Vedēju dāvanas ir jādomā man, viņš tikai noraida visas manas idejas. Pats neko nepiedāvā. Vecāku dāvanas arī ir uz maniem pleciem. Fotogrāfs, ielūgumi, ielūgumu izsūtīšana, viesu nams, visas sarunas ar vedējiem ir tikai ar mani vienpersoniski, viņš tikai uzstāda savus noteikumus ko grib darīt un ko negrib.
Es arī gribētu aiziet uz kāzām un vienkārši baudīt visu, bet es nevaru!

Var jau teikt, ka katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi, bet es laikam piekritīšu, ka parasti visu organizēšanu uzņemas līgavas. Mans līgavainis pateica, ka vienkārši piekritīs visam, un ar to arī viņa iesaiste beidzās :D Tāpēc, lai taupītu savus nervus un laiku, vienkārši svītroju milzīgu daudzumu lietu, par ko man citādi pašai vien būtu jārūpējas (printēti ielūgumi, ziedi un citi rotājumi (atskaitot manu pušķi), jebkādas dāvanas jebkam, dzērienu etiķetes utt.) Saprotu, ka mans variants daudzām nebūtu pieņemams, bet sava veselā saprāta saglabāšanai ir jāiziet uz kompromisiem :)

Mana gadijuma ir lidzigi ka DaceDacei. Visu daru viena un ar daudz asaru ir liets un reiziem.piemekle tadas sajutas ka tikai man vienai vajag tas kazas vajag. Ari dazas lietas ir ligavainja zinja bet pagaidam nekas nekust no vietas. Pagaidam neiejaucos. Lai doma nav mazins, ja neizdaris kauns nebus man bet vinjam.
Manejam ligavainim jau sakuma bija nostāja, shis pelna naudu. Un maz var man palidzet jo ir arzemes. Reizem protams gribas lai vismaz morali atbalsta.
Pa lielam viss jau gatava, bet ieksheji ir kkada sajuta ka kaut kas ir aizmirsts.

Visu pamatā organizēju viena. Es labāk māku darboties ar datoru (meklēt internetā), man ir elastīgāks darba grafiks (varu atrast brīvus brīžus lietu kārtošanai), esmu ašāka un komunikablāka (zvanīt, runāt ar cilvēkiem), kā arī skaidri zinu, ko gribu, ko negribu. Ar līgavaini apspriežamies, kā viņa skatījumā tas vai tas, bet viņš pamatā visam piekrīt. :) Nav sajūtas, ka kāzas vajag tikai man vienai. Savu vīrieti pazīstu jau pietiekami ilgi, lai zinātu, ka viņam labāk padodas kaut kas cits nevis organizatorisku lietu kārtošana. Un labi vien ir. Kāzām gatavojos ar prieku. Nav stresa, nav asaru- no tā vecuma par laimi esmu izaugusi. :)

Es ticu,ka lielu daļu aizvainojuma veido mani trakojošie grūtnieču hormoni, bet tomēr gribētos,lai cilvēks kaut ko atrod un lai vienkārši par vienu lēmumu man būtu mazāk. Topošais vīrs atrastu kādu ideju un mēs to pieņemtu, bet ir tā,ka ja es atrodu, izstāstu un izdomā,ka nebūs labi, tad gribas visu nomest,jo to ideju jau arī nav bezgalīgi. Un ja visas izbrāķē, tad vispār gribas iet nošauties.

Sangro
Vecums vai ne vecums, bet mana mācība visam mūžam, ka priekš manis grūtniecība un kāzu rīkošana nav apvienojamas lietas, ja gribas pasaudzēt savus nervus. Citādāk man ir pinkšķis uz visu pašreiz.

DaceDace
Gluži manas domas, ka grūtniecība nav piemērots brīdis kāzām. Tāpēc savus sadzemdēju jau laicīgi. :D

Sangro
Tev paveicās :D
Mūsējais negaidīti pieteicās tam visam pa vidu,kad beidzot nolēmām apprecēties. :) Daudz kam jau bija iemaksāta puse no summas. Atcelt nesanāca izdevīgi un galu galā ir tā, kā ir. Bet gan jau būs labi.

Man laikam paveicies ar ligavaini. Vins piedalas visaa, citreiz pat vairak par mani. Viss kas bija mekleejams, zvanaams un apskataams, visu dariijam kopaa. Neko neesmu dariijusi un domaajusi es pati :)

Nu iznemot protams kleitas pirksanu. :) to vins nav redzeejis

tā gan es laikam negribētu,ka vīrietis iesaistās vairāk kā līgava.
Gribās tikai nelielu atbalstu un ideju pasviešanu, brīžos,kad pašai tukša galva, bet tas laikam atkarīgs no katra cilvēka.

DaceDace
Tas pierada vienkaarsi cik vinam tas svariigi. Man prieks, ka vins sajaa zinjaa nav vienaldzigs. Vins to dara nevis taapec ka vinam tas jaadara, bet gan taapec,ka vins grib iesaistiities. :) tas jau nav tikai kaazas prieks liigavas.

Nu un es domāju, ka man vienai tādas problēmas... Visa plānošana un organizēšana uz maniem pleciem. Viņš tikai pasaka - kāpēc nevar būt tā kā visiem vai kā vienkāršāk? un tad man gribas uzsprāgt, es te cenšos un daru, lai mums būtu kaut kas orģinālāks vai nedaudz savādāks, bet šim vienalga...un nemaz nerunāšu par to, ka, ja viņam pajautāju, kādēļ viņš neko neizdomā, tad viņa atbilde ir - es jau nemaz nezināju ka tādu vajag, vai ka viņš jau par kāzām vispār neko nezinot...nu malacis....un ja kādu lietu lieku izdomāt viņam, tad sākas atbildes - kāpēc mēs to nevaram darīt kopā? un tad atkal viss nonāk uz maniem pleciem...
tagad esmu uz kādu brīdi esmu visam atmetusi ar roku (jo viss lielais vairums jau ir saplānost), bet kad viņš pats atjēgsies, kas vēl jāplāno, tad varbūt palīdzēšu....
šobrīd (līdz pāries lielā dusma) darīšu kā viņš....

