāca pārmaksāt.

Lielāko daļu izdevumus sedza mūsu abu vecāki un daļu mēs paši

Tādēļ, ka vēlējāmies ģimeni, mīlam viens otru un sapratām, ka vēlamies būt kopā visu mūžu un negibējām gaidīt 2, 3 vai 10 gadus, la saprastu, precēties vai nē, jo mēs to tāpat pirmajā iepazīšanās vakarā sapratām!

2006. gada septembrī mani bildināja un tad arī lēnām sākām gatavoties. Vispirms noskaidrojām kurā baznīcā laulāsimies un kas tam ir nepieciešams. Tā kā abi jau bijām kristīti un ticīgi katoļi, tad jau kopš paša sākuma zinājām, ka laulāsimies baznīcā un dzimtsarakstu nodaļas variants nemaz netika apsriesta! Kad tas bija noskaidrots, tad gājām pie mācītāja jau septembrī un nolikām vēlamo kāzu datumu. Kad tas bija noskaidrots, tad sākām meklēt viesu namu, kas arī sagādāja vislielākās grūtības. Jo sākumā kāzas bija paredzētas apmēram 100 viesiem uz divām dienām! Pili īrēt atļauties nevarējām, tādēļ bija jādomā ekonomiskāks variants, taču gribējās skaistā viesu namā un tādu praktiski nebija, kas var uzņemt un izguldināt tādu viesu skaitu. Taču beigās atradām piemērotu viesu namu, jo arī viesu skaits saruka, līdz ar to lielās problēmas atkrita.

Katoļu baznīcā - Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle.

Limbažu raj., Lielupes pag. "Vecmuižā". Kopā apmēram 2300 Ls ar nakšņošanu, ēšanu un apkalpošanu. Ēdināšana bija 16 Ls no cilvēka.

1. svarīga bija viesu izguldināšana. Šeit visiem viesiem sanāca pa stūrītim un vēl pāri palika. 2. Cenas, jo bija viesu nami, kur par īri vien mums prasīja 700-900 latu, bez ēdiena, guļvietām utt., jo tas esot atsevišķi, turklāt līgumā tika teikts, ka cenas var tikt mainītas. Taču "Vecmuižā" uzreiz pateica cenu par "galviņu" un viss bija skaidrs. Galdus klāja un gatavoja viņi paši, ļoti garšīgi bija un arī interesanti, netradicionāli ēdienu piedāvājumi un formējums.

Kāzu torti pasūtījām turpat viesu namā, jo tad nebija jālauza galva kā aizgādāt utt. Bija ļoti liela un ļoti skaista, pat sākumā baidījos, vai būs laba, taču, kad ieraudzīju, biju patīkami pārsteigta, turklāt ļoti, ļoti garšīga. Maksāja apmēram 60 Ls

Palika pāri, taču, ja ņem vērā, ka kādi 8 ierēķināti viesi neieradās, tad bija pat vairāk kā vajadzēja, taču domāju, ja arī visi būtu bijuši, tad tā pat paliktu pāri visa kā.

Atradām caur pazīstamiem un ieteikumiem. Spēlēja 2 pieredzējuši muzikanti no Ventspils puses, grupas nosaukumu gan neatceros. Esmu ļoti priecīga, ka izvēlējāmies viņus, jo tiešām ļoti jautri un atraktīvi spēlēja, turklāt kvalitatīvi, gan ar ģitāru, gan sintezatoru, gan akardeonu. Ļoti jautri! Spēlēja mums divas dienas un izmaksas bija ap 250 Ls.

Tūlīt pēc ceremonijas vedēji mums bija sagādājuši ļoti daudz ar hēliju pildītus balonu, kuriem bija jāizvēlas labākās ģimenes vērtības un jālaiž gaisā. To mēs Doma laukumā arī izdarījām. Pēc tam devāmies uz Gutenberga viesnīcas terasi, kur no vedēju gādātām milzīgām glāzēm dzērām šampanieti. Pēc tam devāmies uz viesu namu, pa ceļam piestājot pie tiltiem - bija naudiņa jāmet, jāmin vienam otra īpašības, jādod solījumi, atsēldziņa jāpieslēdz, utt. Pa ceļam piestājām pie jūras, kur mums viesu klātbūtnē bija jādod zvērests un jāzīmē vienam otrs. Tas bija jauki un jautri. Vedējos tiešām nebijām vīlušies!

