Kāzu plānošana
Par vedējiem un lieciniekiem
Par ko padomāt vedējmātēm!
Sveiciens kāzu laikā!
Nesen biju lieciniece kāzu dienas jandāliņam. Kā līgava rāj vedējmāti par to, ka viens no ceļojuma pieturpunktiem bija lauku ceļš un fotosesija pieneņu laukā.
Rezultātā - sabristas baltās zīda kurpītes un kleitas mala dzeltenos pleķos.
Es šeit nevēlētos diskutēt par to, cik saprotošas vai atsaucīgas ir līgavas un cik dārgas mēdz būt kāzu kleitas, bet gan par to, kas vedējiem iepriekš būtu jāuzjautā līgavām.
Šinī gadījumā:
- Vai līgava būs ar mieru sasmērēt savu kleitu skaistu foto dēļ? Jo pienenes, rapši, rudzu lauki - viss tas atstās zīmes uz kāzu kleitas.
- Vai līgava būs ar mieru staigāt pa zemes ceļiem, taciņām, pļavām tā riskējot ne tikai sabrist kurpes, bet arī nosmērēt kleitas malu?
- Vai līgava būs ar mieru vizināties laivā, kāpt zirga mugurā?
Varbūt vēl kāda vedējmāte var padalīties ar savu pieredzi vai padomu?
Kur Jūs esat "dabūjušas pa mici"?
(Šeit nav svarīgi, kas vainīgs, jo visa pamatā jau ir līdz galam neatrunāta lieta.)
Man šis jautājums arī uztrauca pirms kāzām esot vedējmātes godā, bet galarezultātā jaunais pāris bija apmierināts, vai arī vismaz neizpauda neapmierinātību. Bija gan dubļos sabristas līgavas kurpītes, līdz ar to nosmērēta kleita, arī auto akumulators izlādējies nevietā un nelaikā, jaunais pāris staroja un visu savā īpašajā dienā uztvēra pozitīvi.
Atzīšos godīgi - kā pie bikts ;D - savā praksē neesmu redzējusi NEVIENU līgaviņu, kurai GARĀS kāzu kleitas apakšmala būtu palikusi tīra :D Vienalga, vai tiek izvēlēta pastaiga pa parku ar īsu zālīti, vai iela, vai taciņa - kleitas mala būs netīra, ar to jārēķinās. Nu, par kurpītēm gan cita lieta. Es parasti līgaviņām jautāju, vai viņām būs auduma vai ādas kurpītes, tas man izsaka gana daudz. Tieši tāpat papēža augstums. Bet nu par pienenēm un rapšiem stāsts ir cits. Tur gandrīz vai kleitas svārku daļu vajag apvilkt ar caurspīdīgu plēvi un tad var laist dzeltenā pļavā, pie tam - ar nosacījumu, ka DIIIKTI gribas to jaunam pārim. Vēl, kas man liekas, ir svarīgi vedējiem - apjautāties, vai jaunam pārim nav fobijas vai alerģijas. Citādi var būt varianti.
Man jau liekas, ka vedējiem ir jādomā pašiem ar galvu. Ja grib taisīt atrakciju pa smiltīm, dubļiem, ūdeņiem, tad jāsagādā jaunajam pārim vismaz gumijnieki :D :D
Viss taču ir atkarīgs no jaunā pāra - un vedēji parasti zina savu jauno pāri - mēs par šeit aprakstīto situāciju ar pienenēm būtu vienkārši sajūsmā, un es zinu, ka mūsu vedējmāte perfekti zina, ko un kā mums gatavot :)
Ak, nabaga līgava! Viņu ar varu iedzina pieneņu laukā. Pati jau nevarēja pateikt, ka negrib kleitu nosmērēt. Visu vedēji nevar atcerēties, ko jautāt un ko nē. Jaunajam pārim arī ir mute. Šeit varētu runāt par ekstrēmām situācijām,kur vajadzētu izrunāties. Pienenes un neasfaltēts ceļš nav mirstam lietas. Balts ir balts un lai kā tu uzmanītos, kleita vienmēr būs netīra.
Kāzu kleitu uzvelkam tikai vienu reizi dzīvē un kulminācijas brīdis tomēr ir baznīca, kad es uztrauktos, vai viss skaisti izskatās.
Pēc tam - lai notiek kas notiek - lai arī tāda kleita tikai vienu reizi dzīvē ir mugurā, kāzu diena kā tāda arī ir tikai vienu reizi dzīvē un es kāzu kleitai neļautu sevi ierobežot.
