Neatkarīgi no tā, vai tās ir pirmās vai otrās kāzas, tas tāpat ir īpašs notikums, par kuru līgavas vēl joprojām mēdz satraukties.

Vai otrajās kāzās vilkt baltu kleitu? Un, ja pārim ir bērni no iepriekšējās laulības, kā viņus iesaistīt kāzās? Laime slēpjas pašu izvēlē, neņemot vērā apkārtējo viedokļus. Jebkurš ir pelnījis būt laimīgs, un otrās kāzas var kļūt par neatkārtojamu notikumu pāra dzīvē, jo galu galā, ja pirmajām laulībām jau ir iziets cauri, pāris zinās, kas viņiem patīk un kādas kļūdas otrajās kāzās viņi vairs nevēlas pieļaut.

PRECOS devās noskaidrot, kas jāņem vērā, laulājoties otrreiz, un kādus padomus iesaka jomas eksperti.

Padomi un etiķete

1. Cik lielas vai mazas kāzas rīkot – tas ir jūsu ziņā

Mēdz teikt – ja vienas laulības jau ir bijušas, tad otras nevajadzētu rīkot lielas. Pilnīgi aplami! Ja vēlaties rīkot mazas un intīmas kāzas, tad aiziet! Ja vēlaties rīkot lielas kāzas, tad jums ir visas iespējas to darīt. Tā ir jūsu dzīve, ko esat nolēmuši svinēt, tāpēc kāzas drīkst rīkot tik mazas vai lielas, cik paši vēlaties.

2. Došanās pie altāra

Ja vien situācija ļauj, visbiežāk pie altāra līgavu ved viņas tēvs. Arī otrajās laulībās to drīkst darīt, tomēr, ja tas pašiem vairs nešķiet atbilstoši, brīnišķīgs variants ir izvēlēties citu pavadoni – brāli, topošā vīra tēvu, vectēvu vai, ja bērni ir pieauguši, savu dēlu. Tas var kļūt par ļoti aizkustinošu brīdi.

3. Bērnu loma

Ja vienam vai abiem no pāra ir bērni, tad ir dažādi veidi, kā mudināt viņus piedalīties kāzās, piemēram, puķu meitenes, līgavas māsas, gredzenu nesējs. Svarīgākais ir viņus iesaistīt, lai katrs justos šajos svētkos iederīgs.

FOTO: Laura Apine | Emīlija Bogdānova

4. Tradīciju iekļaušana

Ja pirmajās kāzās nereti liela uzmanība tiek pievērsta tradīcijām, tad otrajās tās jau ir brīva izvēle. Viss ir atkarīgs no jūsu vēlmēm. Rīkojiet tādas aktivitātes, kas jūs uzrunā un sagādā jums prieku! Atstājiet izvēles pašu ziņā!

Lasi arī: Kāzu tradīcijas

5. Vizuālais izskats

Kad Megana Mārkla (tās bija viņas otrās kāzas) precējās ar princi Hariju, Meganas kāzu kleita bija balta un grezna. Ja pat karaļnamā ir atļauts izvēlēties baltu kāzu kleitu otrajām laulībām, tad pilnīgi noteikti ikviena līgava var tērpties tieši tā, kā vēlas. Tas pats ir ar līgavaini – viņš var pieskaņoties savai mīļotajai vai arī izvēlēties kaut ko oriģinālu. 

Lasi arī: Kāzu tērps – ne tikai klasiski baltā kleita

6. Kādus viesus aicināt

Drošākais variants – aprunāties ar savu otru pusīti, jo bieži vien visgrūtākais ir izlemt, vai aicināt bijušos dzīvesbiedrus un viņu ģimenes. Ja attiecības ir draudzīgas un topošais vīrs un topošā sieva piekrīt, tad bez satraukuma to var darīt. Ja attiecības ir saspīlētas, tad aicināt šos cilvēkus uz kāzām nebūtu ieteicams.

Lasi arī: Padomi viesu saraksta sastādīšanai

7. Laulības zvērests

Nereti laulības zvērests ir kāds tradicionāls teksts vai citāti no filmām, grāmatām. Otrajās kāzās zvērestu būtu vērts uzrakstīt pašiem, jo tas padarīs kāzas personiskākas un intīmākas. Iespējams, vēl vairāk kā pirmajās laulībās, spēsiet atrast īstos vārdus. Nebaidieties dalīties savās jūtās, pārdomās, solījumos vai nākotnes plānos!