Viesu namā par izklaidi rūpējās ļoti jautra un atraktīva vakara vadītāja. Viesiem ļoti patika. Vedēji tikai vēl mičošanā piedālījās.

Cepām šašliku, citi dejoja, citi dziedāja, kā nu kurš. Īpašas aktivitātes netika rīkotas.

Gribējām tik ļoti tradicionālo "Pie Dzintara jūras", jo šī dziesma raksturo mūsu iepazīšanos un attiecību attīstības gaitu - mēs iepazināmies pie jūras. Deju kursus neapmeklējām, paši, kā mācējām tā nodejojām pirmo valsi, vēl iepriekšējā dienā pirms kāzām mācījāmies. Beigās viesi teica, ka esot sanācis ļoti skaisti un eleganti.

Vīriņš pirka smokingu un kreklu veikalā "Cavaliere", tas bija vienīgais veikals, kur atradām ko sakarīgu izmaksāja ap 260 Ls ar visu kreklu. Līgavas kleitu šuvām trijatā es, mamma un šuvēja. Sanāca ļoti, ļoti skaista, tādēļ cena nav nosakāma, bet audums un materiāli - +/- 150 Ls, un ļoti daudz Svarowski kristāliņi (ap 3000) kaut kur 80 Ls. Taču darbs bija jādara pašām:)

Jaguar mašīna, taču ne pavisam jauna, tomēr ļoti eleganta. Negribējām īrēt mašīnu, vēl mazāk limuzīnu, jo uzskatījām, ka tā ir liekas naudas izmešana un nevajadzīga līeta. Kaut par cik mums vedēji bija apsolījušies nokārtot kāzu auto jautājumu, tad arī uz viņiem paļāvāmies un rezultāts bija lielisks. Vedēji bija sarunājuši savu draugu - mašīnas īpašnieku, kurš mūs arī izvadāja, līdz ar to arī vedēji varēja mums pievienoties pirmajā tostā un lieki nesatraukties par sēšanos pie stūres. Turklāt mašīna bija liela un ļoti ērta, jo ja es tajā ielīdu ar visu savu metru garo asti un n-tajām auduma kārtām :)

Mašīnu rotāja vedēji, gribējām vītni, jo pušķi uz mašīnas negribējām. Tad nu tā arī bija - vītnes no ozolapām ar baltām rozītēm pa vidu. Pie prikšējiem spoguļiem arī tādi pat mazi pušķīši ar skaistām tilla lentītēm. Kopskats bija burvīgs. Taču nezinu, kurā salonā viņi pasūtīja. Līgavas pušķi, piespraui līgavainim un vedējtēvam un aprocīti vedējmātei pasūtījām salonā "Ansis". Ļoti skaisti sataisīja, jo gribēju tikai ar baltām frēzijām, savukārt vedējpārim bija no baltām rozītēm.

Nē, fotosalonā nefotogrāfējāmies. Taču ar radu starpniecību bija sarunāts pazīstams fotogrāfs, kurš fotografēja ceremoniju, apsveikšanu, viesu kopbildes, Doma laukumā, kad laidām balonus un pirmo tostu Gutenberga terasē. Kopā 3 stundas. Par darbu samaksājām 50 Ls, kad saņēmām bildes CD formātā. Kopā no fotogrāfa bija ap 700 skaistām bildēm. Vēlāk mazo ceļojumu un balli fotografēja 2 viesi, kuriem bija profesionālie fotoaparāti. Par to, protams, nekas nebija jāmaksā un bildes arī pēc tam dabūjām CD formātā, tur sanāca kādas 200. Tādēļ, iepriekš šādā gadījumā vajag sarunāt, lai bildes taisa pēc iespējas vairāk, lai ir pēc tam ko paskatīties un izvēlēties. Jo no pārējiem viesiem bija tikai dažas bildes, kaut arī domājām, ka gan jau būs visiem.

