Ieteikumi par uguņošanu

Galvenais zelta likums: ir jāatrod vieta, no kuras tiks šauta pirotehnika. Tai ir jābūt līdzenai, stabilai, bez pauguriem, nevis atsperīgam zālājam. Vislabākais ir asfalts, vai stingra nobrista taka.

Ja ir kaut vismazākās šaubas, ka kaut kas var grīļoties un apgāzties, tad, lai radītu papildus drošības sajūtu, ka viss būs kārtībā, pirotehnikas kaste jāierok smiltīs vai apkārt tai jāsaliek ķieģeļi.

Visa pirotehnika, izņemot raķetes uz kociņa, lido pa vējam. Raķete ar kociņu lido pret vēju. Šo kociņu nedrīkst nolauzt, jo tas ir raķetes stabilizators, nevis tirdzniecības triks. Ja kociņš ir nolauzts, tad šādu raķeti palaist nedrīkst, jo tās smaguma centrs nobīdīsies uz augšu un tā lidos tikai sev zināmā virzienā.

Raķete ir jāpalaiž tikai no stikla pudeles (vislabāk šampanieša) vai metāla caurules. Nekādā gadījumā no plastikāta pudeles, jo, kad raķete sāk strādāt, pudele saliecas sāniski un raķete maina virzienu.

Ieteikumi par drošību

Pirotehnikas lietotājam jābūt skaidrā. Droša pirotehnikas lietošana nav savienojama ar alkohola lietošanu. Tiem, kas lietojuši alkoholu, uguņošanā jāpiedalās vienīgi kā skatītājiem.

Pirotehnika uzmanīgi jāglabā drošā vietā, lai tai nepiekļūtu nepiederošas personas.

Izstrādājumus drīkst izņemt no iepakojuma un attīrīt degauklas tikai īsi pirms lietošanas.

Šaušanas laukā pirotehnika pirms palaišanas jānovieto šādi: noliekam, aizdedzinām, atkāpjamies 7 sekunžu laikā drošā attālumā.

Jāievēro drošības attālumi starp pirotehnikas elementiem, skatītājiem un ugunsnedrošiem objektiem. Ja ir vairākas baterijas, tad starp tām ir jābūt ne mazāk par 3m. Nebūs patīkami noliekties pie nākamā izstrādājuma, ja metra attāluma sprāgs iepriekšējā. Labākajā gadījumā atkritumi birs aiz apkakles, sliktākajā - uz nākamā izstrādājuma degļa.

Pirmo palaiž to izstrādājumu, kas atrodas vistālāk no publikas, katrs nākošais jānovieto ik pa 3m publikas virzienā.

No publikas tuvākajam pirotehnikas izstrādājumam jāatrodas tādā attālumā kā uzrādīts uz iepakojuma, vai arī tādā, kā paskaidrojis pārdevējs. Ja aizmirsies šis lielums, tad var rīkoties sekojoši: izmērot stobra caurumu milimetros, mēs dabūjam vajadzīgo attālumu metros, kādā izstrādājums darbojas, šo iegūto attālumu jāpareizina ar divi, un tad tas ir nepieciešamais rādiuss, kādā var atrasties publika un mantas, kurām nebūtu jācieš.

Publikai jāstāv tādā veidā, lai vējš pūstu pakausī. Draza un dūmi aizlido pa vējam.

Ja pirotehnika novietota uz laipas, tad tā nedrīkst šūpoties. Izstrādājums var apgāzties.

Jāatceras, ka nepareizi izlaists lādiņš atrod virzienu, kur vismazāk vajag: baltākā kleita, dārgākais uzvalks, krutākā mašīna.

Ja ir sauss laiks, tad uguņošanu veicam patālāk no pļavām. Kartoni, blīvējamie māli, plastikātu gabaliņi, striķu galiņi ne vienmēr ir nodzisuši, tie nāk lejā gruzdējoši.

Ja paredzēta lielāka uguņošana, laikus jāsagatavo un tuvumā jānovieto ugunsdzēšamais aparāts vai vismaz spainis ar ūdeni. Ātra uguns nodzēšana var izglābt dzīvību un pasargāt materiālās vērtības. Arī pirmās palīdzības aptieciņai jābūt tuvumā.

Petardes (trokšņa pirotehnika) pēc aizdedzināšanas ātri jāaizmet drošā attālumā – no sevis un citiem. Trokšņa pirotehniku nedrīkst lietot telpās.

Nav pieļaujams, ka viena raķete tiek šauta, bet pārējās guļ turpat līdzās uz zemes, gaidot savu kārtu. Vienīgā bīstamā dzirkstele uzkritīs tieši uz degauklām, un tad raķetes pašas izvēlēsies trajektoriju.

Nevienu pirotehnisku izstrādājumu tā darbošanās laikā nedrīkst turēt rokās. Arī brīnumsvecītes mēdz degt nelīdzeni, un kāds straujāks zibsnis var būt par iemeslu izbīlim un vēl pēc brīža arī degošam paklājam un indīgiem dūmiem.

Pēc pirotehnikas izšaušanas labāk aiziet izdzert šampanieti, jo tikai aptuveni pēc 15 minūtēm var tuvoties izdegušai kastei.

Nedrīkst šaut:

• zem elektropārvadu līnijas, koku zariem. Lādiņš var uztaisīt rikošetu;
• ja samirkusi degaukla vai pulveris. Degauklas var būt aizsargātas pret ūdeni, bet pulveris nekādā gadījumā. Ja tas kaut mazliet ir iemērkts, tad tādu lietot nedrīkst. Lādiņš var neizlidot, un visa pirotehnikas paka tādā gadījumā „uzies” gaisā;
• romiešu sveces rūpīgi jāpārvieto. Ja tās salocījušās, lietot nedrīkst. Veidojoties plaisām, uguns aizdedzina vairākus lādiņus reizē, un notiek sprādziens.

Galvenais ieteikums - pirotehnika jāpērk veikalā nevis tirgū!

• Tirgū pirotehniku pārvadā somās, līdz ar to tā var salocīties un ciest no mitruma.
• Tirgū pirktam izstrādājumam var būt neskaidras instrukcijas.
• Var nebūt sertificēta pirotehnika. Tas nozīme, ka tā nav pārbaudīta.

Ja nevar atturēties no lētas preces iegādāšanās, tad vismaz uzmanīgi jāskatās, kādam reģionam izstrādājums paredzēts, jo, lai arī pārsvarā pirotehniku ražo Ķīna, ir ražojumi, kas paredzēti tikai vietējam tirgum. Ķīniešiem par drošību ir pilnīgi nospļauties. Tā kā šāda pirotehnika var nebūt paredzēta tālai transportēšanai, tad tā tiek ražota neizturīgāka un ar vienu degauklu. Eiropai paredzētajās partijās degaukla ir salikta no gabaliņiem, jo, ja kaut kas iet gaisā, tad izšaujas tikai tas, kas reāli ir aizdedzināts.

Ja izstrādājums nav nostrādājis, ieteicams saglabāt čeku un atdot veikalā. Nekādā gadījumā nav ieteicams pašiem mēģināt jaukt vaļā, tikt pie degauklām, un aizdedzināt. Lādiņš sprāgs acumirklī, jo nebūs paredzēto 7 sekunžu aizture.

Otrreizējā aizdedzināšana nav bīstama, ja ir divas degauklas. 3. klases izstrādājumi parasti ir ar sarkanu un zaļu degauklu: pirmā jāaizdedzina sarkanā, bet otro degauklu drīkst aizdedzināt tikai pēc 10 - 15 minūtēm.