Ludmilas bildinājuma stāsts
Pamodos uz darbu 31.oktobrī 08-00 rītā. (Mans līgavainis aizbrauc uz darbu, kamēr es vēl guļu.)
Aizgāju uz virtuvi uzlikt tējkannu un uz galda atradu zīmīti "Tā kā šodien ir 31.oktobris, aizej apskaties ūdens skaitītāju rādītājus", tur nākoša zīmīte "Ieskaties manā plauktā", bet tur vēl viena zīmīte "Paskaties skapī kabatā manā vecajā džemperī" (kādu laiku vēl mēģināju saprast, kurš tad ir tas vecais džemperis :)). Un tur iekšā bija mazā zilā gredzena kārbiņa, kurā bija tikai zīmīte "Piezvani man".
Zvanu un domāju - viņš taču ir ceļā uz darbu! (Es līdz pēdējām brīdim neko nevarēju saprast, jo vēl nebiju īsti pamodusies.)
Viņš, izrādās, stāvēja kāpņu telpā, un, kad sāku zvanīt, ienāca dzīvoklī un mani bildināja.
Es vēl ilgi atkārtoju tikai "Nu tu ko, nu tu ko..!?"
Un tikai ceļā uz darbu viņš pajautāja "Nu tad kā?!". Un es smejoties atbildēju "Jā!!!"