Ielūgumus gatavojām paši. Nopirkām grāmatnīcā spīdīgi matētu balti papīru un plāno caurspīdīgo papīru uz kuru paši izdrukājām tekstu. Tos abus kopā sarullējām, apsējām ar baltu lentīti un piespraudām no tā paša materiāla gatavotu kartīti ar adresāta vārdu. Visiem ļoti patika, bija vienkārši, bet eleganti. kaut par cik ielīgumiem bija tāds noformējums, tad tos atdevām personīgi. Pirmos ieslūgumus sākām izdalīt 2,5 mēnešus pirms kāzām.

Jā, mainīju uzvārdu. Grūtības nesagādāja, ja nu vienīgi tas, ka mana deklarētā dzīvesvieta nav Rīgā, tad bija jābrauc uz dzimto pilsētu, taču tā kā tas bija ieplānots kāzu ceļojuma maršrutā, tad problēmas nebija un pasi dabūju 2 dienu laikā, neko nepārmaksājot, kā vienīgi bija 5 Ls, kā parasti valsts nodevai.

Jā, un pat vēl jaukākas. Prasījām, lai dāvina naudiņu, taču katrs bija padomājis par īpašu noformējumu un kartiņām ar labiem vārdiem. Bija daži, pat ļoti oriģināli "iepakojumi". Patīkami!

Jā, pa Latviju braukājām, apmeklējām dažādus pasākumus, nakšņojām teltī.

Uz fotogrāfu, mašīnas īri, līgavas kleitu (ja atskaita darbu).

Jebkura līgava vēlas, lai viņas kāzu diena būtu tāda par kādu sapņots. Taču, lai kā arī censtos, tomēr vienmēr būs kas neparedzēts, tādēļ labāk nestresot par sīkumiem un vismazāk jau kāzu dienā. Tādēļ ir jāļaujas tikai un vienīgi šīs dienas burvībai un vienreizīgumam un, ja kas neizdodas kā iecerēts tad uztvert to ar joku.

Vairāk piedalīties kāzu organizēšanā, kaut vai izsakot savu viedokli par attiecīgajiem variantiem. Jo ir dzirdēts, ka līgavaiņi uzskata, ka kāzas ir tikai sievietes diena. Nu nav tā mīļie, jo arī līgavainis ir šīs dienas galvenais varonis un tā ir abu partneru lieļā diena, tādēļ iesaku tai veltīt sevi no visas sirds un, protams, izbaudīt to!

Gatavoties visam laicīgi. Jo mums sanāca tā, ka it kā viss bija noorganizēts un likās, ka nebūs pēdējā brīža skriešana, taču tā sanāca, ka dienu pirms kāzām taisījām vēl galda un ceļa kartes, pa vidu mācījāmies valsi un vēl tam visam pa visu skraidījām pa veikaliem meklējot dāvanas vecākiem un vedējiem. Beigās bija tāds haoss, jo likās, ka neko vairs nevar paspēt.

Taisītu vai nu mazākas kāzas vai nu tikai vienas dienas pasākumu kaut kur tuvāk Rīgai, jo ir ļoti grūti visiem viesiem veltīt pietiekamu uzmanību un beigās daudz ko neizdarījām kā gribējās, jo laika bija par maz - no vakariņām līdz mičošanai gandrīz pavadījām aprunājoties ar viesiem, lai pateiktos, ka viņi ir mums blakus. Turklāt nepārtraukti ir jāuztraucas vai visiem ir labi utt. Tādēļ, ne velti ir teiciens, ka mazas kāzas priekš pašiem, lielas - priekš viesiem. Taču kopumā viss bija ļoti jauki un jautri!

Jā, man bija divas dienas pirms Jāņiem, bet līgavainim 4 dienas pirms kāzām.