Būtībā dāvanas nepavisam nebija pasākuma prioritāte un iepriekš par to īsti nedomāju. Viesiem ierobežojumu nebija, tāpēc arī vilšanās sajūtas noteikti nebija.
Vai dāvanas saņēmāt tādas kā cerējāt?
Pievienot savu pieredziNekādu uzstādījumu un cerību nebija, tādēļ nebija arī vilšanās. Patiesībā nebija laika domāt par to, ko vēlētos saņemt, jo svarīgāk bija, lai diena ir izdevusies un mums blakus ir cilvēki, kuri vēl mums laimi.
Jā, ielūgumā ierakstījām vēlmi saņemt dāvanas aploksnītes formātā.
Galvenais bija viesu mīļums un laba vēlējumi, bet dāvanas bija lieliskas-no sirds!
Ielūgumā jau minējām, ka vēlamies līdzekļus ģimenes auto iegādei.
Visas dāvanas gan vēl nemaz nēsam atvēruši. Mani ļoti aizkustina tie mazākie sveicieni - vīna pudele no kaimiņiem, kartiņas no darbabiedriem, utt. Vēl mums uzdāvināja ļoti skaistu gleznu.
Pamatā nauda - bet viesi bija pacentušies ar interesantiem nofirmējumiem.
Pat vairāk nekā plānots. Viesiem tika piekodināts nekādas dāvanas nedāvināt.
Pārsvarā visi dāvināja naudu, bet visas dāvanas, ko saņēmām bija ļoti patriotiskas, - linu galdauts, grāmata ''100 skaistākās vietas Latvijā'' , saņēmām pat Latvijas karogu, kas emocionālajā ziņā bija diezgan liels sitiens pa sirdi ( bet labajā nozīmē) bija cilvēki, kuri vispār neko neuzdāvināja, bet, tā kā neviens netika aicināts dēļ dāvanām, mūs tas galīgi nesatrauca...Vērtīgākā dāvana bija katrs no sirds pateiktais vārds un katra cilvēka smaids
Ielūgumā īpaši nenorādījām, ka gribam dāvanās „aploksnes”, jo tas likās stulbi tā rakstīt. Tas likās pašsaprotami, ka mūsdienās dāvina kāzās naudu. Ar servīzēm un tosteriem pa laimi neviens neieradās :D :D :D
Ielūgumā norādījām, ka vēlamies dāvanu saņemt aploksnē un visi šo lūgumu arī ņēma vērā.
Lielākā daļa dāvināja naudu, bija dažas jaukas dāvanas, par kurām bijām minējuši, ka tādas vēlētos saņemt.
Jā, dāvanas saņēmām tieši tādas, kādas tās vēlējāmies... Kāzu viesi bija tikai vismīļākie un tuvākie radi, kas mūs pazīst vislabāk, tāpēc arī dāvanas viņi zanāja... :)