Vēl pirms svinību vietas izvēles un līgavas kleitas pielaikošanas būtu praktiski vienoties par to, vai savas laulības saites nostiprināsiet dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, jo no šī lēmuma izriet visas pārējās organizatoriskās darbības.

Laulības dzimtsarakstu nodaļā

Kādi dokumenti ir nepieciešami?

Dzimtsarakstu nodaļā jums būs jāaizpilda noteikta parauga kopīgs iesniegums. Šo iesniegumu iespējams aizpildīt arī mājās, vienīgi jāatceras, ka tas parakstāms dzimtsarakstu nodaļas darbinieka klātbūtnē, jo darbiniekam ir jāievēro likumā noteiktā prasība identificēt laulājamās personas, lai pārliecinātos, ka tās sniedz ziņas par sevi, nevis par kādu trešo personu.

Ja pāris laulībā stājas pirmo reizi, jāuzrāda pase vai ID karte. Ja kādam (vai abiem) no laulājamajiem šī nebūs pirmā laulība, papildus jāuzrāda arī iepriekšējās laulības izbeigšanu apliecinošs dokuments: tā var būt šķiršanās apliecība, izraksts no laulības reģistra par laulības šķiršanu, tiesas lēmums, iepriekšējā laulātā miršanas apliecība vai kāds cits dokuments, kas apliecina iepriekšējās laulības izbeigšanas faktu.

Svarīgi: kāzu dienā, ierodoties dzimtsarakstu nodaļā, līgavai un līgavainim ir jābūt līdzi personu apliecinošam dokumentam – pasei vai ID kartei. Ja šādu dokumentu nav, laulība netiek reģistrēta.

Laulības reģistrēšanas kārtību, attiecīgo dokumentu nepieciešamību un laulības reģistrēšanas izmaksas Latvijā regulē Saeimas pieņemtais Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums.

Ja ir vēlme laulāties ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām

Likumā ir noteikts, ka laulības ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām var reģistrēt tikai attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas robežās – tas nozīmē, ka jūsu laulības, piemēram, Gleznotājkalnā reģistrēs Siguldas, nevis Rīgas dzimtsarakstu nodaļas darbinieki. Jaunajam pārim jāņem vērā, ka laulības reģistrācija ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām var notikt tikai tad, ja viņi paši šim mērķim nodrošina piemērotus apstākļus.

Pirms laulības reģistrēšanas attiecīgās dzimtsarakstu nodaļas darbinieks aizbrauks uz noteikto vietu, lai konstatētu, vai tā šim mērķim ir piemērota.

Latvijā nav vienota cenrāža dzimtsarakstu nodaļu pakalpojumiem, līdz ar to izmaksas par laulības ceremoniju dažādās nodaļās ir atšķirīgas. Skaidrs ir viens – noslogotības dēļ lielajās pilsētās izbraukumu laulības būs salīdzinoši dārgāks prieks nekā reģionu pašvaldībās.

Precos ar ārzemnieku!

Ārvalstniekam papildus personu apliecinošam dokumentam dzimtsarakstu nodaļā ir jāuzrāda arī dokuments, kas apliecina šīs personas juridiski brīvo statusu, tādējādi dodot zaļo gaismu laulību reģistrēšanai Latvijā.

Svarīgi: visiem laulību apliecinošiem dokumentiem, kas izsniegti citās valstīs, ir jābūt iztulkotiem latviešu valodā.

Komentē Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Bumbiere-Kaže: „Dažādās valstīs dokumentu formāti atšķiras: vienā valstī laulību apliecinošus dokumentus izsniedz dzimtsarakstu nodaļā, otrā valstī persona apzvēr notāra klātbūtnē, ka nav precējusies, vēl citā valstī izsniedz izrakstu no kāda reģistra. Galvenais, lai personai būtu kompetentas institūcijas izsniegts dokuments, kurā ir fiksēts attiecīgās personas juridiski brīvais statuss”.

Laulību reģistrācija (arī svinīgi) notiek valsts valodā. Ja laulājamie vēlas, viņi paši nodrošina tulku, kurš tulko ceremoniju. Protams, tekstu savai otrai pusei var tulkot arī otrs no pāra.

Laulības ārzemēs

Neatkarīgi no tā, vai abi esat Latvijas valstspiederīgie un slēdzat laulību ārzemēs (svarīga informācija tiem, kas vēlas noslēgt laulību ārzemēs), vai dibināt savu ģimeni ārvalstī ar citas valsts piederīgo, jāievēro attiecīgās valsts laulības slēgšanas forma un likumdošana, kā arī Civillikuma noteikumi.

Ja grasāties savas laulības saites nostiprināt ārzemēs, jāpatur prātā, ka attiecīgajā valstī saņemtie laulību apliecinošie dokumenti Latvijas valstspiederīgajiem 30 dienu laikā jāuzrāda Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai kādā no Latvijas diplomātiskajām vai konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, lai Iedzīvotāju reģistrā būtu iespējams aktualizēt ziņas par jūsu statusa maiņu.

