Attiecības
Dažādas tēmas
Tām, kuras vēl šaubās
Pirms teikt „ jā” vārdu ir sev jāatbild uz sekojošiem jautājumiem:
-Vai Es viņu mīlu?
-Vai Viņš mīl mani?
-Un kas ir ar savstarpējo cieņu?
-Vai Mēs skatāmies uz vienu pusi? Vai sakrīt dzīves mērķi?
-Vai Es spēju pieņemt viņa mīnusus?
-Vai Es spēju piedot?
-Vai ir savienojami mūsu dzīves ritmi? Tas, kāda veida darbā Mēs strādājam, kā atpūšamies?
-Vai Mēs viens otram uzticamies?
-Vai Mēs spējam rast kompromisus?
-Vai Mēs esam apmierināti ar savu seksuālo dzīvi?
-Vai Mums būs vēlme un spēks tikt galā ar dzīves grūtībām, slimībām un nelaimēm un šajās situācijās atbalstīt viens otru?
neviens jau neliek skriet ar pieri sienā!
bet jābūt tomēr reālākām... var jau precēties 100% pārliecībā, abpusējā mīlestības pārpilnībā un dzīvot harmonijā- un zvērests tad ir no sirds un patiess... bet pēc, piem., 5iem vai 10mit, vai 20mit gadiem visādi var gadīties... baznīca jau nedod garantiju "kopā līdz mūža galam", viss atkarīgs no pašiem :)
man gan šķiet, ka jādomā labi vēl pirms teikt ''jā'' vārdu, kad mīļotais bildina... jo, manuprāt, kad kāzas jau "uz deguna", tad par vēlu šaubīties...jo nepazīstu nevienu meiteni, kas būtu pārdomājusi pēdējā brīdī...
ar savu vīru bijām kopā 4,5 gadus...precējušies esam jau gadu...neko nenožēloju, kaut gan atbildot uz jautājumiem nav 100 % tikai jā...bet esmu laimīga!!! ko nu?
Nav jau nekur teikts, ka jāprecās tikai tādā gadījumā, ja 100% uz visiem jautājumiem atbilde būs jā. Vienkārši tām meitenēm, kuras šaubās precēties vai nē, vajadzētu par šīm lietām padomāt. Un ja lielākoties ir jāatbild nē, tad šie "nē" var izrādīties iespējamie šķiršanās iemesli un ar kāzām vēl nevajadzētu steigties.
Man arī nav 100%, bet ja mēs ar mīļoto strīdamies, tad tieši par tām lietām, uz kurām mana atbilde ir nē.
grūti jau pārtaisīt otru cilvēku, pēc savas šnites, varētu teikt, ka lielākoties nevienu! :)
Mans vīrs ir ļoti, ļoti greizsirdīgs. Tā ir īpašība, ko es nevaru ietekmēt vai mainīt un ar to arī nespēju līdz galam samierināties. Jo greizsirdības uzplaiksnījumu brīžos tiešām iet maigi sakot "karsti" un ir sāpīgi dzirdēt dažādus pārmetumus, ka pasmaidu ne tur, kur vajag utt. bet vai tāpēc jāšķirās?
Katrs jau esam savādāki un katram ir savas sliktās un labās īpašības. Jautājums ir tikai vai spējam pēc strīdiem izrunāties un saprast problēmu un mēģināt sevi ierobežot savās sliktajās īpašībās.
Piekrītu njauu - nākotni nevar paredzēt, var nodzīvot 10 gadus kopā, apprecēties, un pēc gada laulība var izjukt.. un likās ka tik labi esi pazinis to otru cilvēku. Protams pie attiecībām visu mūžu jāstrādā, bet otra cilvēka galvā tāpat neielīdīsi un ar varu nepiespiedīsi. Tāpēc nedomāju ka ir kādi priekšnoteikumi, kas jāņem vērā lai zinātu, ka laulība būs uz mūžu.