Tāpat ir skaidrs, ka tu viņu nevainojami nesaglabāsi, tad kādēļ sev laupīt daļu kāzu dienas emociju ?
Un kur nu vēl pārmest vedējmātei - viņi jau tā centušies , domājuši, un atkal ne pa prātam izdarījuši.... kaut kā neglīti tas sanāk. Ja es kaut ko negribētu darīt, tad uzreiz, jau organizēšanas procesā pateiktu - kleitu smērēt negribu, kurpes smērēt negribu, neko negribu.....
Nja varetu padomat ka kads ligavu ar varu dzina taja plava. ;) vareja jau nostaties plavas malina, ta lai pienenes butu tikai fona.
Man jau skiet ka nekad nebus ta, ka visu, visu, visu vares saplanot vai norunat. Vienadin bus kadi ČP un tas vienkārši ir jāpieņem kā fakts un cik vien iespējams jāsagatavojas ar rezerves variantu (balto krītu, diegu, vēl vienu kurpju pāri, vēl vienas zeķu bikses utt).
Starpcitu, ja gribas fočēties pļavā vai laukā, kur augsta zāle, vajag izvēlēties, kur traktori izbraukājuši ceļu. Tur pāris nostājas, bet no attāluma fočējot jau neredz, ka tur ceļš un zāles nemaz nav.
Temas ietvaros varu ieteikt jebkuram parim panemt lidzi mainas apavus. Ar glaunajiem apaviem ceremonija un svinibu vieta, bet ar mainas apaviem - cela un visas izklaidees pa celam.
Es arī pievienojos ieteikumam, ka līgavai jāpaņem līdzi kāds lieks apavu pāris. Man bija iešļūcenes (bet smukas! nu ne tāds galīgākās pludmales čības), jo pirms tam kāzu kurpes nebiju pavalkājusi un nezināju, vai tiešām būs ērtas visu dienu. Iešļūcenes vilku, kad gājām pie jūras, pa smiltīm.
Un tomēr par visādām pieneņu pļavām utml, man liekas, ka tas tomēr jāizdomā vedējiem, vai tā tiešām būs laba doma. Galu galā, viņi jau iepriekš to ir izdomājuši, ko un kā darīs. Līgavai (parasti) tas ir pārsteigums un nav laika pirms katras darbības domāt, kā tas var izvērsties. Turklāt negribas jau arī iebilst vedējiem pret viņu rūpīgi iecerētajiem plāniem.
Mūsu kāzas bija pirms nedēļas. Un kāda tagad izskatās mana kleita!!! :D Pilna ar tās dienas notikumiem. Aiz uztraukuma uzkāpu uz kleitas priekšas jau pirms ceremonijas - uzrāvu dažus diegus caurspīdīgajam virsējam audumam. Ejot ārā no dzimtsarakstu nodaļas redelē iesprūda kurpes papēdis, lai nekavētu karavānu, ar spēku rāvu ārā, saskrāpēju kurpes papēdi :) Pie Daugavas zālītē pirmais šampis, filmētājs un fotogrāfs aizvelk uz tuvējām akmens drupām un pieneņu lauku. Skrienu pa pienenēm, līgavainis ķer :D Sāk gāzt lietus, paslēpjos zem līgavaiņa žaketes un mūkam uz mašīnu. Viesu namā skatamies - batuts! Man, kā jau nemiera garam - vajag palēkāt :D Līgavainis uzkāpj, uzceļ mani... Batuts slapjš, kaprona zeķes slīd un man vienā mirklī pekas gaisā un līgavainis man virsū :D Visi pārsmējušies, mēs arī. Zinu ka video filma un bildes būs fantastiskas :)) Jā, kleitai priekša atirusi, apakša netīra, bet izmazgāšu, malu atšūšu un likšu skapī. Tā paliks man. Ar visām atmiņām un tās dienas piedzīvojumiem.
Es tā rēcu..Tiešām rēcu.Tādi smiekli nāca,kad iedomājos par to batutu :D Kāds varēja būt skats!! :DD
Nu jā, labi ka man bija bezstīpu kuplie apakšsvārki. Ja būtu stīpas, man laikam smiekli nenāktu :D
Man jau šķiet, ka fotosesijas zaļumos - pienenēs, magonēs un pa lauku ceļiem vajag rīkot PĒC kāzām... i laika daudz un var izpozēties, kā tik patīk, i nav bail kleitu smērēt... un piedevām - vēl viena skaista, emocijām bagāta diena vairāk...