Lasu un domāju- nebrīnos, ka tik daudzi vīrieši negrib tās lielās, smukās kāzas, jo sievietes ar savu klīrēšanos pašas to ir panākušas. Protams, ka vīrietis nezin, kādām tām kāzām jābūt, jo parasti jau sievietes ir vienpersoniski izsapņojušas, KĀDAS tās būs, cik oriģinālas un ne kā visiem. Cakas un mežģīnes jau nav normāla vidusmēra vīrieša iedabā.

Piekrītu Sangro. Kāzu plānošana nav vīrieša prasmju (un pat ne vēlmju) sarakstā. Viņiem nav tas JĀGRIB tik pat ļoti kā līgavai. Jo tāpat beigās būs tā, kā sieviete teiks - kāda jēga viņiem tērēt savus nervus un laiku?

Mums arī ir tā, ka lielākoties plānoju un meklēju variantus es, bet pozitīvais ir tas, ka jau pašā sākumā vienojāmies par konceptu un lielajām lietām, naudas summām un tā. Bet tagad, kad līdz kāzām palicis pavisam maz, viņš mani ļoti atbalsta - redz, ka darba vēl daudz kas drāms līdz atvaļinājumam, tāpēc piemēram, palīdzēja sagatavot burciņas svecītēm. Nu, mīļi! Apzinos, ka man, iespējams, būtu rūpīgāk sanācis, bet tā padomājot - ir taču tik labi, ka man viņas nav jātaisa un vairāk varu pievērsties svarīgākām lietām. Un šādos sīkumos es jūtu atbalstu - es esmu sameklējusi un izplānojusi, ko un kā, bet viņš dod savu piekrišanu un palīdz to realizēt, ja vajag. Galvenais - nevajag padarīt to par obligātu pasākumu, un gaidīt no vīrieša, lai viņš domātu kā sieviete.

Nu mans virietis ir ar noslieci uz maakslu. Ne velti gribeeja iet par dizaineru. Bet nepieneema :D taapec jau vinam ir interesanti taa visa kaazu padariisana. :)

Nu, manam topošajam līdz māksliniekam kā rāpus līdz Ķīnai. :D Varbūt vienīgi karikatūrists no viņa varētu sanākt.

Es drīzāk runāju par to, ka nevajag spiest vīrietim izlikties ieinteresētam lentīšu toņos un tamlīdzīgās lietās, ja viņš pats neizrāda interesi. Tas, ka vīrietis no vīrieša atšķiras - tas skaidrs kā bankā. Kas vienam mocības, tas otram sagādā prieku. Kā jau visur. ;)

Nu jaa, taa jau ir. :)

Es laikam visam spēju pieiet bez liekas drāmas. Sākumā kopīgi izdomājām noskaņu, stilu, apskatījām vietas. Tālāk es esmu galvenā plānotāja, bet visas idejas tiek draugam pastāstītas un viņš vai nu akceptē, vai nē. Ja ne, tad es arī neuzspiežu. Gada sākumā viņam iedevu konkrētu sarakstu ar lietām, kas ir tikai viņa atbildība(pušķis, burti, plāksnes utt). Un viss. Manās acīs tas, ka viņš neskrien pa veikaliem meklēdams pareizo platumu melnajai mežģīņu lentītei(to daru es), nenozīmē to, ka viņam tātad viss vienalga, nekas nerūp, kāzas tikai man vajag utt.
Man nav problēmu darīt pašai un tad draugam ik pa laikam atgādināt par kko vai piespēlēt kādas lietas nokārtošanu līdz galam, pirmo iemaksu veikšanu utt. Nesen es netiku galā ar spalvu lietu ielūgumiem - pateicu draugam, ka viņam ar to jātiek galā un nedēļas laikā viss tika nokārtots.
Mums ir gana daudz piņķerīgu sīkumu, bet man nav problēmu, ar to noņemties. Es nevarētu attiekties no puses mūsu ieceru tikai tāpēc, ka man vienai lielākā plānošana. Ja vajag, lai kaut ko izdara viņš-pasaku un tas tiek nokārtots.

Vīrietis ir vīrietis un sieviete ir sieviete. Nu nevarat jūs prasīt no vīrieša sievišķīgos izgājienus. Vīrietim neinteresē ne kādā krāsā galda karte, ne tas, kāds svečturītis stāvēs uz galda, tas viss ir priekš bābām (atvainojiet). Pajautājiet normālam vīrietim kurš atceras kas bija mugurā tai sievietei vai tai, nu neatcerās un neievēro viņi nekad neko no tā visa. Viņi nepievērš uzmanību detaļām, tikai galvenajām niansēm - baznīca, mašīna, ēdiens. Nevis tas, kāds taurentiņš ir uzlīmēts uz kāzu ielūgumu. Liekaties mierā, izsapņojiet savas kāzas, jo tā pat to ievēros tikai sievietes, tas ir mūsu dabā nevis vīriešu.
Un esiet reālistes - nu nesanāk tiem večiem tik labi kā jums to gribētos uzspiest. Vai tad vajag lai viņš ar sakostiem zobiem iet un tagad līmē kristāliņus uz glāzēm? Nu sviests..
Un autorei, tici man, precēties viņš grib un arī tieši tas un tikai tas viņam ir galvenais - BŪT PRECĒTAM AR TEVI. Nevis tas, kādas ciku cakas ir puķītēm.