mjā... tām domām grūti nepiekrist! Bet tas būtu jāparāda vīriņam, kurš domā, ka man vispirms vajadzētu kādu laiku pastrādāt un tikai tad par bērniem domāt, lai tā naudiņa lielāka būtu. Taču es domāju, kad tad jau man būs daudz citu plānu...

mēs vēl tikai plānojam mazo (mēģinām un gaidām, kad būs) ;)
esmu gan es magistros iekshaa, bet taa kaa nezinu, kad mazais pieteiksies, taapeec bez stresa, peec laika jau pirmais semestris skolaa buus cauri. un atbalsts no viira un viira vecaakiem, kaa arii braaliem un maasaam pieskatiishanas zinjaa ir jau tagad :) gan jau!
darbu tieshaam patraki atrast, jo ja CV ir preceejusies, beernu nav un mani gadi, kas kaa reiz buutu beerninam, tad laikam neesmu darba deveeju sapnis :D

Hmm, CV nav ģimenes stāvoklis jāraksta. Kā arī intervijās nav tiesību prasīt ģimenes stāvokli un vai ir bērni, savādāk var pat iesūdzēt tiesā. Par bērniem darba devējam ir tiesības uzzināt tikai tad, kad ir jau noslēgts darba līgums, lai zinātu vai darbiniekam pienākas papildus brīvdienas vai Ziemassvētku dāvanas mazajiem

jā, es arī lasīju, ka CV nav obligāti norādīt ģimenes stāvokli. es arī nepiemini to. bet tik un tā nelīdz... (((

Tāpat nav jānorada reliģija un politiskā piederība. 3 TABU tā teikt!

Hen, nu es jau arī no 01.10. būšu oficiāli bezdarbniece. tagad nezinu ko darīt... Itkā gribās bērniņu, bet būtu jau labāk atrast no sākuma jaunu darbu un tad iet bērnu kopšanas atvaļinājumā savādāk pabalsts tikaik 50 Ls un darba gadi arī neskaitās par to laiku, kamēr mājās sēdi. Tomēr tagad darbu atrast grūti. Pavisam nepiemērotā brīdī tās iestāžu likvidācijas :( Un ar lielu punci jau vispār darbu var nemeklēt. Tā kā vai nu jāatrod ātri darbs vai arī tad tikai pēc ~2 gadiem.

Man kaut kā bail tikai uz vīriņa naudu paļauties. Nav jau nauda galvenais, bet kaut kā ļoti bēdīgi, ka es visu laiku maksāju nodokļus un godīgi strādāju, bet tieši tagad, kad dzīvē viss nokārtojies un varētu sākt par bērniem domāt, es no valsts saņemšu tikai smieklīga izmēra bezdarbnieku pabalstu un nav nekādas cerības uz bērna kopšanas pabalstu. Nedaudz skumīgi :(

viena lieta gan no tevis rakstītā nav tiesa- bērna kopšana iet iekšā darba stāžā :)

Jā, ja tu atrodies darba attiecībās, bet ja esi bezdarbniece, tad tas laiks ir vienkārši pavadīts mājās. Nu nav jau slikti, bet labāk jau gribētos lai nav pēc tam topošajiem darba devējiem jāskaidro kāpēc šo laiku pavadīju mājās. Un tad sāksies:"Ā, jums mazs bērniņš? Visu gaišu..." :(

Nu nekas, pagaidām esmu cerības pilna atrast jaunu darbiņu un tad domāt par ģimenes pieaugumu :o)

zini, ja kāds darba devējs mani neņemtu tikai tāpēc, ka man mājās mazs bērniņš, tad lai iet ieskrieties :)) vot neviens darbs nekad man nebūs svarīgāks par mazuli- protams, arī es to atskārtu tikai tad, kad sāku gaidīt mazo, jo iepriekš jau nav saprotams, kā tas būs, bet kad reāli mazais tevī aug, kustas un spārdās, liekot smaidīt katru dienu, tad saproti- NEKAS un NEKAD nevar būt svarīgāks par mazo dzīvībiņu- par Tavu bērniņu :)

katrā ziņā- lai visām izdodas: gan tām, kas nolēmušas meklēt darbiņu, gan tām, kas gatavojas kļūt par māmiņām :)

par budžeta plānošanu varu ieteikt, pēc ROKFELLERA modeļa-sīkāk par to individuāli varu pastāstit un super saplānojas ar ar mazuminu arī var visu sadarītīt-JA PLĀNO ABI, jo ja nemācēsim rīkoties ar mazu naudas summu, tad ar to lielu it nemaz:(
bet par krāšanu-palasiet BAGĀTĀKAIS vīrs Babilonijā, grāmatu veikalos var atrast
un pirmā lieta pie kā sevi JĀDISCIPLINĒ-no katriem saviem ieņēmumiem ATLIEC 10%-un nekad neaiztiec, un tici mam, viņi noderēs...bet par to sīkāk arī varam individuāli, jo ar vīru jau vairākkā 2 gadus velkam savu ģimenes budžetu un nemaz nevaru saprat-kā cilvēki dzīvo, izdzīvo, ja to nedara-tad tik tiešām-uz dullo un viss iztērējas:)

pilnīgi piekrītu. mēs gan katru mēnesi atliekam vairāk kā 10 % un ja iemācās visu saplānot un sevi organizēt, pat nejūt, ka nauda atlikta. un tad citi brīnās, kā m;ēs varam to un šito atļauties. bet elementāri, sakrājot un saplānojot.

Visas summas liekam kopā, neatkarīgi no procentuālā pienesuma. Tad nosedzam komunālos dzīvošanas izdevumus, utt. Tad no atlikuma 3-5% liekam pensiju 3. līmenī. Un atlikumu saplānojam, vai nu virzam kam lielākam, kas mums ir svarīgs vai kam mazākam. (Protams mēs x summas arī paturam individualiem tēriņiem...) Itkā nekas sarežģīts, bet tikt līdz naudas kopīgai menedžēšanai prasīja turpat 10. kopdzīves gadus. Vieglāk teikt nekā iesākt un darīt. Procesa sākumā daudzi zemūdens akmeņi celās gaisā par naudas uzskatiem, nedrošībām un citiem jautājumiem. Bet tagad uz to atskatoties - sirdsmiers.