Nezinu..vrb dazas nodomas,ka esmu dulla un traka,bet...es visvairak baidos figuru pazaudet ;D
Mums augusta ir kaazas, un pec tam mans milais loti velas mazuli,vins bernus dievina,un biezi piekeru vinu,ka vins skatas uz svesiem berniem,vai savu krustelinu,vinam neapzinati seja iezogas smaids :) nesen lidojam majas no Vacijas..lidosta prieksa staveja mammite ar savu meitinu kura bija dikti nikiiga,paskatos uz savejo,vins skatas uz mazo smaida un miedz vinai ar aci - lai beidz nikoties:D
Taka domaju,ka bus mums pec kaazam jakuplina savs gimenes pavards.

"iepriekšējie pārdzīvojumi brīžiem mūs padara ciniskas un atriebīgas, "pofigistiskas"... Bet pamatbūtībā, es domāju, mēs nemaināmies, un, spriežot pēc meitenes vārdiem, bēda jau pārgājusi, sāpe izsāpēta un īstais laiks pārtapt atpakaļ no Ļaundares par Labo Feju!:)"
Nu tā kā naglai pa galvu, īpaši pirmais teikums!!! Nezinu gan, kāda no manis Labā feja :D, bet tiešām cenšos pagātnei pielikt punktu, lai gan brīžiem liekas, ka tas viss min uz papēžiem. Bet tad es pamostos, redzu, ka mans mīļais čuč blakus, un saprotu ka viss būs labi :))
Ex. Ļaundare.

Redz, es domāju, ka ne velti meitene izvēlējās šādu niku - iepriekšējie pārdzīvojumi brīžiem mūs padara ciniskas un atriebīgas, "pofigistiskas"... Bet pamatbūtībā, es domāju, mēs nemaināmies, un, spriežot pēc meitenes vārdiem, bēda jau pārgājusi, sāpe izsāpēta un īstais laiks pārtapt atpakaļ no Ļaundares par Labo Feju!:)
nu jau 'dzēstajam lietotājam' - labu veiksmi un saticību jūsu ģimenītei!

Redz kādi mēs tomēr esam dažādi :)Mani pilnīgi neietekmē viņas niks :) Neskati vīru no cepures:)Lasot viņas 1 komentāru-galīgi pēc ļaundares neizklausās :D Tāpēc arī nepievēršu uzmanību kā viņa sevi nosaukusi:DUn mani jau neviens ar niku nekur neaizbaidīs :DAtkal kārtīgi sasmējos:D

Bet tas tā atkāpe no tēmas :)

Ļaundare-Viss būs labi un pārāk nesatraucies,jo bērniņš atnāks agrāk vai vēlāk.Viņš pats zin īsto brīdi un īstos cilvēkus!Tā kā, viss būs labi :)

http://www.tvnet.lv/women/life/gimene/article.php?id=5160156
Meitenes ieliku linku par to, kā pret māmiņām un jaundzimušajiem izturās Zviedrijā! Latvijai būtu ko mācīties!

Zini... laikam Tev taisnība. Pirmajā mirklī gan gribēju attaisnoties kāpēc man ir tāds niks.. Neesmu ne ļauna, ne atriebīga. Pat ne uz to cilvēku, kas sabojāja manu dzīvi gandrīz 10 gadus un beigās arī veselību, ...jo tomēr viņu mīlēju... Tad laikam tiešām gribēju noslēgties no visas pasaules, jo kādā iepazīšanās portālā nosaucu sevi par -Ļaundari... jo tā Viņš mani mīļi sauca, kad kārdināju un ķircināju.. Tā arī tas niks palicis, tur no patiesa ļaunuma nav ne kripatas. Tajā portālā vēlāk iepazinos ar savu topošo vīriņu, kuru tagd jau gandrīz divus gadus mīlu vairāk par visu pasaulē :)))) Laikam laiks tiešām pielikt punktu visam kas bijis un sākt jaunu dzīvi. Paldies, ka atvēri man acis :))))

Meitēn, piedod par "iejaukšanos", bet vai Tev neliekas, ka būtu labi nomainīt niku? Vai ar tik agresīvu iesauku gribi atbaidīt foruma dalībnieces, vai varbūt tā izpaud savu atriebīgo nostāju pret pasauli? Pie sievietes-ļaundares diez vai bērniņš gribēs nākt... Vārdiem un domām ir spēks...

Man kāzas pavasarī un ja viss būs kārtībā ar veselību - uzreiz mēģināsim tikt pie bērniņa. Kāpēc saku par veselību - pirms 3 gadiem man bija smaga operācija, dzemdē bija pamatīgs iekaisums, olvados strutas un vēl visādas briesmas. Paldies Gaiļezera ginekoloģei Zanei Grabei par to ka palīdzēja izķepuroties no tā visa, saglabājot iespēju palikt stāvoklī. Neskatoties uz dakteres optimismu, viņa tomēr atzina, ka problēmas nākotnē var būt.. No tā es baidos visvairāk. Zinu, ka diena kad piedzims mans bērniņš, būs viena no laimīgākajām manā mūžā, ņemot vērā kam tikai nav bijis jāiet cauri. Tām kurām tas viss notiek viegli, laikam nesapratīs.. To ka esmu tam gatava, sapratu mirklī, kad pirms gada dzemdību namā paņēmu rokās sava drauga māsasmeitiņu. Kopš tās dienas esmu mazajai kā otra mamma, esmu izbaudijusi visu, kamēr īstā mamma strādā dažas dienas nedēļā - gan negulētas naktis, gan skaļo raudāšanu, gan pirmos zobiņus, gan pirmās kaprīzes :D ... un nekas nav mani nobiedējis, un draugs mīl mazo tikpat ļoti kā es, un pat pamperus maina ja neesmu klāt!! Tā kā zinu droši - mēs abi esam tam gatavi, kaut tikai izdotos! :)

