Betija un Ritvars ir pāris, kuram daudzējādā ziņā sakrīt intereses, vērtības un izpratne par dzīvi un lietām. Viņi lieliski saprot un papildina viens otru, veidojot iespēju augt kopīgām nākotnes vīzijām un palīdzot augt viens otram.

Cik ilgi pirms Covid-19 parādīšanās plānojāt kāzas? Kādas kāzas tika plānotas un kā apprecējāties realitātē? Vai un kā notika svinības?

Par kāzām domājām jau sen. Saderinājāmies 2017. gadā. Bijām diezgan aizņemti ar dzīvokļa remontu, bijām arī pārliecināti, ka negribam ņemt kredītu kāzām. Tad nu beidzot 2019. gada rudenī bija skaidrs, ka kāzas rīkosim un lēmām par labu maijam.

Šī gada februārī lielākā daļa svarīgo jautājumu jau bija izlemti. Sameklēta viesību vieta, aizrunāti muzikanti, izlemts kādas dekorācijas būs, izveidots viesu saraksts.... un tad viss sāka mainīties.

Nolēmām, ka precēsimies jebkurā gadījumā! Ja drīkstēs divatā, tad divatā ar vedējiem, ja ļaus rīkot ko lielāku, tad rīkosim kāzas kuplākā skaitā. Protams, sākotnēji bijām plānojuši lielākas kāzas ar vairāk draugiem un lielāku ballīti. Faktiski pavisam īsi pirms noliktā kāzu datuma viss atkal sāka mainīties un bija skaidrs, ka šajā dienā mūsu ģimenes varēs būt kopā ar mums. Sanāca tāds zelta vidusceļš! Salaulājāmies Torņakalna baznīcā, tad devāmies fotosesijā un vēlāk kopīgās vakariņās restorānā ”Barents”, ievērojot visus piesardzības pasākumus.

Lai arī kāzas notika tikko, kad jau bija dažādi ierobežojumu mīkstināti, kādas bija jūsu abu sajūtas, iepriekš nezinot, vai kāzas vispār varēs notikt? Vai apsvērāt iespēju tās pārcelt?

Ritvars: Nevienu brīdi nedomājām, ka nevarēsim apprecēties vispār. Līdz pēdējam cerējām, ka ierobežojumi tiks atcelti vai samazināti, tādēļ arī nebija tādas sajūtas, ka kāzas nevarēs notikt. Jau tā šķita, ka esam ļoti ilgi atlikuši un likās, ka ir pienācis īstais laiks...

Betija: Jā, kā jau Ritvars teica, nevienu mirkli nebijām domājuši kāzas pārcelt vai atcelt. Kamēr plānojām kāzas, es paliku stāvoklī. Tas bija vēl viens motivējošs faktors tam, ka kāzām jānotiek. Pieņēmām to diezgan vienkārši – ja tā jābūt, tad jābūt. Būs, ko atcerēties.

FOTO: Zane Krūmiņa

Ar kādiem sarežģījumiem vai izaicinājumiem / realitāti nācās sastapties, precoties tagad? Kādi bija labākie un interesantākie kāzu dienas mirkļi?

Ritvars: Viesu atlase bija viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, jo tik ļoti gribējās uzaicināt visus draugus, kurus iepriekš bijām plānojuši aicināt. Bija grūti no tā atteikties. Ļoti būtu gribējies, lai viņi ir klāt šajā brīdī.

Smieklīgi, ka kāzu apģērbu jau bijām iegādājušies pirms laba laika, bet abiem nācās to meklēt no jauna. Betija jau bija gaidībās, bet man bikses viduklī bija kļuvušas par šauru. Pēdējā brīdī Betijai bija jauna kāzu kleita, bet man jauns uzvalks teju nedēļu pirms kāzām.

Emocionālākais, protams, bija baznīcā, kopumā diena izvērtās ļoti piesātināta, ar ļoti pozitīvām emocijām līdz pašam vakaram un ļoti grūti izcelt kādu vienu notikumu, jo visa diena bija lieliska.

Betija: Man visgrūtāk bija emocionāli atteikties no galvā ieplānotajām kāzām ar draugu pulku ar dejām līdz rītam, ballīti, tajā skaitā vecmeitu ballīti. Gribējās visu tā, lai rīb!

Kad nonācām līdz tam, ka, iespējams, kāzas būs tikai četratā, sapratu, – gribu vismaz skaistas bildes! Bildes ir piemiņas lietas, kuras paliek visai dzīvei. Iespējams, pat vairāk nekā skaļa ballīte.

Kad kļuva skaidrs, ka vismaz tuvākā ģimene – abu vecāki, māsas brāļi varēs būt klāt, tad atkal īsi pirms kāzām visu pārplānojām un papildinājām dienu ar vakaru restorānā.

Visa diena patiesībā bija fantastiska, ļoti īpaša un sirsnīga. Pati laulību ceremonija bija ļoti emocionāls un saviļņojošs notikums ar lielisku mācītāju Kasparu Simanoviču.

Arī fotosesija bija ļoti interesants process, nekad iepriekš neko tādu savā dzīvē nebiju darījusi. Liels paldies fotogrāfei Zanei Krūmiņai par idejām un izpildījumu!

FOTO: Zane Krūmiņa

Bildes ir ar tieši tādu noskaņu kā paši jutāmies kāzu dienā un esam savā būtībā. Un milzīgs paldies par vakara noslēgumu restorāna “Barents” komandai, kas palīdzēja šo dienu noslēgt uz augstas nots.

Vai bijāt plānojuši arī medusmēnesi? Un kas ar to notiek pašreiz - kādas ir jūsu sajūtas un nākotnes vīzija šajā jautājumā? 

Par šo vēl netikām domājuši, jo šķita būtiskāk koncentrēties uz kāzu plānošanu. Lai arī bijām domājuši par kādu interesantu pēdējā brīža ceļojumu, šobrīd to esam atlikuši malā, ar domu – kaut kad piepildīsim!

Ko jūs iesakāt citiem pāriem, kam kāzas plānotas tuvākajā laikā?

Ritvars: Precēties. Dariet to, ja ziniet, ka ir pienācis īstais brīdis. Laiks ir tik, cik mums ir, un arī nākotnē var uzrasties citi šķēršļi.

Betija: Atcerieties, ka tā diena ir jums nevis citiem! Un svarīgākais, ka jūs gribas būt vīrs un sieva! Svarīgākais nav kaut ko pierādīt citiem. Tie, kas ir jūsu īstie cilvēki, no sirds par jums spēs priecāties pat ja nebūs bijuši klāt.

Raksta titulfoto: Zane Krūmiņa