Laulības bija kā nākamais solis mūsu attiecībās. Mīlam viens otru, kopā esam 7 gadus, un mūsu dēliņam ir gads un septiņi mēneši.

Dzīvojām kopā 6 gadus, kāzas likās loģisks attiecību turpinājums!

Dzīvojām kopā trīs gadus, pieteicās bērniņš un nolēmām to laist kopā kā oficiāla ģimene.

Bijām kopā jau 4 gadus, saņēmu bildinājumu. Precējāmies, jo mīlam viens otru un tā tam jānotiek. Kopā pirms tam nedzīvojām, tagad tik sākam vīt savu kopīgo ligzdiņu :)

Mēs nolēmām precēties, jo to ļoti vēlējāmies. Pazīstami bijām 10 gadus, kopā 8, dzīvojam kopā 4 gadus. Bija jau laiks, vienkārši bijām jauni, jo kopā bijām kopš vidusskolas :)

Jo bija sajūta, ka vajag. Pirms kāzām dzīvojām kopā aptuveni 2.5 gadus.

Mēs kopā dzīvojam gandrīz jau 9 gadus, un tas šķita loģisks solis, ņemot vērā, ka arī bērniņš mums ir.

Pārāk labi zinām viens otru un mīlam! Kopā bijām jau 10 gadus un dzīvojam kopā jau trīs gadus.

Jau sen par to bijām runājuši, līdz kāzām jau 3 gadus dzīvojām kopā.

Draudzējāmies 7 gadus, bet dzīvojām dažādās pilsētās. Ap 5 gadiem mazliet pašķīrāmies, lai pārdomātu dzīvi un saprastu, kas ir kas... Beidzot vienojāmies par nākotnes kopējiem plāniem, un es pārcēlos dzīvot pie vīra, tad sekoja bildinājums utt. Tā pa īstam līdz kāzām dzīvojām kopā 10mēnešus, līdz tam daudz pavadījām laiku kopā / dzīvojāmies pie vieniem vai otriem vecākiem.

4 gadus dzīvojam kopā, ir bērns. Sen jau bija laiks :)

Kopā bijām 10 gadus, no tiem 5 gadus dzīvojām kopā.

Esam kopā 7 gadus, dzīvojam - 5. Gribējām būt oficiāli kopā arī likuma priekšā.

dzīvojām kopā gadu, apprecējāmies, jo nav plāna vairs šķirties :)

Kopā esam jau gandrīz 8 gadus, un bildinājums arī jau bija izskanējis.

Kopā dzīvojām 2 gadus, un jau bija laiks :)))

Kopā esam jau 8 gadus, tas bija tikai loģisks turpinājums

Vēlējāmies kļūt par vīru un sievu - ļoti vienkārši, par vienotu ģimeni. Līdz kāzām kopā bijām 5 gadus.

nolēmām precēties, jo mīlam viens otru un gribējām sev un mīļajiem uztaisīt foršu pasākumu! Līdz kāzām dzīvojām kopā 9 gadus..

Kāpēc gan ne? :) Kopā esam jau 7 gadus, un nākošais solis šķita loģisks.

Bijām pazīstami jau 6 gadus, 3 no tiem dzīvojām kopā un jau no paša kopdzīves sākuma bijām gatavi teikt viens otram "Jā" vārdu - sakrājām naudiņu un - domāts - darīts :))

šī diena bija mūsu 5 gadu jubileja un nolēmām to atzīmē tā kārtīgi. Līdz kāzām kopā dzīvojām ~4 gadus.

Zinājām, ka precēsimies gandrīz jau pašā attiecību sākumposmā-pirms 4 gadiem. Tā teikt gaidījām īsto brīdi. Kopā nedzīvojām.

Līdz kāzām dzīvojām kopā 8 gadus. Pagājušajā gadā septembrī, nu jau vīrs, mani bildināja un domājām, ka nav ko vilkt garumā, finanses arī atļauj - jāprecas!

Jo tas bija loģisks solis. Līdz tam kopā bijām apmēram 6 gadus, lai gan 2,5 gadus dzīvojām citās valstīs, bet regulāri satikāmies.

Pilnīgi saprotams pieaugušo cilvēku lēmums. 9 gadi kopā.

Pazinu savu topošo vīru kopš 4. klases, pirms kāzām nevienu dienu kopā nedzīvojām, 17 gados apprecējāmies, jo gaidīju bērnu + mīlestība, pēc 17.kopdzīves gadiem izširāmies..

Nolēmām salaulāties, lai saņemtu Dieva svētību savām attiecībām, lai cilvēku un Dieva priekšā apliecinātu savu mīlestību un to, ka vēlamies uz mūžu saistīt savas sirdis un savas dzīves. Kopā nodzīvojām nepilnus 3 gadus.

Esam kopā 4 gadus, ir mazulis, gribējām to visu oficiāli, kā arī bija vajadzīga svētku diena mūsu ģimenēm.

Draudzējāmies 8,5 gadus, dzīvojām kopā 5,5 gadus, piedzima meitiņa, un nolēmām apprecēties, lai būtu īsta ģīmenīte.

Pārāk ilgi meklējām viens otru, esam pazīstami 33 gadus.

Kopā dzīvojam jau 4 gadus. Apprecējāmies tādēļ, ka mīlam viens otru, un tas ir loģisks attiecību turpinājums.

Iepazināmies pirms 5 gadiem un sākām uzreiz dzīvot kopā:) Vienā dienā nāca bildinājums, un nolēmām, ka kāzas būs 15. septembrī.

Līdz kāzām kopā nedzīvojām. Bijām pazīstami vienu gadu.

Dzīvojām kopā 2,5 gadus. Kāzas bija kā mūsu attiecību loģisks nākamais solis.

Līdz kāzām dzīvojām 5 gadus. Apprecējāmies, jo sapratām, ka esam viens otram radīti un tomēr arī divi bērniņi :)

Kāzu dienā mēs bijām pazīstami 10 mēnešus, apmēram tik pat ilgi arī dzīvojām kopā. Iepazināmies, iemīlējāmies un nolēmām ilgi nekavēt laiku. Lai neprecētos vienmēr var atrast iemeslus, bet mēs nolēmām, ka "nav, ko marinēt" un jāprecas tik nost un jāsāk veidot īsta ģimene.

Tādēļ, ka tas bija/ir loģisks turpinājums attiecībām, kurās divi cilvēki patiesi mīl viens otru :)! Jā, dzīvojām - gandrīz divus gadus.

Jo mīlam viens otru :) Dzīvojām kopā pirms tam aptuveni 5 gadus.

Kopā nodzīvojām 2 gadus. Vnk tāds bija lēmums :) Ja ir, tad IR!