FOTO: Einārs Freimanis

8. Līgavas plīvurs

Etiķete nosaka, ka otrajās kāzās plīvuru likt galvā nevajadzētu, jo tas simbolizē nevainību un neaizskaramību. Taču neuztraucieties – plīvuru var aizstāt ar diadēmu, cepurīti vai citiem aksesuāriem, kas piestāv kopējam tēlam. Taču, atgriežoties pie karaliskās ģimenes, plīvurs nevienam nekaitēs. 

Lasi arī: Matu rota kāzu dienā. Ko izvēlēties – plīvuru, kroni vai ko citu?

9. Kopējās izmaksas

Otrās laulības biežāk notiek dzīves brieduma gados. Arī finansiālā situācija, visticamāk, būs citādāka nekā pirmo laulību plānošanas laikā. Iespējams, agrāk jūs atbalstīja vecāki, bet tagad ar visu spēsiet tikt galā paši. Tas, kā dalīt kāzu izmaksas, ir jūsu ziņā. Ja vecāki vēlas jūs atbalstīt, tas ir brīnišķīgi!

FOTO: Krista Blūma 

Lasi arī: Kā mazināt spriedzi un apmulsumu, ja par jūsu kāzām maksā vecāki?

Aina Poiša, sertificēta ģimenes psihoterapeite, attiecību konsultante, iedrošina, ka otrās laulības ir kā otra iespēja sākt visu no jauna. Viņa skaidro, ko darīt, ja vienam no pāra vai pat abiem ir bērns no iepriekšējās laulības, un vai tas ir šķērslis.

“Katrs cilvēks mūsos atstāj nospiedumu – tas var būt gan prieks par piedzīvotām epizodēm, gan arī kaut kas sāpīgs. Izšķiroties no pirmās laulības, pēc kāda laika mēs ķeramies klāt nākamajam piegājienam un esam ceļā uz otrām attiecībām. Ja nav bērnu, tas ir vienkāršāk. Līdz ko pūrā ir bērniņš no iepriekšējās laulības, tas visu sarežģī – tu esi spiests no partnera gaidīt, lai tas uzreiz ienāk citā ģimenes fāzē, jo no bērniem tu nekad neesi brīva/brīvs.

Pārsvarā bērni dzīvo pie mammas, taču jebkura saprātīga mamma saprot, ka no tēva jau bērniem nav jāšķiras. Tāpēc ir labi, ja šķiršanās notiek civilizēti, vecāku atbildībai turpinoties. Līdz zināmam laikam tā turpināsies intensīvāk, kamēr bērni nostāsies uz savām kājām. Bet pat tad, kad bērni ir pieauguši, viņiem ir svarīgi, lai vecāki vienmēr būtu blakus – dzīvi, elpojoši un atbalstoši.

Ienākt jaunā ģimenē partnerim zināmā mērā ir apgrūtinājums. Sākumā nešķiet grūti – sevišķi, ja bērni simpatizē un ja viņi ir labi audzināti. Savukārt, ja bērni pretojas un viņiem joprojām ir dusmas vai neizpratne par to, kāpēc māja ir sabrukusi, kāpēc tētis un mamma vairs nedzīvo kopā un kas tas ir par svešu cilvēku, kurš ir jāpieņem, tad vīrietim ir jāprot radīt uzticēšanās sajūta, lai bērns spētu viņu pieņemt.

Nebūs tā, ka partneris ienāks ģimenē, pateiks: “Te nu es esmu, pieņemiet mani!” un tā uzreiz arī notiks. Bērni patiešām ir ļoti dažādi – ir tādi, ar kuriem komunikācija veidojas viegli, un ir bērni, kas rada milzīgu pretestību. Tas ir pārbaudījums pacietībai. Līdz ko bērnu dēļ rodas konflikts, arī otrajās laulībās rodas grūtības, jo nevarat rēķināties tikai viens ar otru – jums ir jārēķinās ar papildu atbildību.

Ir jāsaprot, ka bērna negatīvās emocijas nav viņa bezkaunība, kā no malas tas varētu šķist, – viņš vienkārši pretojas, jo ne vienmēr ir gatavs izveidot labu kontaktu ar to cilvēku, kas kā svešinieks ir ienācis ģimenē. Bērns mēģina aizsargāt, privatizēt mammu un svešo cilvēku bieži nemaz negrib pieņemt. Ja vīrietis nav emocionāli silts, atvērts, kādu viņu gribētu redzēt, tas rada problēmas un sāk indēt pāra attiecības.

Tas viss prasa nesasteigt un izprast jauno situāciju. Satiekas vairāki cilvēki, kuriem ir gatavas shēmas un pieredze no iepriekšējās dzīves, kam ir jāpielāgojas.

