Kā bijāt paredzējuši svinēt savu pirmo kāzu gadadienu?

Bijām iecerējuši gadadienu pavadīt kopā ar vedējiem, jo viņi mūs bija uzaicinājuši uz kafejnīcu. Saposāmies, meitu atstājām manu vecāku uzraudzībā un devāmies uz noteikto vietu, taču tur mūs sagaidīja nevis vedēji, bet gan pārsteigums – mūsu kāzu fotogrāfe, ar kuru kopā devāmies pa kāzu fotosesijas takām, lai atcerētos kāzu dienas mirkļus. Tas tiešām bija lielisks pārsteigums, un rezultāts bija super! Šoreiz, pēc gada izstaigājot kāzu dienas takas, viss bija redzams ar “citām acīm” – nebija tās steigas un satraukuma, kas bija pirms gada, bet mīlestība gan nekur nebija pazudusi, tā ir mūsu sirdīs!

Kad fotosesija bija galā, mūs sagaidīja vedēji, mūsu meitiņa un mani vecāki. Tālāk devāmies uz parku pie Valmiermuižas alus darītavas, kur mums bija jāizpilda daži uzdevumi. Izdzērām glāzi šampanieša, uzņēmām dažas kopīgas bildes un atvadījāmies no fotogrāfes Sandras. Visi kopā devāmies uz Anetes vecāku mājām ar domu, ka kopīgi apēdīsim kūku un paskatīsimies kāzu bildes. Ejot mājā, mūs sagaidīja nākamais pārsteigums – skanēja mana mīļākā dziesma, gaisā lidinājās ziepju burbuļi un pretim smaidīja daļa draugu un radu, kas bija kāzās. Tas bija ārkārtīgi skaists un jauks pārsteigums no vedēju, radu un draugu puses! Nu bildes skatījāmies lielākā pulkā, bet, tumsai iestājoties, gaisā laidām kāzās neizmantotās gaismas laternas un jauki pavadījām laiku ar mūsu tuvākajiem.

Vai fotosesija kāzu gadadienā varētu kļūt par ikgadēju jūsu ģimenes tradīciju?

“Ideja par ikgadēju kāzu fotosesiju ir lieliska, es pat varētu sākt plānot jau nākamo bildēšanos ar vīru!”, apņēmības pilna ir Anete.

Vai un kāpēc, jūsuprāt, būtu jāsvin kāzu jubilejas?

Kāzu jubilejas ir jāsvin, jo mīlestība ir jāsvin! Svētku taču nekad nevar būt par daudz, jo īpaši mīlestības svētku. Kāzu diena ir divu cilvēku izlolots sapnis, ko būtu vērts svinēt īpaši, un ja ne katru gadu, tad katrus piecus gadus noteikti – tā ļoti skaisti, īpaši un sirsnīgi!

Foto: Sandra Melnalksne