Dažās valstīs izsniegtos laulību apliecinošos dokumentus vispirms vajadzēs legalizēt vai apliecināt ar apostilli, tāpēc ieteicams savlaicīgi sazināties ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai noskaidrotu, kādi noteikumi attiecas uz jums.

Atcerieties: visi ārvalstīs izsniegtie dokumenti par civilstāvokļa maiņu iesniegšanai Latvijas institūcijās ir jāiztulko valsts valodā.

Liecinieki

Jūsu laulība tiks reģistrēta divu liecinieku klātbūtnē, kuri kopā ar jums parakstīsies laulību reģistra ierakstā, tā apliecinot laulības reģistrēšanas faktu. Lieciniekiem kopā ar jums nav jāierodas dzimtsarakstu nodaļā, lai iesniegtu laulības pieteikuma iesniegumu. Viņiem jābūt klātesošiem vien laulības reģistrācijas brīdī. Par lieciniekiem var būt gan jūsu draugi, gan radinieki. Vienīgais noteikums, kas attiecas uz lieciniekiem, ir tas, ka viņiem jābūt pilngadīgiem.

Lasi arī: Kāzu rīkotāji, vadītāji, vedēji – kas ir kas?

Laulības baznīcā

Pāriem, kuri ir izvēlējušies savu savienību noslēgt Dieva priekšā, pirms laulību pieteikuma iesniegšanas baznīcā arī ir jādodas uz jebkuru dzimtsarakstu nodaļu un jāsaņem izziņa par dokumentu pārbaudi laulības reģistrācijai.

Skaidro Inese Bumbiere-Kaže: „Dzimtsarakstu nodaļas visā Latvijā strādā ar vienotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmu. Mācītājiem nav piekļuves šai sistēmai, un arī datus par attiecīgo personu pārbaudīt varam tikai mēs. Pirms jaunais pāris iet uz baznīcu, viņiem jāierodas dzimtsarakstu nodaļā, jāuzraksta iesniegums un jāsamaksā obligātā valsts nodeva par laulības reģistrāciju 14 euro apmērā. Pretim tiek izsniegta izziņa par dokumentu pārbaudi laulības reģistrācijai. Tālāk šis dokuments jāiesniedz mācītājam, un, pamatojoties uz to, mācītājs pāri var salaulāt, šo laulību reģistrēt un izsniegt laulības apliecību. Jāņem vērā, ka tikai noteikti attiecīgās konfesijas mācītāji Latvijā ir tiesīgi reģistrēt laulības, kurām ir juridisks spēks.” Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas mājaslapā ir pieejami garīdznieku saraksti, kuros minētajiem mācītājiem ir tiesības laulāt.

Ja plānojat sarakstīties dzimtsarakstu nodaļā, savu laulību vēlāk varat iesvētīt baznīcā, kur mācītājs, veicot īpašu rituālu, jūsu savienību atzīs arī pēc baznīcas likumiem. Jāpiemin, ka laulību iesvēte ir reliģisks rituāls bez jebkāda juridiska spēka.

Galvenais noteikums, lai salaulātos baznīcā, ir būt kristītiem draudzes locekļiem. Ja esat dievticīgi, bet vēl neesat oficiāli pieņēmuši kristīgo vēsti, jums atkarībā no izvēlētās konfesijas vairāku nedēļu garumā būs jāapmeklē vai nu iesvētes mācība, vai arī kursi, kuru laikā jūs iepazīsities ar kristīgo ticību, lai pēc tam varētu tikt kristīti, iesvētīti un salaulāti izvēlētajā draudzē. Jārēķinās ar to, ka laulības ceremonija baznīcā jāplāno daudz laicīgāk nekā laulības dzimtsarakstu nodaļā, jo jāparedz laiks gan sarunām ar mācītāju, gan gatavošanās procesam šim īpašajam notikumam.

Komentē Gulbenes Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Ilgvars Matīss: „Tā ir liela atbildība laulāt cilvēkus. Man kā mācītājam vispirms gribas redzēt jauno pāri un iepazīt viņus kaut vai dažās tikšanās reizēs, kuru laikā es viņiem pastāstu par laulību, pajautāju, kā viņi to saprot un kādi ir viņu mērķi. Mēs runājam par dzīvi un to, kā viņi viens otru uzlūko, kas viņiem vienam otrā patīk un nepatīk un kā viņi attiecas viens pret otru. Atšķirība starp dzimtsarakstu nodaļu un baznīcu galvenokārt ir tajā, ka dievnamā mēs izlūdzamies Dieva svētību laulībai. Baznīcā ir individuāla pieeja un īpaša attieksme pret katru pāri.”

Latvijā ir iespējamas laulības arī starp dažādām kristīgajām konfesijām piederošiem cilvēkiem, taču jāņem vērā, ka konfesijās var atšķirties laulību procesuālie nosacījumi. Šī iemesla pēc ir ieteicams savlaicīgi vērsties izvēlētajā draudzē un noskaidrot visus ar laulībām saistītos jautājumus klātienē. Laulību izmaksas dažādās baznīcās var atšķirties, jo tās reglamentē attiecīgās draudzes padome.

Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Inesi Bumbieri-Kaži un Gulbenes Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju Ilgvaru Matīsu.

Raksta titulbilde: Benita Žogota