Parasti pāri ap 30 gadiem ir tie, kuriem ir bērni. Ap 50 gadiem var sastapt jau nobriedušus pārus, kuriem bērni ir pieauguši un dzīvo savu dzīvi. Šajā situācijā ir jāuzmanās, jo reizēm pieaugušie bērni negrib saprast, ka kādam no vecākiem sākas otrā jaunība. Arī viņi ir pelnījuši iespēju ļauties mīlestībai un darīt kaut ko, lai viņi nebūtu vientuļi. Svarīgi ir nedzīvot bērnu dzīvi un neļaut sevi privatizēt, jo reizēm var veidoties paaudžu konflikts.

Mīlestībai nav vecuma. Un ilgām pēc otra cilvēka, kas ir kā tavs atspulgs un piedod dzīvei citu pievienoto vērtību, arī nav vecuma. Arī 70 un 80 gados cilvēki mēdz iemīlēties. Un tas ir skaisti.”

FOTO: Krista Bumbiere

Dace Miezīte, kāzu rīkotāja, Kāzu aģentūras direktore: “Kāzas ir tādas, kāds ir pāris un kāda ir dzīve.”

Dace atzīst, ka ir pāri, kas otrajās kāzās satraucas tikpat ļoti, cik pirmajās. Parasti stresa iemesls ir bērni, jo ir svarīgi apvienot divas ģimenes kopā.

“Esmu redzējusi, ka kāzās bērns tiek nostumts malā, – par to man sāp sirds. Bet ļoti daudz ir arī pozitīvu stāstu, piemēram, kāzu dienā laulību ceremonijā ir divas meitas, kuras apķērušās patēvam ap kaklu. Protams, tas, kādas izvērtīsies kāzas un laulība, ir atkarīgs no ģimenes, no pašiem cilvēkiem. To kāzās var redzēt vissīkākajās detaļās. Bija gadījums, kad divi pieauguši dēli veda savu mammu pie altāra, nododot viņu jaunajam vīram. Daudzi stāsti ir patiešām aizkustinoši.”

Bet kā tad ar tradīcijām? Vai tas, kuras laulības tās ir, maina tradīcijas un to nozīmi?

Dace Miezīte: “Tas, kuras kāzas pēc kārtas tās ir, tradīcijas nemaina. Interesanti ir ar kāpšanu uz šķīvja. Ja pāris bērnus plāno, tad to var darīt, bet, ja ne, tad uz šķīvja kāpts netiek. Daudzi viesi to uztver burtiski – ja nekāpj uz šķīvja, tātad pāris bērnus neplāno, ja kāpj, tad var gaidīt vēl kādu mazulīti.

FOTO: Annija Ungura

Es teiktu, ka tas, vai ir pirmās vai otrās kāzas, neietekmē kopējo scenāriju vai aktivitātes, kas tiek iekļautas. To veido individuāli pēc pāra kopīgā stāsta. Mēdz būt, ka pāris atnāk pie manis un viens no viņiem saka, ka pirmajās kāzās bija tā, bet šajās to pilnīgi noteikti negribētu.

Manā pieredzē ir bijis ļoti daudz otro laulību. Vai tās atšķiras no pirmajām? Es teiktu, ka tas ir atkarīgs no vecuma. Gribu uzsvērt divas vecuma kategorijas: līgaviņas no 25 līdz 40 gadiem un no 50 līdz 60 gadiem. Bieži vien tieši vecums nosaka, kādas būs tradīcijas, kas iet kopsolī ar to, vai ir bērni un cik viņi ir pieauguši.

Līgavas, kurām ir 50+ un ir otrās laulības, ir tās, kas ir pārvērtējušas daudzus aspektus savā dzīvē un saprot, ka ir satikušas īsto vīrieti, ar ko vēlas būt kopā un apprecēties. Šajā vecumā ļoti svarīga ir ģimene, ļoti būtiski ir pieaugušie bērni, reizēm pat mazbērni.

Man ir bijušas arī līgaviņas, kurām ir 30+ un kuras vēlas otrās kāzas. Mans novērojums ir tāds – ja ir bijušas pirmās kāzas, tad otrajā reizē pārim ir stingrāks viedoklis, līgavas prot pastāvēt par sevi, un tas tiešām priecē.”

Runājot par stereotipiem, Dace apliecina, ka cilvēki mēdz no otrajām kāzām baidīties – ko par mani padomās, kā tad es vilkšu baltu kleitu, vai es vispār 55 gados varu iet šāda kleitā? “Taču es saku, ka ne tikai var, bet pat vajag! Es viņas iedrošinu!”