Mēs bijām runājuši, ka bērniņu varētu, bet nebijām sākuši "censties", kad pats pieteicās! Un labi, ka tā, jo šobrīd esmu ļoti laimīga! Domāju, ja nebūtu pats pieteicies, tad es vēl pāris gadus nebūtu saņēmusies! Jo šobrīd ar ik pa brīdim runājam un liekas, ka varētu otru, bet nekādi nevaru saņemties :)

Arī mums šis jautājums ir aktuāls :) Kopā esam gana ilgi, esam arī precējušies, ir darbs utt....trūkst tikai bērniņa pilnīgai laimei...bet kaut kas attur!Pat nezinu kāpēc :( Mēs (pamatā es) visu laiku to atliekam, bet visapkārt paziņām un draugiem ik pa laikam dzimst bērniņi un par to ir tik liels prieks!Bet tiklīdz šis jautājums skar mani....sākas atrunas :) Katrā ziņā esmu nokavējusi medicīniski rekomendējošo vecumu pirmajam bērniņam...es ceru, ka bērniņš pieteksies negaidīts, jo tā būs zīme...:)Ja tā nenotiks, būs vien jāplāno!!!

kad sapratu, ka vēlos bērniņu, pat nedomāju par grūtniecību, dzemdībām, tālāko nākotni kopā ar mazo. vienkārši bija tā sajūta, ka esmu gatava. mazais pieteicās ātri, un tikai tad sāku domāt par to kā būs un kas būs. vienu gan varu pateikt - iztēloties kāda būs dzīve ar bērnu nav iespējāms. tad kad viņš piedzimst, tikai tad sākās reālā apjausma:)) un es kā māmiņa jūtos droši, mazo aprūpējot, man nekas nav pretīgs (piekakātie pamperi, čuriņas uz grīdas, atgrūstais piens utt.), vienkārši mans bērns mani sajūsmina un es nespēju viņu nemīlēt ar visu to kāds viņš ir. pat tad kad reāli izved no pacietības:)

Un kas tad ir jāpiedzīvo grūtniecības laikā, dzemdībās un tad kad ir bērns?

Šei ir rakstiņš http://www.mammam.lv/articles/903/kad-sieviete-ir-gatava-bernam/

hormonālās tabletes nenostabilizēs Jums ciklu. Cik esmu bijusi pie ārstiem visi saka, vienu un to pašu, vajag tik padzert zālītes, bet no tām zālēm nav nekādas jēgas. Ar hormoniem ir tā: tos pilnībā noteikt nevar, jo tie mainās katru mīļu brīdi piem:jūs ieraugiet mazu bēbi jums uzreiz ir vairāk sievišķais hormons, tiklīdz Jūs esat dusmīgas, gribat kādu "iekaustīt"jums parādās vairāk vīrišķais hormons, hormonus var noteikt tikai vispusīgi. Bet ar tām hormonālajām tabletēm skataties pašas, nekas labs tur nav. Pati esmu izgājusi tam cauri.

Kā pazuda? zinu, ka var arī pilno asins ainu, lai pārbauda hormonus (pie ginekoloģes).

Jau kopš agrajiem pusaudzes gadiem vēlos bērniņu, tikai gaidīju īsto vīrieti. Nu sagaidīju, bet tagad arī šķiet, ka bišķi esmu nobijusies. Tomēr lai kā arī būtu, bailes var pārvarēt tikai stājoties tām pretīm un būsim taču divi pret tām bailēm no nezināmā, tā kā riskēšu pēc kāzām :)

nju es lietoju.... bet nu ta ka planojam bebi, tad japartrauc.. bet ka partraucu - pazuda ari mr :(

Ginekoloģe neieteica Tev palietot hormonālo kontracepciju, lai mr būtu? (brāļa draudzenei bija līdzīga problēma, tāpēc viņa lietoja hormonālās tabletes). Tās stabilizētu visu sistēmu un pēc to lietošanas esot lielākas iespējas palikt stāvoklī. ;)
man dermatoloģe izrakstīja ādas sakārtošanai, lietoju 3 mēnešus, pēc kāzām pārstāšu lietot, jo arī vēlamies mazulīti :)

Mīļās dāmas, domāju, ka nav tādas pazīmes, kas liecinātu- jā, esmu gatava bebim. To var tikai sajust- ja ir šaubas par to, tātad vēl neesat gatavas. Man šaubas pagaisa kaut kur pirms pusgada aptuveni, nebija vairs domu- bet ja nu tagad es gaidītu bebi? Un tad jau bērniņš pats izdomās, kad pieteikties :)

Sveikas meitenes!!! Nu ko, oficiāli piecienojos jūsu censoņu bariņam

Nu ar vīriņu jau esam oficiāla ģimene - 7.augustā mums bija kāzas. Tagad sākam tā pa īstam pievērsties bēbim. Kaut arī cenšamies nu jau no 21.jūnija, bet pagaidām nekā. domāju, ka pie vainas mani hormoni, kas ir pa augstu, bet dakterīte jau teica, ka neauglīga neesmu. Un ka iesaka palikt stāvoklī, jo tad viss nostabilizējas. Kā nu būs, to jau redzēsim. Vienīgais domāju, ka bez mēnešreizēm tā grūtāk palikt stāvoklī, jo mēnešreizes jau nav kopš aprīļa

Bet tas jau dēl hormoniem.

Tā ka - vienalga gaidu un cenšamies.