Tā kā man svinības notika muižā, tad diez vai es būtu gribējusi tur savu pirmo valsi dejot netīrā kleitā...bet to arī savlaicīgi palūdzu - lai nav nekādas kleitas smērēšanas ne pa ļavām, ne koku stādīšanām... :)
Bildi! Bildi! :D Par to "pekas gaisā", man liekas, skats bija pa visu rubli :D
Bet tiešām, es nezinu, cik sterilai jābūt videi, lai līgavas kleitai NEKAS nenotiktu. Kamēr mēs iztaisījām fotosesiju pa parku (ar zemes celiņiem) man kleitas mala tika ļoti dubļaina. Un ar audumu apvilktās kurpītes.... Uiiiiiii! Kleitu iztīrīju, tagad žilbinoši balta. Kurpītes gan vēl neesmu ņēmusies tīrīt (vīrs apsolīja, jo liela daļa melnumu ir viņa vaina no dejošanas :D)
Vēl neesmu saņēmusi bildes, kad dabūšu, ielikšu :D (ja fotogrāfs būs noķēris to momentu) Es gan neteiktu, ka beigās man būtu netīra kleita, ņemto vērā piedzīvoto, tikai pati apakšmala. No pienenēm vispār nekas nepalika, laikam no kleitas auduma arī atkarīgs. Plus vēl viesu namā bija "pieklusinātas" gaismas, tā ka nodejojām pa skaisto un neviens i nemanija. Tā kā tai dienā kārtīgi lija, tad es būtu sasmērējusies pat aizejot no mašīnas līdz Rundāles pilij.
Nesen 13 augustā pildīju savus vedējmātes pienākumus. Pirms aktivitāšu plānošanas regulāri sazvanījos ar jauno pāri un jautāju lietas, kas bija saistītas ar atrakcijām. Nebija tā ka vienā reizē visu izjautāju. Kad jau bija kaut cik skaidrs scenārijs, tad sastādīju sarakstu ar lietām, kuras man nepieciešams zināt un ar jauno pāri pārrunājām to ;)
Es domāju ka tas būtu tikai gudri pārdomāt šīs lietas par netīrumiem, vienkārši jādomā loģiski kas viņiem būs mugurā un cik daudz ar to varēs paveikt ;) arī limuzīnā jāpārdomā ka jaunajam pārim noteikti vajadzētu paredzēt 2 plašas vietas, pat ja kleita nav kupla.
Man jaunais pāris uzvalkā un kuplā kleitā peldēja ar laivu - nekādu problēmu, ja pārdomāta vita kur un kā izkāpt ;) Dejoja Gūtmaņalā, mazliet kleitas apakšmala ar smiltiņām palika netīra, bet tās drīz vien nožuva un nobira ;)
Man vedējmāte pirms kāzām tā caur puķēm bet konkrēti pajautāja, vai esmu ar mieru rokas smērēt, vai nav iebildumi darīt to vai šito.
Divas lietas, ko es noteikti ieteiktu vedējiem padomāt:
1) ko darīt ja kāds no viesiem nozog vienu vai otru no vedējiem vai pat abus, citādi pārējie viesi sāk garlaikoties un nekas nenotiek
2) ja ir norunāts laiks, cikos jaunajam pārim jābūt viesu namā, tad pie tā arī pieturēties. Mūsu vedēji bija lieliski, bet tas mani tiešām saērcināja, ka mums teica - nesteidzieties, nesteidzieties, vēl ir laiks, bet rezultātā viesiem viesu namā bija uz mums jāgaida.
Par savu kleitu varu teikt tā - mums bija ļoti aktīvas nodarbes pirms ceremonijas, jājām ar baltiem zirgiem, gājām uz avotu, bildējāmies dabā. Pēc ceremonijas bija izbrauciens ar dubutriteni, skaidrs, ka kleita ieķērās un viena mala bija netīra ar eļļu. Bet tas bija skaisti un vai tad es būtu sev liegusi tāpēc prieku braukt ar dubultriteni? Es kaut kā to uztvēru dabiski, kaut arī pēc tam pirmo deju nācās dejot eļļainā kleitā... :)))
visiem vedējiem tādas līgaviņas kā Tu :) nju super, man prieks par tik pozitīviem cilvekiem :* kā būs ar mani pastāstīšu vēlāk :) man vēl šis notikums vēl tikai būs :)