Dace min, ka sievietes arī savām otrajām kāzām visbiežāk tomēr izvēlas baltu līgavas kleitu. “Otrs variants, savdabīgs un oriģināls, – latviešu lina kleitas. Varētu domāt, ka arī līgavainis uzreiz pielāgosies, bet nē – ļoti bieži līgavai ir lina kleita, bet vīrietim – uzvalks. Tas ir ļoti individuāli, un nav pareizā un nepareizā.

FOTO: Krista Blūma

Runājot par viesiem – ja pārim viņu ģimenēs viss ir kārtībā, tad nav nekādu ierobežojumu, ko aicināt un ko ne.

Tas, ko es saviem pāriem iesaku, – dariet tā, kā paši vēlaties! Nedomājiet par to, ka kaut ko nevar, ka citi nesapratīs tikai tāpēc, ka precaties otro reizi! Visbūtiskākais ir sekot savai sirdij – ja līgava vēlas vilkt baltu kleitu, tad lai viņa tā arī dara. Manas līgaviņas ir ļoti priecīgas, no manis dzirdot, ka var darīt pilnīgi jebko. Tad, kad esi iemīlējusies savā vīrietī, tu esi laimīga par to, ka precies, un pagātne paliek pagātnē,” stāsta Dace.

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes prāvests Andris Kravalis:
“Katoļu baznīcas izpratnē laulība ir derība, ar kuru vīrs un sieva nodibina savstarpēju kopību, kas skar visu dzīves realitāti un pēc savas dabas ir pakārtota laulāto labumam un bērnu dzemdēšanai un audzināšanai. Būtiskas laulības iezīmes ir tās vienotība, nešķiramība un atvērtība auglībai. Šķirteņu stāšanās jaunā laulībā, likumīgajam dzīvesbiedram dzīvam esot, ir pretrunā ar Dieva nodomu un likumu, kuru Kristus mums ir atklājis.

Mūsdienās liels skaits katoļu daudzās valstīs saskaņā ar Civillikumu ir šķīrušies un noslēguši jaunu civillaulību. Baznīca, būdama uzticīga Jēzus Kristus vārdiem (“Ja kas šķiras no savas sievas un citu precē, tas pārkāpj ar viņu laulību. Un ja sieva šķiras no sava vīra un iziet pie cita, viņa pārkāpj laulību”. Mk 10, 11-12), turpina mācīt, ka nevar atzīt šo jauno savienību par spēkā esošu, ja pirmā laulība bijusi spēkā esoša.

Lai labāk saprastu baznīcas viedokli, ļoti būtisks ir pāvesta Franciska apustuliskais pamudinājums par mīlestību ģimenē – “Amoris laetitia” (2016. g. 19. martā) – dokuments, kas apskata baznīcas attieksmi pret tiem, kuri jau ir šķīrušies (8. un 9. nodaļa).

Bet ir gadījumi, kad katoļi tikuši salaulāti, bet baznīcas tiesa viņus izšķīrusi. Kā tas var būt? Šādos gadījumos notiek kaut kas cits. Var tikt atklāti iespējamie šķēršļi, kas bija apslēpti un netika pamanīti pirms laulības noslēgšanas. Laulību nevar izšķirt, bet var pierādīt, ka laulība nebija likumīga. Ārēji bija, bet netika ievēroti būtiskie noteikumi, tādēļ laulība nav likumīga. Turklāt tā nav likumīga no paša sākuma, nevis tikai no brīža, kad tika atklāti šķēršļi. Laulības nederīgums nozīmē laulības neesamību.

Pāvests Francisks saka, lai apprecētos, nepietiek tikai salaulāties. Laulības kandidātiem ir jāveic ceļš, kas ved no sava es uz mēs, no individuālās domāšanas pie domāšanas divatā. Tas ir apbrīnojams ceļš.”

FOTO: Einārs Freimanis

Otrās un pat trešās laulības vairs nav tabu, jo dzīvē taču notiek visādi, tāpēc jau tā ir dzīve. Mēs neviens nevaram paredzēt dzīves līkločus un pavērsienus, kas gadīsies ceļā. Bet varbūt tieši tie atver mums acis un ļauj paraudzīties uz sevi un savu dzīvi pavisam citādāk – labāk.

Atcerieties – pāršķirot jaunu lapu, mēs paši un izdzīvotie notikumi jau nekur nepazūd! Piedzīvotā pūra lādīte vienmēr mums būs kabatā. Bet jaunam sākumam gan vajadzētu ļauties, jo svaiga gaisa malks varbūt patiešām liks mazliet noreibt – gan no laimes, gan no mīlestības. Un tas ir skaisti! 

Raksta titulfoto: Emīlija Bogdānova