Man šķiet, ka tam vispār nevar sagatavoties, es drīz jau būšu vecāka par vecu bērnu radīšanai, bet joprojām neesmu gatava. Vajag lekt iekšā nezināmajā un viss. :)

Es reiz uzdevu šādu jautājumu savām draudzenēm, un viena man atbildēja, ka būšu gatava bērniņam tad, kad man gribēsies samīļot un auklēt visus radu, draugu un paziņu mazuļus....kad ikviena bērniņa smaids manā sirdī atvērs īstās stīgas....toreiz ilgi domāju, domāju, domāju, bet.... nepatīk man mesties klāt katram bēbim, raut to ārā no mātes rokām un bučot, man vispār pavisam mazi bērniņi pat drusku biedē, tik maziņi, trausli... Sapratu, ka manā gadījumā var būt tikai otrādi - vispirms gaidīšu, dzemdēšu, mīļošu, bučošu, auklēšu savējo brīnumiņu un tikai tad droši apčubināšu citus mazuļus, tikai tad sapratīšu, kas citas sievietes tā sajūsmina bērna atraudziņās, netīrajos pamperos un pirmajos zobiņos. Tikai tad sapratīšu, kas ir grūtniecība, kas ir dzemdības, jo rakstīt par to var daudz un dikti, bet katrai no mums tas ir citādi, katrai tas ir savs īpašais laiks, un lai cik tas ačgārni neizklausītos – tikai tad es arī sapratīšu, vai esmu tam gatava vai ne, jo mēs neviens nevaram būt 100% gatavs kaut kam nezināmam, nepiedzīvotam, līdz šim neizjustam. :)

Grūtāk ir gatavoties otrajam bērniņam, kā tas ir man. Pēc kāzām vīriņš grib otru bēbi. Abi par to bijām runājuši un plānojām. Bet tagad īsti vairs nezinu, gribu vai nē. Viens jau ir un zinu, kā tas ir. Tāpēc saņemties ir vēl grūtāk. Bet laikam jau gribu... vnk ir neliela baiļu sajūta, kā būs ar diviem. :)

Zināt var tad, kad nekādu šaubu vairs nav - nav baiļu sajūtas par dzemdībām, iztikšanu, darbu utt., un pats galvenais - abiem ir vēlme radīt un audzināt mazo brīnumu pēc labākās sirdsapziņas un iespējām:) ...beidzot jūtu, ka visam jānotiek...:))

Mana nostāja bija,ka mazulīti "taisīsim" pēc kāzām.Sākot ar kāzu nakti, sākām neizsargāties un nepagāja 2 mēneši kā paliku stāvoklī.Sajūtas, protams, nezināmas, bet patīkamas.Just kā mazais pa vēderu ņemās...tas ir vnk fantastiski.Es uzskatu, ka mazais pats izdomā, kad jāpievienojas.Esmu bezgala laimīga, ka es izturēju grūtniecības problēmiņas un dzemdību sāpes.
Tagad jau 3 mēnešus esam 3tā.Katra diena ir jaunu piedzīvojumu pilna.Mazā smaids liek pašai smaidīt un justies laimīgai.Būt par māmiņu ir visskaistākais, kas ar sievieti var notikt!!!

Man liels prieks par tevi!!! Mēs arī jau kādu laiku cenšamies un cerams drīz tiksim pie mazā:) Tā ir iekšēja sajūta, ka gribas mazo, kad visas domas ir tikai par to... Es jūtos droši ar savu vīru un esmu gatava mazajam..:)

Sveikas meitenes!!! Nu ko, oficiāli piecienojos jūsu censoņu bariņam

Nu ar vīriņu jau esam oficiāla ģimene - 7.augustā mums bija kāzas. Tagad sākam tā pa īstam pievērsties bēbim. Kaut arī cenšamies nu jau no 21.jūnija, bet pagaidām nekā. domāju, ka pie vainas mani hormoni, kas ir pa augstu, bet dakterīte jau teica, ka neauglīga neesmu. Un ka iesaka palikt stāvoklī, jo tad viss nostabilizējas. Kā nu būs, to jau redzēsim. Vienīgais domāju, ka bez mēnešreizēm tā grūtāk palikt stāvoklī, jo mēnešreizes jau nav kopš aprīļa

Bet tas jau dēl hormoniem.

Tā ka - vienalga gaidu un cenšamies.

Mīļās dāmas, domāju, ka nav tādas pazīmes, kas liecinātu- jā, esmu gatava bebim. To var tikai sajust- ja ir šaubas par to, tātad vēl neesat gatavas. Man šaubas pagaisa kaut kur pirms pusgada aptuveni, nebija vairs domu- bet ja nu tagad es gaidītu bebi? Un tad jau bērniņš pats izdomās, kad pieteikties :)

Ginekoloģe neieteica Tev palietot hormonālo kontracepciju, lai mr būtu? (brāļa draudzenei bija līdzīga problēma, tāpēc viņa lietoja hormonālās tabletes). Tās stabilizētu visu sistēmu un pēc to lietošanas esot lielākas iespējas palikt stāvoklī. ;)
man dermatoloģe izrakstīja ādas sakārtošanai, lietoju 3 mēnešus, pēc kāzām pārstāšu lietot, jo arī vēlamies mazulīti :)

nju es lietoju.... bet nu ta ka planojam bebi, tad japartrauc.. bet ka partraucu - pazuda ari mr :(

Jau kopš agrajiem pusaudzes gadiem vēlos bērniņu, tikai gaidīju īsto vīrieti. Nu sagaidīju, bet tagad arī šķiet, ka bišķi esmu nobijusies. Tomēr lai kā arī būtu, bailes var pārvarēt tikai stājoties tām pretīm un būsim taču divi pret tām bailēm no nezināmā, tā kā riskēšu pēc kāzām :)

Kā pazuda? zinu, ka var arī pilno asins ainu, lai pārbauda hormonus (pie ginekoloģes).

hormonālās tabletes nenostabilizēs Jums ciklu. Cik esmu bijusi pie ārstiem visi saka, vienu un to pašu, vajag tik padzert zālītes, bet no tām zālēm nav nekādas jēgas. Ar hormoniem ir tā: tos pilnībā noteikt nevar, jo tie mainās katru mīļu brīdi piem:jūs ieraugiet mazu bēbi jums uzreiz ir vairāk sievišķais hormons, tiklīdz Jūs esat dusmīgas, gribat kādu "iekaustīt"jums parādās vairāk vīrišķais hormons, hormonus var noteikt tikai vispusīgi. Bet ar tām hormonālajām tabletēm skataties pašas, nekas labs tur nav. Pati esmu izgājusi tam cauri.

Šei ir rakstiņš http://www.mammam.lv/articles/903/kad-sieviete-ir-gatava-bernam/

Un kas tad ir jāpiedzīvo grūtniecības laikā, dzemdībās un tad kad ir bērns?

kad sapratu, ka vēlos bērniņu, pat nedomāju par grūtniecību, dzemdībām, tālāko nākotni kopā ar mazo. vienkārši bija tā sajūta, ka esmu gatava. mazais pieteicās ātri, un tikai tad sāku domāt par to kā būs un kas būs. vienu gan varu pateikt - iztēloties kāda būs dzīve ar bērnu nav iespējāms. tad kad viņš piedzimst, tikai tad sākās reālā apjausma:)) un es kā māmiņa jūtos droši, mazo aprūpējot, man nekas nav pretīgs (piekakātie pamperi, čuriņas uz grīdas, atgrūstais piens utt.), vienkārši mans bērns mani sajūsmina un es nespēju viņu nemīlēt ar visu to kāds viņš ir. pat tad kad reāli izved no pacietības:)

Arī mums šis jautājums ir aktuāls :) Kopā esam gana ilgi, esam arī precējušies, ir darbs utt....trūkst tikai bērniņa pilnīgai laimei...bet kaut kas attur!Pat nezinu kāpēc :( Mēs (pamatā es) visu laiku to atliekam, bet visapkārt paziņām un draugiem ik pa laikam dzimst bērniņi un par to ir tik liels prieks!Bet tiklīdz šis jautājums skar mani....sākas atrunas :) Katrā ziņā esmu nokavējusi medicīniski rekomendējošo vecumu pirmajam bērniņam...es ceru, ka bērniņš pieteksies negaidīts, jo tā būs zīme...:)Ja tā nenotiks, būs vien jāplāno!!!

Mēs bijām runājuši, ka bērniņu varētu, bet nebijām sākuši "censties", kad pats pieteicās! Un labi, ka tā, jo šobrīd esmu ļoti laimīga! Domāju, ja nebūtu pats pieteicies, tad es vēl pāris gadus nebūtu saņēmusies! Jo šobrīd ar ik pa brīdim runājam un liekas, ka varētu otru, bet nekādi nevaru saņemties :)

Man kāzas pavasarī un ja viss būs kārtībā ar veselību - uzreiz mēģināsim tikt pie bērniņa. Kāpēc saku par veselību - pirms 3 gadiem man bija smaga operācija, dzemdē bija pamatīgs iekaisums, olvados strutas un vēl visādas briesmas. Paldies Gaiļezera ginekoloģei Zanei Grabei par to ka palīdzēja izķepuroties no tā visa, saglabājot iespēju palikt stāvoklī. Neskatoties uz dakteres optimismu, viņa tomēr atzina, ka problēmas nākotnē var būt.. No tā es baidos visvairāk. Zinu, ka diena kad piedzims mans bērniņš, būs viena no laimīgākajām manā mūžā, ņemot vērā kam tikai nav bijis jāiet cauri. Tām kurām tas viss notiek viegli, laikam nesapratīs.. To ka esmu tam gatava, sapratu mirklī, kad pirms gada dzemdību namā paņēmu rokās sava drauga māsasmeitiņu. Kopš tās dienas esmu mazajai kā otra mamma, esmu izbaudijusi visu, kamēr īstā mamma strādā dažas dienas nedēļā - gan negulētas naktis, gan skaļo raudāšanu, gan pirmos zobiņus, gan pirmās kaprīzes :D ... un nekas nav mani nobiedējis, un draugs mīl mazo tikpat ļoti kā es, un pat pamperus maina ja neesmu klāt!! Tā kā zinu droši - mēs abi esam tam gatavi, kaut tikai izdotos! :)

Meitēn, piedod par "iejaukšanos", bet vai Tev neliekas, ka būtu labi nomainīt niku? Vai ar tik agresīvu iesauku gribi atbaidīt foruma dalībnieces, vai varbūt tā izpaud savu atriebīgo nostāju pret pasauli? Pie sievietes-ļaundares diez vai bērniņš gribēs nākt... Vārdiem un domām ir spēks...